Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis trešdien vēlreiz izteicis gadumijas intervijā jau pausto viedokli, ka viņa valstij jāatjauno politiskie kontakti ar Krievijas varas iestāžu pārstāvjiem, norādot, ka tieša un principiāla saruna ir labāka par nesarunāšanos.
«Lietuva ir vienīgā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kas ar Krieviju neuztur nekādus darba kontaktus politiskajā līmenī. Uzsveru - nekādus,» viņš rakstījis sociālajā tīklā «Facebook».
«Krievija ir sarežģīts kaimiņš. Taču efektīvākai politikai nepieciešami sakaru kanāli. Šobrīd to būtībā nav. Mēs sakām, ka tie ir jāizveido. Ir vajadzīgs dialogs. Mēs nedrīkstam baidīties teikt patiesību - un teikt to tieši acīs. Drosmīgā un atklātā skaidras nostājas izteikšanā ir mūsu spēks,» norādījis Lietuvas valdības vadītājs.
«Tieša un principiāla saruna ir labāka par pilnīgu nesarunāšanos. Tādu nostāju ieņem pat NATO, kura nostiprina savu austrumu flangu, bet vienlaikus uztur kanālus saziņai ar Krieviju,» rakstījis Skvernelis.
Šo ierakstu premjers publiskojis dienu pēc tam, kad sabiedrībā pretrunīgu vērtējumu izpelnījās ziņu aģentūras BNS pārpublicētā viņa intervija telekanālam LNK, kurā viņš pauda viedokli, ka Lietuvai šogad būtu jāatjauno kontakti ar Krievijas varas iestāžu pārstāvjiem, vienlaikus gan neatkāpjoties no stingras stratēģiskās nostājas attiecībā uz Ukrainu, cilvēktiesību ievērošanu un citiem principiāliem jautājumiem.
«Krievija vislabāk saprot nevis klusēšanas politiku, bet konkrētus darbus un rīcību, ar kuru mēs stiprinām savas valsts drošību un nodrošinām mūsu pilsoņu gatavību aizstāvēties, ja kādreiz rastos tāda vajadzība,» norādījis Skvernelis.
Vienlaikus viņš vēlreiz uzsvēris, ka Lietuva «nekad nav atzinusi un neatzīs nelikumīgo Krimas okupāciju», bet Minskas vienošanās «gaida izpildi».
«Mēs neapspriežam sankciju politikas pārskatīšanu pret Krieviju. Šī nostāja ir saskaņota Eiropas Savienībā (ES) un, kamēr nav zudis iemesls, kādēļ šīs sankcijas tika noteiktas, nevar būt nekādas runas par to mīkstināšanu vai atcelšanu,» izteicies valdības vadītājs, tajā pašā laikā piebilzdams, ka Lietuvai sava principiālā nostāja jāizsaka, nepazemojot Krievijas valsti un tautu.
«Mūsu ārpolitikas pamatprincipi ir cieņa pret starptautiskajām tiesībām, valstu teritoriālo nedalāmību un to suverēnajām tiesībām izvēlēties, kur tām iestāties un ar komunicēt, un šos principus mēs vienmēr ievērosim,» viņš uzsvēris.
«Atklāti un ar pašcieņu mēs esam izteikuši un arī turpmāk izteiksim savus principus, nepazemojot Krievijas valsti un cilvēkus. Mēs neesam rusofobi. Krievi Lietuvā tradicionāli veido spēcīgu kopienu, kas būtībā diezgan labi integrējusies un kurai ir visas pilsoņtiesības, ekonomiskās tiesības, kā arī kultūras, reliģiskās un lingvistiskās pašizpausmes iespējas. Mēs ceram uz tādu pašu respektu pret mūsu valsti un mūsu vēsturi no Krievijas puses,» rakstījis Skvernelis.
Viņš arī apliecinājis, ka Lietuva uzskata Ukrainu par svarīgu partneri.
«Ukrainas teritoriālā integritāte ir jāatjauno. Ukrainas panākumi ir mūsu panākumi. Ukrainas panākumi var kļūt par paraugu Krievijai. Lietuva atbalsta un arī turpmāk savu iespēju robežās atbalstīs šo mūsu stratēģisko partneri,» uzsvēris premjers.
«Mēs atbalstām Ukrainu visās starptautiskajās organizācijās, iestājamies par šīs valsts perspektīvām Eiropā, sniedzam atbalstu, cita starpā palīdzam arī ar bruņojumu,» viņš izteicies un atgādinājis, ka Lietuva ierosinājusi tā dēvēto Māršala plānu Ukrainai, lai veicinātu strukturālās reformas šai valstī, kā arī nolēmusi nodot Ukrainai ieročus un munīciju vairāk nekā divu miljonu eiro vērtībā.
Prezidente Daļa Grībauskaite trešdien norādījusi, ka Lietuva būs gatava ciešākai sadarbībai ar Krieviju, kad Maskava mainīs savu politiku.
«Lietuvas nostāja ir konsekventa un principiāla - mēs iestājamies par līdztiesīgām un uz abpusēju cieņu balstītām attiecībām ar visām kaimiņvalstīm. Kad Krievija mainīs savu agresīvo politiku pret citām valstīm, atteiksies no okupētajām teritorijām, beigs pārkāpt starptautiskās tiesības, nejauksies citu valstu vēlēšanās, mēs būsim gatavi ciešākai sadarbībai,» teikts viņas komentārā, ko ziņu aģentūrai BNS atsūtījis Lietuvas prezidentes preses dienests.
Kopš 2014.gada, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, Lietuva nav rīkojusi nekādas tikšanās ar augstām Krievijas valsts amatpersonām.
Tikmēr Latvija, Igaunija un Polija attiecības ar Maskavu uztur ministru vai viņu vietnieku līmenī, bet lielās Eiropas valstis ar Krieviju joprojām kontaktējas augstākajā līmenī.
Lietuva savu attieksmi skaidrojusi ar bažām, ka atgriešanās pie agrākajām attiecībām ar Krieviju tiktu traktēta kā piekāpšanās Kremlim, kas varētu vienīgi pamudināt to turpināt savu agresīvo politiku.
Savukārt dialoga atjaunošanas piekritēji uzskata, ka tikai kontaktu uzturēšana var palīdzēt novērst iespējamus lielākus konfliktus un ietekmēt kaimiņvalsts uzvedību.
