"Augstsprieguma tīkla" peļņa pērn - 11,222 miljoni eiro

Vienlaikus AST koncerna apgrozījums 2023.gadā bija 234,48 miljoni eiro, bet pārskata gada pelņa - 10,235 miljoni eiro. AST koncernu veido mātessabiedrība AST, kurā ietilpst meitassabiedrība AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus").

Pērn AST lietotājiem Latvijā pārvadīja elektroenerģiju 6024 gigavatstundu (GWh) apjomā. AST ieņēmumi par elektroenerģijas pārvades tīkla pakalpojumiem 2023.gadā bija 85,56 miljoni eiro.

AST 2023.gadā īstenojis nozīmīgus elektrotīkla pastiprināšanas projektus Latvijas energoapgādes drošuma un energoneatkarības palielināšanai.

Pārskata periodā AST nozīmīgu peļņas daļu veidoja no meitassabiedrības "Conexus" saņemtās dividendes 5,72 miljonu eiro apmērā.

Tāpat Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes atļauja elektroenerģijas pārvades segmenta zaudējumus segt no pārslodzes ieņēmumiem 14,13 miljonu eiro apmērā pozitīvi ietekmēja AST rentabilitāti.

AST peļņas pieaugums, salīdzinot ar 2023.gada neauditētajiem starpperiodu pārskatiem, saistīts ar pārslodzes maksas ieņēmumu atzīšanu elektroenerģijas pārvades segmenta zaudējumu segšanai 14,13 miljonu eiro apmērā.

Pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos elektroenerģijas cena pārvades zudumiem un tehnoloģiskajam patēriņam teju trīs reizes pārsniedza elektroenerģijas pārvades tarifā plānoto elektroenerģijas cenu. Lai nodrošinātu pārvades sistēmas operatora rentabilitāti, ar SPRK padomes lēmumu tika apstiprināti jauni elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifi un sniegta atļauja zaudējumu segšanai izmantot pārslodzes maksas ieņēmumus.

Vienlaikus AST optimizācijas pasākumu rezultātā un sadarbojoties ar SPRK un Klimata un enerģētikas ministriju, ir saglabāta elektroenerģijas pārvades tarifu konkurētspēja reģionā, teikts paziņojumā.

Savukārt AST koncerna peļņu negatīvi ietekmēja "Conexus" veiktais aktīvu vērtības samazinājums.

Apliecinot AST stabilitāti un finansiālo uzticamību, starptautiskā kredītreitingu aģentūra "S&P Global Ratings" 2023.gadā AST kredītreitingu saglabāja A- līmenī, nākotnes perspektīvu paaugstinot no stabilas uz pozitīvu.

Pagājušā gada sākumā par AST kapitāla daļu turētāju kļuva Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), tādējādi veicinot enerģētikas politikas veidotāja KEM līdzdalību koncernā ietilpstošo uzņēmumu attīstībā.

AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis norāda, ka 2023.gads ir nozīmīgs gads Latvijas un Baltijas valstu energoneatkarības stiprināšanā - secīgi pēc elektroenerģijas importa no Krievijas un Baltkrievijas pārtraukšanas līdz ar kara sākumu Ukrainā, pērn valdību līmenī pieņemts lēmums par paātrinātu Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu 2025.gada februārī.

Pērn AST ir veiksmīgi īstenojis visus ar sinhronizāciju saistītos projektus atbilstoši plānam, tostarp pabeigta Latvijas - Igaunijas 330 kilovoltu (kV) starpsavienojuma Valmiera-Tartu rekonstrukcija un strauji notikusi Valmiera-Tsirgulina starpsavienojuma pārbūve, ko pabeigs šogad, savukārt Ventspilī, Grobiņā un Līksnā uzsākta lieljaudas sinhrono kompensatoru staciju izbūve.

"Esam bijuši efektīvi Eiropas Savienības finansējuma piesaistē, kas sinhronizācijas projektiem ir vairāk nekā 75% apmērā no projektu kopējām izmaksām," norāda Irklis.

Atjaunīgo energoresursu (AER) attīstības jomā 2023.gads AST bija nozīmīgs, jo panāktas būtiskas vienošanās par jaunu starpsavienojumu attīstību, teikts paziņojumā.

Pērn parakstīts memorands par ceturtā Igaunijas-Latvijas elektropārvades tīkla starpsavienojuma izveidi. Šis jaunais jūras starpsavienojums palielinās pārvades jaudu starp Igauniju un Latviju, vienlaikus veicinot arī AER attīstību Baltijas jūras reģionā.

Savukārt Baltijas valstu pārvades sistēmu operatoru (PSO) parakstītais memorands ar Vācijas PSO "50Hertz" par elektroenerģijas pārvades starpsavienojuma "Baltic WindConnector" izveidi Baltijas jūrā nodrošinās iespēju nākotnē pieslēgt lieljaudas atkrastes vēja parkus, lai Baltijas valstis varētu kļūt par zaļās elektroenerģijas eksportētājvalstīm uz Rietumeiropas tirgiem.

Tuvāko trīs gadu laikā, būtiski palielinoties saules un vēja elektrostaciju saražotajam elektroenerģijas apjomam Latvijā, pārvades tīklam plāno pieslēgties kopumā 44 AER projekti. Kopumā pārvades tīklā rezervētā jauda AER projektiem patlaban ir seši gigavati (GW), pieckārtīgi pārsniedzot esošo Latvijas elektroenerģijas sistēmas maksimālo slodzi. Vienlaikus saglabājas augsta nenoteiktība, cik daudzus no šiem projektiem attīstītāji īstenos, teikts paziņojumā.

Līdz ar koncerna pamatdarbības veikšanu AST turpināja ar materiālu un iekārtu ziedojumiem atbalstīt Ukrainu tās energosistēmas infrastruktūras atjaunošanā, kas būtiski cietusi Krievijas iebrukuma dēļ.

Pagājušā gada rudenī Ukrainā nogādāts 66 tonnu liels sūtījums ar dažādām elektroenerģijas pārvades sistēmas iekārtām un transformatoru eļļu, ko Ukraina varēs izmantot vismaz 20 gadus.

AST koncerna apgrozījums 2022.gadā bija 351,132 miljoni eiro, kas ir par 92,7% vairāk nekā 2021.gadā, bet koncerna peļņa pieauga par 60,1% un sasniedza 16,160 miljonus eiro.

Augstsprieguma tīkls" ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. "Augstsprieguma tīkls" pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.