EP atbalsta «Brexit» sarunu nākamās fāzes sākšanu

«Brexit» sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē

FOTO: AP/Scanpix

Eiropas Parlaments (EP) trešdien aicināja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderus sākt nākamo «Brexit» sarunu fāzi, atzīstot, ka līdzšinējās sarunās ir panākts pietiekams progress. Par nākamās sarunu fāzes sākšanu balsoja 556 eiroparlamentārieši, savukārt 62 bija pret. Šīs balsojums tomēr nav tiesiski saistošs. EP gan būs jābalso par galīgās «Brexit» vienošanās apstiprināšanu.

Eiropas Komisijas (EK) «Brexit» sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē paziņoja eiroparlamentāriešiem, ka sarunu nākamā fāze koncentrēsies uz «īsu un noteiktu» pārejas periodu un sākotnējām diskusijām par ES un Lielbritānijas nākotnes attiecībām. Gaidāmās sarunas nebūs vieglākas kā jau piedzīvotās.

«Tās būs smagas, ļoti smagas, jo jautājumi ir ārkārtīgi sarežģīti un «Brexit» sekas ir ļoti nopietnas,» viņš norādīja, piebilstot, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir ļoti drosmīga un pelnījusi cieņu.

Savukārt eiroskeptiski noskaņotās Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) bijušais līderis Naidžels Farāžs EP paziņoja, ka «Terēza ir nomierinātāja» un piekāpusies praktiski visos jautājumos.

Barnjē tikmēr uzsvēra, ka Lielbritānija nevarēs atteikties no saistībām, ko tā ir uzņēmusies, lai sarunas varētu virzīties uz priekšu.

Pagājušajā piektdienā panākto vienošanos par «Brexit» nosacījumiem apdraud Lielbritānijas «Brexit» ministra Deivida Deivisa izteikumi, ka tā drīzāk ir «paziņojums par nodomiem», nevis tiesiski saistošs dokuments.

«Mēs nepieņemsim atkāpšanos no šā kopīgā paziņojuma. Par šo progresu ir panākta vienošanās, un tā tiks strauji pārvērsta izstāšanās līgumā, kas ir tiesiski saistošs visos trīs jautājumos un dažos citos, par kuriem vienošanās vēl nav panākta,» uzsvēra Barnjē.

Viņš arī paziņoja, ka vēl nav izdarīts viss, lai nodrošinātu mierīgu Lielbritānijas izstāšanos no ES.

«Mēs neesam ceļa beigās ne attiecībā uz pilsoņu tiesībām, ne citiem jautājumiem par mierīgu izstāšanos. Mēs joprojām esam piesardzīgi,» eiroparlamentāriešus brīdināja Barnjē.

Piektdien panāktā vienošanās paredz, ka Lielbritānija par izstāšanos no bloka maksās 40 līdz 45 miljardus eiro.

Vienošanās arī ļaus ES pilsoņiem, kas dzīvo Lielbritānijā, un Lielbritānijas pilsoņiem, kas dzīvo citās bloka valstīs, un to ģimenēm pieprasīt pastāvīgu uzturēšanās statusu, kā arī tiesības strādāt, mācīties un saņemt veselības aprūpi un pensijas.

Lielbritānija arī apsolījusi atrast veidu, kā izvairīties no «stingrās robežas» atjaunošanas starp Ziemeļīriju un Īriju, Ziemeļīrijai, iespējams, faktiski paliekot ES muitas ūnijā un kopējā tirgū.

Uz augšu