«Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē kādreizējais laikraksta «Diena» galvenā redaktora pienākumu izpildītājs, žurnālists Guntis Bojārs norādīja uz Aivara Lemberga, Aināra Šlesera un Andra Šķēles aktivitātes periodiem saistībā ar avīzes darbu.
Bojārs norādīja, ka nav izjutis tiešu spiedienu un ka kopā ar redakcijas kolektīvu izdevās panākt, ka manipulāciju mēģinājumi ar laikraksta saturu bija neveiksmīgi. Viņš skaidroja, ka, esot «Dienas» vadībā, personīgi ne ar vienu «no šiem kungiem» nav ticies un nav redzējis laikraksta telpās.
Viņš norādīja, ka viens no pavērsieniem bijis 2010.gada jūlijā pēc raksta «Digitālgeita 2» publicēšanas, kurā bija sniegta neglaimojoša informācija par Šleseru, telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi un pašu «Lattelecom». Pēc tam sākās ļoti lielas pārmaiņas «Dienā», gan arī attiecībā uz laikrakstu - mazāk nekā nedēļas laikā gan laikraksts, gan pats Bojārs tika iesūdzēts tiesā, tajā skaitā no «Lattelecom» puses.
Drīz vien tikusi nomainīta valde un redakcijā radās iekšējā sajūta, ka ir nomainījusies vara - ja līdz šim bija priekšstats, ka attiecībā uz «Dienu» «Lembergs saimnieko», tad pēc attiecīgajiem notikumiem radās sajūta, ka varu pārņēma Šķēle. Par jauno «Dienas» redaktoru tika iecelts Sergejs Ancupovs, kurš esot bijis Šķēlem pietuvinātā Mārča Bendika atbalstītā kandidatūra, skaidroja Bojārs.
Redakcijas darbinieki nepieņēma Ancupovu arī viņa drastiskās pieejas dēļ. Situācija izvērtās tāda, ka varēja pat neiznākt laikraksts. Lai rastu risinājumu, Bojārs kā «Dienas mediju» redaktors Ancupovu atlaida no amata.
Pēc tam kā jaunais valdes vadītājs «uzradās» Viesturs Koziols un pēc sajūtām radās priekšstats, ka tas bija Šlesera laiks «Dienā». Šo laiku raksturoja arī strīds par viedokļu nodaļas darbiniekiem.
Tāpat Bojārs uzsvēra, ka nevienam no viņa tiešajiem priekšniekiem, piemēram, Koziolam viņš nav nesis rādīt rakstus pirms to publicēšanas.
Šodien komisija aptuveni desmit minūtes uzklausīja bijušo politiķi Jāni Straumi, kurš apliecināja, ka liecinieka statusā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) sniedzis liecības oligarhu lietā, tāpēc viņam pēc būtības nekas nav piebilstams. Arī komisijas loceklis Andrejs Judins (V/Par!) pauda izbrīnu kāpēc cits komisijas loceklis Mārtiņš Šics (LRA) nolēmis uz komisijas sēdi uzaicināt Straumi.
Šics lūdza Straumi komentēt toreizējā politiķa Aināra Šlesera aicinājumu Straumi atbalstīt Andri Ameriku (GKR) Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā un vai tas tika novērtēts. Straume atbildēja, ka viņam ir grūti spriest ko ar to domāja Šlesers. Straume ilgstoši bijis Rīgas brīvostā kā Ekonomikas ministrijas pārstāvis, taču viņam neviens nav licis balsot vai nebalsot.
Straume gan nenoliedza, ka Ameriks bija sevi parādījis brīvostas valdē kā kompetentu cilvēku. Savukārt toreizējais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs bijis atraktīvs personāžs, taču reālajā darbībā sevi paradījis kā koleģiālu cilvēku un «ja runāja valdes locekļiem pretim», tad viņam bija argumentēti viedokļi.
Jau vēstīts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota šā gada 21.jūlijā.
