Kamēr Eiropa cenšas tikt galā ar grūti kontrolējamo imigrantu plūsmu, Japānai ir atšķirīga problēma. Citu valstu pilsoņi sastāda tikai apmēram 1,6% no visiem Japānas iedzīvotājiem – taču tā ir novecojoša valsts ar zemiem dzimstības rādītājiem, raksta raidorganizācija CNN. Imigrācija šķiet ātrākais un efektīvākais veids, kā atrisināt darba tirgus krīzi un demogrāfiskās problēmas.
Pašlaik Japānā mīt 126 miljoni cilvēku. Saskaņā ar Japānas Veselības ministrijas aprēķiniem, līdz 2060.gadam to skaits varētu sarukt par 40 miljoniem. Tātad būs mazāk strādājošo, kas Japānas sirmgalvjiem varēs nodrošināt pensijas un veselības aprūpi. Japānas ekonomika ir nepieredzēta pārbaudījuma priekšā.
20% Japānas iedzīvotāju ir vecāki par 65 gadiem. Dzimstības rādītāji sasnieguši rekordzemu līmeni. Bet valstī valda lielākais darbinieku trūkums 40 gadu laikā, un tiek prognozēts, ka tuvākajos gados situācija tikai pasliktināsies. Japānas premjers Sindzo Abe, dēvējot drūmo situāciju par «stimulu», aicina sievietes un gados vecos pilsoņus aktīvāk iesaistīties darba tirgū. Vietējie politiķi nesteidzas kā risinājumu piedāvāt imigrāciju.
«Man lika aiziet no darba IT industrijā, kad biju 55 gadus vecs,» teica 59 gadus vecais Juiči Aoki, kurš tagad strādā ēku nojaukšanas uzņēmumā. «Tagad man kā sešdesdesmitgadniekam būs jāstrādā. Uztraucos par to, kā mani bērni un mazbērni dzīvos novecojošā sabiedrībā.»
Viņš strādā uzņēmumā, ko vada kurdu bijušais patvēruma meklētājs. Kompānija, kas nodarbina japāņus, turkus, irāņus un afrikāņus, pieder slinki regulētajai celtniecības un ēku nojaukšanas industrijai. «Japāna izliekas neredzam šos strādniekus, jo valstij viņus vajag, bet tā negrib ieviest pieņemamu ilgtermiņa stratēģiju,» uzsver uzņēmuma 28 gadus vecais vadītājs Mehmeds Jucels. Viņš Japānā ieradās pirms 12 gadiem kā patvēruma meklētājs, bet tagad ir precējies ar japānieti un ieguvis uzturēšanās atļauju.
«Japānai nav imigrācijas politikas, un politiķi to uzsver,» norāda CNN žurnālists Kriss Bērdžess. «Daudzi cilvēki Japānā uzskata, ka miers un harmonija valstī balstās uz būšanu homogēnai valstij, kurā ir maz ārzemnieku. Tāda domāšana iespaido sabiedrību un ir pamatā principam, ka imigrācija nav vajadzīga.»
Par spīti dāsnajiem ziedojumiem ANO bēgļu aģentūrai UNHCR, Japāna pērn no 10 901 saņemtā patvēruma meklētāju pieteikuma apmierināja tikai 28.
Japāna nepiesaistīja ārvalstu strādniekus laikā no 1955. līdz 1973.gadam, kad valsts piedzīvoja ļoti strauju ekonomisko izaugsmi. Tikai kopš 80.gadu beigām nodarbinātības ministrija uzņem nelielu skaitu augsti kvalificētu darbinieku no citām valstīm, taču «vienkāršo darbu» darītāji Japānā var pieteikties īstermiņa valsības īstenotai programmai, kuras mērķis ir apmācīt ražošanas un lauksaimniecības jomu darbiniekus, lai tie pēc tam prasmes varētu izmantot savās valstīs – galvenokārt Ķīnā un Dienvidaustrumāzijā.
«Jaunie cilvēki Japānā negrib strādāt nojaukšanā. Sabiedrībai palīdz ārvalstu strādnieku vēlme to darīt, un viņiem vajadzētu saņemt valsts atbalstu,» uzskata Aoki. «Japānai jātiek pāri savai homogēnas nācijas identitātei. Ja valsts paliks noslēgta, nākotne ir neskaidra.»
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)