Konkursa komisija KNAB priekšnieka amatam virza MIDD amatpersonu Jēkabu Straumi

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Konkursa komisija šodien vienojās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatam virzīt Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) vadošās amatpersonas Jēkaba Straumes kandidatūru.

(Papildināta visa ziņa.)

1976.gadā dzimušais Straume vairāk nekā 16 gadus strādājis MIDD, no tiem desmit gadus - pārvaldes priekšnieka amatā. Pirms tam viņš strādājis Valsts policijas Organizētās noziedzības un apkarošanas birojā.

Pildot dienesta pienākumus, Straume piedalījies starptautiskās misijās, kā arī pārstāvējis Latviju un MIDD NATO institūcijās.

Straume ir absolvējis Latvijas Policijas akadēmiju, iegūstot profesionālo maģistra grādu un jurista kvalifikāciju.

Kā pēc komisijas sēdes žurnālistiem pastāstīja tās vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, komisijas lēmums bija vienbalsīgs. «Straumes priekšrocības ir atbilstoša izglītība, ļoti labas svešvalodu zināšanas, īpaši angļu valodas, ilgstoša pieredze vadošā amatā un pieredze vairākās starptautiskajās misijās. Ļoti laba papildus izglītība. Komisija saskatīja šajā personā līdera īpašības, cilvēku, kurš spētu vienoti mobilizēt KNAB kolektīvu kopējai cīņai pret korupciju,» uzsvēra Citskovskis.

Viņš akcentēja, ka pirms stāšanās dienestā MIDD Straume strādājis Valsts policijā, kuras kompetencē tolaik bijusi arī korupcijas apkarošana. Straume strādājis tieši nodaļā, kas apkaro korupciju.

Pats kandidāts norādījis, ka viņš redz aicinājumu sakārtot un mobilizēt KNAB tā, lai iestāde spētu pilnvērtīgu pildīt savas funkcijas. «Viņam ir ļoti laba izpratne par korupcijas un novēršanas un apkarošanas jautājumiem un redzējums, kā šos procesus pilnveidot un kā KNAB veidot par centrālo iestādi šajā jomā,» uzsvēra komisijas vadītājs.

Citskovskis norādīja, ka specdienesta amatpersonu kandidēt augstajam amatam neviens nebija uzrunājis un pieteikumu konkursam viņš iesniedzis pats pēc savas iniciatīvas.

Ņemot vērā, ka MIDD ir viena no trīs Latvijas drošības iestādēm, neesot jābrīnās, ka informācija par Straumes līdzšinējām gaitām publiskajā telpā nav atrodama. «Šīs amatpersonas dzīvo samērā noslēgtu personīgo dzīvi,» piebilda Citskovskis.

Otra pretendenta vārdu un nodarbošanos Citskovskis neatklāja, taču norādīja, ka arī šī kandidatūra bijusi cienījama.

Pēc Valsts kancelejas direktora teiktā, šodien komisija par virzāmo kandidātu oficiāli informēs premjeru.

Straumes pašreizējā darbavieta - MIDD - ir viena no trim Latvijas drošības iestādēm, kas veic Valsts drošības iestāžu likumā noteiktos uzdevumus. Tā darbojas Aizsardzības ministrijas pārraudzībā. MIDD iegūst un nodrošina Aizsardzības ministriju, tās padotībā esošās iestādes, citas valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas un to atbildīgās amatpersonas, kā arī Nacionālos bruņotos spēkus ar to darbībai nepieciešamo pretizlūkošanas un izlūkošanas informāciju.

Tāpat šis dienests atklāj un sadarbībā ar citām valsts drošības iestādēm novērš ārvalstu speciālo dienestu, kā arī organizāciju vai atsevišķu personu graujošo darbību Aizsardzības ministrijā, tās padotībā esošajās iestādēs un Nacionālajos bruņotajos spēkos. Dienests arī veic pasākumus, lai aizsargātu valsts noslēpumu Aizsardzības ministrijā, tās padotībā esošajās iestādēs un bruņotajos spēkos.

Straumes amatpersonas deklarācijas dati nav publiski pieejami.

Tagad konkursa komisijas izraudzītais kandidāts būs jāvērtē valdībai. Ja valdības lēmums būs Straumem labvēlīgs, tad par viņa apstiprināšanu vai neapstiprināšanu KNAB priekšnieka amatā galīgais lēmums būs jāpieņem Saeimai.

Šodien konkursa komisija uzklausīja kopumā divus otrajā kārtā tikušos KNAB priekšnieka amata pretendentus. Komisija veica pārrunas ar pretendentiem un lūdza pretendentus sniegt savu redzējumu par biroja darbības prioritātēm un attīstību.

Komisiju vada Citskovskis un tās sastāvā ir ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis un Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets.

Pieteikšanās konkursā uz KNAB priekšnieka amatu noslēdzās 30.martā. Konkursā bija pieteikušies deviņi kandidāti, taču otrajā kārtā tika divi pretendenti.

Pirmais konkurss uz KNAB priekšnieka amatu tika izsludināts jau pērn. Tajā pieteikumus iesniedza desmit pretendenti, tomēr komisija atzina, ka neviens no viņiem, tostarp bijušais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, nav virzāms uz konkursa otro kārtu.

Vēlāk Saeima grozīja KNAB likumu, atceļot iestādes vadītājam noteikto prasību par trīs gadu pieredzi vadošā amatā. Tas tika darīts, lai paplašinātu personu loku, kuras var pretendēt uz KNAB priekšnieka amatu.

Uz augšu