Uzņēmējs: Daugavpilī ir pazudis masīvais Krievijas propagandas spiediens

Runājot par notiekošo pilsētā pirms pašvaldību vēlēšanām, Faibuševičs stāstīja, ka Daugavpils pilsētā līdz šim bijuši divi labi domes priekšsēdētāji - Rita Strode un esošais Jānis Lāčplēsis. «Fakts, ka vispār pirmo reizi vēsturē tādā sovjetiski - rusificētā pilsētā aptaujas spēja uzrādīt pozitīvu pašvaldības darba vērtējumu, ir kaut kas neticams,» pauda uzņēmējs.

Faibuševičs atzina, ka pašvaldībai ir laba izpratne, ka tūrisms un izklaide ir viena no galvenajām prioritātēm. Problēma gan ir saistīta ar to, kā pašvaldība varētu sniegt efektīvu un pareizu atbalstu šai uzņēmējdarbības jomai. «Kvalificētu darbinieku trūkums ir ja ne katastrofāls, tad tuvu kritiskam. Darba stils bieži vien ir sovjetisks, bez izpratnes par lietas būtību un savu misiju. Ir muļķīgas ilūzijas un neprofesionalitāte. Taču tās ir labojamas lietas,» teica «Artilērijas pagrabu» vadītājs.

Runājot par situāciju ar darbaspēku Daugavpilī, Faibuševičs norādīja, ka tas nav slikts. Lielā mērā tas ir pateicoties tam, ka pilsētā iebrauc daudz latviešu jaunatnes no laukiem. Tomēr atrast labu un kvalificētu darbinieku nav vienkārši. Daudz, kas gan atkarīgs no nozares - pilsētā ir problēmas ar celtniekiem vai remontdarbiniekiem.

Savukārt komentējot tuvākos Lāčplēša konkurentus - bijušo pilsētas mēru Rihardu Eigimu («Mūsu partija») un Saeimas deputātu Andreju Elksniņu («Saskaņa»), Faibuševičs abus nodēvēja par «idiotiem, kuri no domes ir jātur lielgabala šāviena attālumā». Faibuševičs pauda, ka Elksniņš «pilsētā ir Mr.Nekas, kura partijas biedru, turklāt, savulaik apcietināja KNAB», savukārt par Eigimu «neoficiāli tiek runāts, ka viņam vispār būtu jāsēž cietumā par liela apmēra degvielas kontrabandu».

«Pietiek kaut vai atcerēties faktu, ka Eigims savulaik bija aizmucis no Latvijas. Daugavpils attīstībā viņš nav panācis neko, drīzāk otrādi. Toties naudu savulaik šķērdējis ar vērienu,» sacīja «Artilērijas pagrabu» vadītājs.

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas otra lielākā pilsēta piedzīvojusi visai dramatisku iedzīvotāju skaita samazināšanos – 1995. gadā Daugavpilī dzīvoja 120 tūkstoši cilvēku, bet 2017. gada 1.janvārī – aptuveni 94 tūkstoši iedzīvotāji, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati.

Lūgts komentēt iemeslus iedzīvotāju skaita kritumam Daugavpilī, Faibuševičs pauda uzskatu, ka to nevajag dramatizēt, ņemot vērā pilsētas iedzīvotāju kvalitatīvo sastāvu iepriekš. «Darba vietu kā tādu trūkums nav galvenā problēma, galvenā problēma ir zemo cenu/algu apburtais loks. Padomiskās mentalitātes psiholoģiskā atkarība no «viss tik dārgs, viss tik dārgs» spiež turēt zemas cenas gandrīz visam. Zemas cenas neļauj maksāt normālas algas. To labi uzrāda statistika par vidējo algu līmeni. Tieši vidējais algu līmenis ir galvenā problēma, kas ietekmē izceļošanu, nevis darbavietu «trūkums»,» pārliecināts Faibuševičs.

Iedzīvotāju skaita samazināšanās visvairāk skārusi Daugavpilī dzīvojošās mazākumtautības. PMLP dati liecina, ka kopš 2009. gada krievu skaits Daugavpilī samazinājies teju par desmit tūkstošiem cilvēku (2009. gadā Daugavpilī dzīvoja 55,2 tūkstoši krievu, bet 2017. gada 1. janvārī – 47,3 tūkstoši krievu). Samazinājies arī citu mazākumtautību īpatsvars Daugavpilī – poļu skaits no 15 tūkstošiem cilvēku 2009. gadā, līdz 13,1 tūkstotim cilvēku, baltkrievu no 8,2 tūkstošiem līdz 6,8 tūkstošiem, ukraiņu no 2,2 tūkstošiem līdz 1,8 tūkstošiem.

«Artilērijas pagrabu» vadītājs norāda, ka šāda tendence pilsētā tiešām tiek novērota ikdienā. «Arī «sarkana un krieviska» [pilsēta] stereotips jau ir pagātne, vismaz tā gribētos ticēt. Kas pilnīgi noteikti ir fakts - ir pazudis masīvais Krievijā saražotās padomju «kultūras» spiediens, visticamāk gan paaudžu maiņas, gan pieprasījuma zuduma, gan vietējās izpratnes izmaiņu rezultātā,» norādīja Faibuševičs.

Daugavpilī populārā latviešu bāra apsaimniekotājs Faibuševičs arī uzsvēra, ka «starpnāciju attiecības» ir «hibrīdkara troļļu sacerēts mīts». «Nācija mums ir viena, un problēmas ir attiecībās ar Krievijas piekto kolonnu un tās lietderīgajiem idiotiem, nevis starp dažādas etniskās izcelsmes Latvijas pilsoņiem. «Artilērijas Pagrabu» publika vismaz 60% apmērā ir nosacītie ne-latvieši, kas ģimenē, visticamāk, runā krieviski vai varbūt citā valodā,» atzina Faibuševičs. Uzņēmējs ir arī pārliecināts, ka drīz vien propagandas pūstais balons sāks noplakt.