Latviešu valodas eksāmena vājos rezultātos neesot vainojami skolēni

FOTO: TASS/Scanpix

Nepietiekami augstos 12.klases latviešu valodas eksāmena rezultātos, vainojams eksāmens, nevis skolēnu zināšanas, šodien Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdes noslēgumā pauda tās priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (GKR).

Komiteja šodien uzklausīja Izglītības, kultūras un sporta departamenta ziņojumu par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veikto pētījumu par kvalitāti Latvijas skolās.

Sēdes laikā departamenta direktors Guntis Helmanis norādīja, ka izdarīt secinājumus par kvalitāti pēc viena gada centralizētajiem eksāmeniem (CE) nav korekti. Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balamovskis norādīja, ka CE rezultāti ir tika viena no kategorijām, ko salīdzināt. Lai izdarītu secinājumus ir jāvērtē vismaz septiņas pamatjomas - mācību saturs, ko nosaka iestādes īstenotās izglītības programmas, mācīšana un mācīšanās, izglītojamo sasniegumi, atbalsts izglītojamiem, izglītības iestādes vide, izglītības iestādes resursi un izglītības iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana.

«Pateikt pēc šāda pētījuma, ka skolās ir zema izglītības kvalitāte, ir tendenciozi,» pauda Balamovskis. Viņš arī norādīja, ka vidusskolās ir dažādas mācību programmas, tāpēc nav korekti vienādi analizēt rezultātus, ko parāda jaunieši, kas mācās klasēs ar eksakto novirzienu un humanitāro.

Izglītības pārvaldes priekšnieks arī uzsvēra, ka analizējot Valsts izglītības satura centra (VISC) datus par skolēniem, kuri ir kārtojuši CE, rezultāti atšķiras no IZM piedāvātā, jo tajā apkopots skolēnu skaits gada sākumā un salīdzināts ar eksāmenu rezultātiem, ko gada beigās uzrādījis mazāks jauniešu skaits.

Sēdē piedalījās arī IZM pētnieku grupas vadītājs Jānis Turlajs. Viņš uzsvēra, ka arī pētījumā ir izmantoti tie paši VISC dati, kurus izmanto departaments. Sākotnēji analizējot tikai datus par skolēniem, kuri kārtojuši eksāmenu, rezultāti skolās bija labāki, tomēr atklājās, ka ir daudz skolas, kurās pat puse nenokļūst līdz eksāmenam, tāpēc tika mēģināts saprast, kas ir iemesls, ka šajās skolās ar zemajiem rādītājiem, skolēni sāk mācības, bet nenokļūst līdz CE kārtošanai. Viņš arī pauda cerību, ka varēs sadarboties ar pašvaldību turpmākajā darbā.

Komitejas vadītāja Aldermane norādīja, ka pētījums ir nekvalitatīvs, jo nav zināma katras skolas individuālā situācija, turklāt tas ir veikts lielā steigā.

Deputāte Sarmīte Ēlerte (V) Izglītības, kultūras un sporta departamentam jautāja, vai departaments apkopo informāciju par iemesliem, kāpēc tik daudz skolēni pazūd mācību gada laikā.

Balamovskis norādīja, ka ir skolēni, kuriem pašmērķis nav CE, viņi izvēlas vidusskolu pabeigt ar atestātu bez eksāmenu kārtošanas. Savukārt Helmanis pastāstīja, ka daļa skolēnu atbirst vidusskolā pēc pirmā pusgada, jo saprot, ka nevēlas mācīties. Daļa ir atbrīvoti no eksāmeniem veselības problēmu dēļ, tāpat ir skolēni, kuri izvēlas tālmācību.

Tāpat Ēlerte uzdeva jautājumu, kāpēc angļu valodas eksāmena rezultāti kopumā ir labi, bet latviešu valodas eksāmena rezultāti mazākumtautību skolās ir tik slikti.

Rīgas 53.vidusskolas direktore Inguna Slapiņa, kura arī bija uzaicināta piedalīties sēdē, norādīja, ka daļai skolēnu vienīgā vieta, kur viņi dzird latviešu valodu, ir skola.

«Ir bērni, kuri nevienam nav vajadzīgi, mājās ar viņiem latviski nerunā un vecāki neatbalsta. Skola dara, ko var, lai latviešu valodu iemācītu,» pauda Slapiņa. Viņa arī piebilda, ka angļu valodas eksāmenu rezultāti ir labāki, jo šajā valodā skolēni klausās mūziku un skatās filmas.

Sēdes noslēgumā komitejas vadītāja Aldermane aicināja deputātus latviešu valodas eksāmena indeksu analizēt arī latviešu ne tikai mazākumtautību skolās, jo pēc viņas paustā problēma ir eksāmenā nevis skolēnu zināšanās.

Savukārt deputāts Ainars Baštiks (GKR) pauda neizpratni, ka nesen uzklausītais ziņojums par OECD pētījumu par izglītības kvalitāti uzrādīja ļoti labus rezultātus, bet tagad tiek runāt par nekvalitatīvu izglītību. Viņš arī uzsvēra, ka par kvalitāti ir atbildīga IZM nevis pašvaldības departaments.

Deputāts Kārlis Strēlis (GKR) norādīja, ka IZM pētnieks ir izvēlējies nepareizu metodiku un, ja grib analizēt izglītības kvalitāti, jāsāk ar ekonomisko stāvokli, jo kā var salīdzināt trūcīgu bērnu ar bagātu. Kā arī piebilda, ka publicēt pētījumu, kas nav pabeigts, ir nepareizi. Tam piekrita arī Baštiks, piebilstot, ka pētījuma publiskošana izklausās ļoti politiski.

Deputāte Baiba Brigmane (V) pauda, ka mērķim jābūt saprast tendences un atrast ceļu kā uzlabot rezultātus, nevis slīgt pašapmierinātībā par 9.klašu analizētajiem rezultātiem OECD pētījumā un vainot pētniekus un politiķus.

Uz augšu