/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Apkopojot rezultātus no apmēram 99% balsošanas urnu, aplēsts, ka 51,3% balsotāju referendumā atbalstījuši Erdogana reformas, bet 48,7% balsojuši pret tām, iepriekš vēstīja «Anadolu». Tiesa, opozīcija apgalvo, ka balsu skaitīšanā notikusi krāpšana, un sola tos apstrīdēt. Ja krāpšana pierādīta netiks, tad svētdien Turcijas «sultāns» ir izcīnījis vēsturisku uzvaru, kas viņam ne tikai ļaus transformēt valsti, pār kuru viņš valda kopš 2013. gada, bet arī izveidot labvēlīgu augsni, lai paliktu amatā līdz 2029. gadam.
Turcijas sultāna uzvaras maršs un demokrātijas apbērēšana
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ergodans ir harizmātisks un autoritārs populists ar islāmā vērstu programmu, kurš kļuvis par centrālo punktu dziļai sašķeltībai valstī. Šis referendums šo sašķeltību padarīs vēl dziļāku un destabilizējošāku, raksta CNN.
Erdogans nav bijis tautu vienojošs līderis. Gluži pretēji – viņš ir valdījis, radot ideoloģisku, sociālu un reliģisku sašķeltību. Uz izaicinājumiem – pat mierīgiem un demokrātiskiem – viņš ir atbildējis ar opozīcijas satriekšanu pīšļos. Un no ikvienas iespējas un izaicinājuma viņš ir centies gūt labumu, lai stiprinātu savu varu.
Nav lielākas iespējas turpināt iesākto kā svētdienas referendums. Uzvara tajā apstiprina jauno konstitūciju ar 18 grozījumiem, kas pakāpeniski pārvērtīs Turcijas parlamentāro iekārtu prezidentālā.
Līdz šim prezidentam bija jāpilda reprezentatīva loma, nesaistītam ne ar vienu partiju un bez ietekmīgām pilnvarām. Tiesa, Erdogana ērā tas tā vis nebija. Taču jaunā sistēma ļaus oficiāli transformēt ceremoniālo prezidentu komandējošā diktatorā.
Jaunās vēlēšanas notiks 2019. gadā, kurās tiks likvidēts premjerministra amats. Līdz tam prezidents varēs iecelt 12 no 15 Augstākās tiesas tiesnešiem, izvēlēties Nacionālās drošības padomes locekļus un spēlēs svarīgu lomu tiesību aktu izstrādē.
Daudzi bažījas par to, cik tālu Erdogans būs spējīgs iet centienos uzspiest savus konservatīvos un reliģiskos uzskatus, lai pārveidotu valsti. Sievietes jau sadusmoja viņa vārdi par «trauslo dabu» un paziņojums, ka «mūsu reliģija (islāms) ir definējusi sievietes lomu – māte».
Taču, iespējams, nekas tā islamizācijas dienaskārtībai nepievērš lielāku uzmanību kā valdības izglītības plāni, kuros līdz šim sekulārisms bija galvenais princips. Erdogans ir izteicies, ka viņš vēlas izaudzināt «dievbijīgu paaudzi», un izglītības ministrija ir paziņojusi par jaunu mācību programmu, kas ietver milzīgus reliģisko tekstu apjomus, kā arī varonīgu Erdogana attēlojumu uzvarā pret jūlija apvērsuma organizētājiem.
Turcijas sašķeltajai sabiedrībai priekšā ir vēl intensīvāka Erdogana ēra. Prezidents nu ar visām pilnvarām drīkstēs pildīt savu plānu sagraut sekulārismu un konsolidēt savu varu. Tiem, kuri vēlas, lai Turcija turpinātu gājienu pa demokrātijas ceļu ar tiesiskumu, neatkarīgiem tiesnešiem, runas brīvību un vienlīdzību visiem sbiedrības slāņiem, šis ceļš tikko kļuva daudz, daudz stāvāks.