Vēnu stentēšana - jauna iespēja atjaunot asiņu plūsmu

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto VC4

Līdz 2016. gadam stentus lika artērijās, bet tagad tos ievieto arī vēnās. Vēnu stenti ir no īpaša metāla pinuma veidotas īsas caurulītes (14- 16 mm), kas palīdz atjaunot venozo asiņu plūsmu, skaidro Veselības centrs 4 (VC4) Baltijas Vēnu klīnikas (BVK) asinsvadu ķirurģe Dr. med. Patrīcija Ivanova.

Stents paplašina vēnas

Ja cilvēkam kādreiz bijusi dziļo vēnu tromboze, medikamentu un kompresijas zeķu lietošanas rezultātā, vēna laika gaitā atjaunojas, tomēr tā nav uzskatāma par pilnīgi veselu. Daļai cilvēku šāda terapija ir pietiekama, lai ikdienā nejustu diskomfortu, tomēr daļai var ar laiku parādīties tādi simptomi, kā vienas kājas pietūkums, apakšstilba ādas pigmentācijas izmaiņas, pat trofiskās čūlas.

Šādos gadījumos, kad ir posttrombotiskā sindroma simptomi, operācijas laikā caur nelielu dūrienu cirksnī vēnā var ievadīt speciālas ierīces, ar tām iziet cauri vienam segmentam, kas ir ciet, un ar balonu to mehāniski atplest vaļā. Pēc tam šajā vietā ievieto stentu. Rezultātā asinsvadi, kas izveidojuši venozajām asinīm apvedceļu, saplok, cilvēkam atjaunojas asins plūsma pa iegurņa vēnu un – kājas tūska, kā arī diskomforts mazajā iegurnī pazūd.

Otra situācija, kad veic iegurņa vēnu stentēšanu, ir retas iedzimtas antomiskas īpatnības – Meja Tērnera (May Therner) sindroma gadījumā, kad kreiso iegurņa vēnu pret mugurkaulu saspiež to šķērsojošā artērija, un veidojas izteikts vēnas sašaurinājums, kas var izraisīt asins atteces traucējumus kājā. Turklāt, ja ir vēl kāds riska faktors, vēna mēdz slēgties pavisam, un tas paaugstina dziļo vēnu trombozes risku. Tāpēc mūsdienās pastāv arī uzskats: pat ja pacientam sūdzību nav, bet ir Meja Tērnera sindroma atradne, nepieciešams šo vēnas vietu stentēt.

Pēc operācijas regulāra kontrole

Pati operācija ilgst dažreiz pusstundu, bet dažreiz vajadzīgas trīs vai četras stundas – viss atkarīgs no situācijas, vai vēna slēgta daļēji vai pilnībā. Šo operāciju parasti veic vietējā anestēzijā. Kad tā beigusies, cilvēks jau pēc pāris stundām drīkst staigāt un nākamajā dienā jau doties mājās. Pēc operācijas nedēļu vai mēnesi vajag valkāt kompresijas zeķi, pāris mēnešus jādzer medikamenti – asins šķidrinātāji, jo vēnā ievietotais stends tomēr ir svešķermenis. Pēc operācijas kādu laiku var pasāpēt arī mugura. Ik pa laikam nepieciešami ir kontroles izmeklējumi – dupleksonogrāfija vai atsevišķos gadījumos datortomogrāfiskā flebogrāfija, kas pieejama arī Veselības centrs 4.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu