/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
/nginx/o/2018/07/07/8320197t1hdbd2.jpg)
Turcijas lēmums dalīties informācijā par spiegošanas mērķiem, kuru vidū ir arī viena no Bundestāga deputātēm, ir mēģinājums «apzināti provocēt un izaicināt Berlīni,» ceturtdien paziņojis Kristīgi sociālās savienības (CSU) politiķis Štefans Maiers.
Politiķis: Atklājot spiegošanas mērķus, Turcija «apzināti provocē» Vāciju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Trešdien atklātībā nonāca ziņas, ka to personu sarakstā, ko izspiegojis Turcijas izlūkdienests, starp simtiem vārdu atrodams arī kādas Bundestāga deputātes un vēl viena vietējā mēroga politiķa vārds. Šo sarakstu Turcijas izlūkdienesta pārstāvis februārī nodevis Vācijas iekšējā izlūkdienesta vadītājam.
«Savu spiegošanas aktivitāšu atklāta atzīšana acīmredzot bija Turcijas valdības mēģinājums apzināti provocēt un izaicināt Vācijas valdību,» laikrakstam «Passauer Neue Presse» sacīja Maiers.
CSU ir kancleres Angelas Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) Bavārijas meitaspartija, un Maiers ir CSU parlamentārās grupas pārstāvis iekšlietās.
«Maz ticams, ka Turcijas puse bija tik naiva, lai pieņemtu, ka lieta nekļūs publiski zināma,» viņš piebilda.
Avoti Vācijas drošības dienestos pavēstīja, ka sarakstā iekļautas personas, kas tiek turētas aizdomās par saistību ar ASV dzīvojošo musulmaņu sludinātāju Fetullu Gilenu, kuru Ankara vaino pagājušajā gadā notikušajā apvērsuma mēģinājumā.
Turcijas valdība pēc neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma aizturējusi aptuveni 41 000 cilvēku. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans apgalvo, ka tas nepieciešamas stabilitātes atjaunošanai, bet kritiķi apgalvo, ka daudzi cilvēki aizturēti bez pamata.
Vācijā dzīvo aptuveni trīs miljoni cilvēku, kuru saknes meklējamas Turcijā, un amatpersonas bažījas, ka konflikti, kas notiek Turcijā, var atspoguļoties arī Vācijā.