Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2018/07/07/8332490t1h79f5.jpg)
«Zināju, ka man ir dzemdes mioma, taču tā netraucēja līdz brīdim, kad ar vīru sākām plānot grūtniecību. Bērniņš nepieteicās,» tā sākas 36 gadus vecas sievietes stāsts (sauksim viņu par Alīnu). Pateicoties ginekoloģes progresīvajām zināšanām un Latvijā pieejamajam jaunās paaudzes medikamentam, viņa tagad ir mamma diviem bērniem.
Lai gan nav precīzu datu, vai dzemdes mioma tiek pārmantota no paaudzes paaudzē, Alīnasprāt, viņas gadījumā gēniem bijusi liela loma. Savulaik dzemdes mioma izoperēta gan viņas mammai, gan vecmammai, bet viņai pašai bija trīs miomas mezgli.
Alīna regulāri apmeklēja ārstu, lai veiktu pārbaudi un pārliecinātos, kā šie veidojumi uzvedas.
«Man nebija nekādu sūdzību miomu dēļ – veidojumi neasiņoja, turklāt ārsts teica, ka tie netraucēs ieņemt bērniņu. Parasti, ja sieviete plāno grūtniecību, operācija tāpat netiek nozīmēta, ja vien nerodas neatliekama vajadzība to veikt,» stāsta Alīna. Tomēr bērniņš nepieteicās ilgāku laiku. Veicot kārtējās pārbaudes, atklājās, ka viens no miomas mezgliem tomēr sācis augt un jau sasniedz 5 centimetrus. «Man bija arī viena maza cista, un daktere pieņēma lēmumu, ka tā jāoperē ar laparoskopu. Savukārt miomas mezglu samazināšanai vienojāmies, ka lietošu jauno medikamentu,» atminas sieviete un piebilst: «Esmu priecīga, ka mana daktere ir progresīva un seko līdzi jaunumiem ārstēšanas jomā. Biju viena no pirmajām miomas pacientēm, kura sāka lietot šīs zāles. Tas bija 2012.gads.»
Bērniņš ir pieteicies
Septembrī Alīna sāka trīs mēnešu ilgu terapijas kursu, un jau pirmā pēc tam veiktā pārbaude apliecināja – lielākais miomas mezgls sarucis līdz diviem centimetriem. «Tas bija neticami, jo tik labu rezultātu tiešām negaidījām. Miomas mezgls bija samazinājies vairāk nekā uz pusi, un tikai viena kursa laikā. Janvārī sāku vienkāršāko folikulu augšanas stimulācijas kursu un jau martā uzzināju, ka bērniņš ir pieteicies. Mūsu dēls piedzima Ziemassvētkos, 2013.gada 25.decembrī,» priecājas Alīna.
Kad tika nosvinēta puiša gada jubileja, dažus mēnešus vēlāk ģimenē pieteicās arī māsiņa. «Tas apliecina, ka mana hormonālā un reproduktīvā sistēma bija noregulēta kopumā. Pēc abām dzemdībām apskatēs miomas mezgli vairs tikpat kā nav manāmi. Daktere sacīja, ka tā mēdz būt. Vēl, pateicoties jaunajam medikamentam, kas samazināja miomas mezglus pirms grūtniecības, bērniņu es varēju dzemdēt pati.
Parasti, lai novērstu asiņošanas risku, miomas pacientēm veic plānveida ķeizargriezienu,
taču par mani dakterei nebija šaubu, ka drīkstu dzemdēt pati. Miomas mezgli tiešām bija ļoti, ļoti sarukuši,» stāsta Alīna.
Pārdomas par miomas ārstēšanu
Viņa atklāj, ka visus trīs mēnešus, kamēr lietotas zāles, menstruāciju nav bijis, taču sieviete jutusies ļoti labi, arī šādos gadījumos raksturīgie karstuma viļņi un citi nelabumi viņu nav mocījuši. «Man nebija absolūti nekādu blakņu, un pēc medikamenta lietošanas mēnešreizes uzreiz atjaunojās,» saka Alīna. «Ceru, ka šis medikaments būs iekļauts valsts kompensējamo zāļu sarakstā, īpaši sievietēm, kurām no tā ir atkarīgs, vai būs bērniņš vai ne, jo tas ir patiešām efektīvs un ļauj izvairīties no operācijas. Zāles maksā gana daudz, ne katra sieviete var atļauties tās nopirkt, turklāt citām nepieciešami vairāki kursi, līdz sasniegts rezultāts.»
Sarunas beigās Alīna piemin savu draudzeni – sievieti ap 50, kurai dzemdes miomas dēļ nav bērnu: «Savā laikā viņai izoperēja palielu miomas mezglu, taču pēc operācijas sākās stipra asiņošana un vajadzēja izņemt arī dzemdi.
Ja viņai būtu pieejamas šīs zāles, pirms operācijas miomas mezglu varēja samazināt un operācija būtu vieglāka...»