Šis gads aizsardzības nozarē sākās ar pozitīvu ziņu par strauju naudas pieplūdumu. Līdz tam Latviju pat Igaunija bija nodēvējusi par vājāko posmu Baltijā. Tomēr gada noslēgums Latvijas ekonomikai nav spīdošs. Attīstība samazinās, un krīt ienākumu prognozes arī nākamajiem gadiem. Tāpēc valdība veikusi pārrēķinus un Aizsardzības ministrijai atņēmusi 24 miljonus eiro.
Finanšu ministre skaidro, ka tas bijis valdībā kopīgi izsvērts lēmums un aizsardzības ministrs neesot iebildis, vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».
Tikmēr Krievija un Baltkrievija nākamajā gadā mūsu pierobežā plāno grandioza apjoma militāros manevrus ZAPAD 2017. Kā liecina Krievijas Aizsardzības ministrijas rīkots iepirkums - nākamajam gadam tā pasūtījusi 5265 vilcienu vagonus. Un lielākā daļa no tiem – 4126 paredzēti, lai nogādātu militārās kravas uz Baltkrieviju. Salīdzinājumam – pagājušogad no Krievijas uz Baltkrieviju armijas tehnika vesta ar 125 vagoniem. Šogad – tikai ar 50. Ja vidēji viens vagons ir 25 metrus garš, tad pēc ļoti aptuveniem aprēķiniem nākamgad no Krievijas uz Baltkrieviju pārvesto militāro kravu vilcienu sastāvu kopējais garums pārsniegs 100 kilometrus.
Jānis Bērziņš, Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors:
ZAPAD 2017 viņi ņems vērā, ka Polija palīdzēs Baltijas valstīm, ka mūsu teritorijā jau ir NATO vienības, un līdz ar to viņiem vajag stiprākus spēkus, lai viņi varētu uzvarēt. Lai vingrinājums būtu sekmīgs. Tas nozīmē, ka būs ļoti liela koncentrācija. Runa ir par smago tehniku. Viņi pārvietos tankus, būs smagā artilērija.
Krievijai un Baltkrievijai nākamgad plānotas 130 kopīgas militārās operācijas. Baltkrievijas aizsardzības ministrs Andrejs Ravkovs šonedēļ pārāk plaši neizziņotā vizītē uz divām dienām ieradās Latvijā un tikās arī ar Latvijas kolēģi Raimondu Bergmani. Vairākkārtēji «Nekā personīga» lūgumi intervijai ar baltkrievu ministru palika bez atbildes. Līdz šim viņš publiski aktīvi kritizējis NATO un Rietumus.
Pēc Andreja Ravkova aizlidošanas uz Minsku nerunīga bija arī Baltkrievijas vēstniece Latvijā. Tā ir loģiska reakcija pret NATO agresīvo bruņošanos Baltijā. Tā plānotās mācības ZAPAD skaidro Krievijas vēstnieks Latvijā.
Aleksandrs Vešņakovs, Krievijas vēstnieks Latvijā:
Ja notiek NATO spēku mācības Krievijas pierobežā ar visu tās apjomīgāko infrastruktūru... Jūs taču zināt, ka NATO salīdzinājumā ar Krieviju tērē 10-15 reižu vairāk naudas. Tāpēc iedomājieties sevi Krievijas iedzīvotāju vietā. Kāpēc šajā gadījumā šis bloks tērē tik ļoti daudz līdzekļu armijas vajadzībām? Ņemot vērā faktu, ka tas ne vienmēr rīkojas, lai rūpētos par mieru.
Līdzās grandiozajām mācībām pierobežā Krievijas Aizsardzības ministrija visu šo gadu zondējusi iespēju sākt politiska līmeņa dialogu ar trim Baltijas valstīm.
Mūsu Aizsardzības ministrija tāpat kā Lietuva un Igaunija šādam aicinājumam no Maskavas nav piekritusi. Tomēr šonedēļ starptautiskās sadarbības departamenta direktors no Krievijas Aizsardzības ministrijas klusu atbraucis uz Rīgu. Mūsu ministrija viņam piedāvājusi, ka abu valstu eksperti varētu doties izpētīt viena otras armijas spēku vienības pierobežā. Līdzīgu lūgumu Latvija Krievijai izteikusi jau iepriekš un saņēmusi pārliecinošu «nē». Krievijas ministrijas ierēdņi nav arī plašāk paskaidrojuši, kāpēc nākamgad notiks tik apjomīga militārās tehnikas pārvietošana uz Baltkrieviju.
Jānis Garisons, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs:
Šo jautājumu izrunājām gan ar Baltkrieviju, gan arī ar Krievijas pārstāvjiem un paudām savas bažas par šādu informāciju, un, protams, arī Krievijas pārstāvjiem norādījām, ka šis te īsti nesakrīt ar oficiāli deklarētajiem skaitļiem, jo Krievija ir oficiāli deklarējusi diezgan mazu skaitli karavīru, kas piedalīsies ZAPAD mācībās. Šajā gadījumā mēs sekojam līdzi gan kādā veidā notiks gatavošanās, gan arī kādā veidā pašas mācības noritēs. Bet mums jābūt gataviem arī bruņotajos spēkos un attiecīgi arī NATO būt gataviem šajā laikā, kad notiek mācības.
Pirms nedēļas «Nekā personīga» Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais kritizēja valdību, ka šajā starptautiski saspringtajā laikā, pārskatot iekšzemes kopprodukta prognozes, nākamgad samazināts Aizsardzības ministrijas budžets.
Procentuāli mēs izpildām solīto sabiedrotajiem, ka armijai pakāpeniski līdz 2020.gadam novirzīsim 2% no budžeta. Bet absolūtās summās samazinājums būs.
24 miljoni eiro 2017.gadā (23 946 422 eiro) un 31,6 miljoni eiro 2018.gadā (31 618 544 eiro). Par to valdība vienojusies aiz slēgtām durvīm augustā. Tas ir pretrunā ar, piemēram, Saeimas spīkeres Ināras Mūrnieces teikto pirms gada, ka būtu daudz ātrāk jāsasniedz solītie divi budžeta procenti armijai un ka «nav jādomā par nākotni, bet jādara šodien».
- Jūsuprāt, ņemot vērā to, ka, piemēram, nākamgad ir ZAPAD lielas mācības Baltkrievijā, kur tiek dislocēta liela apmēra militārā tehnika no Krievijas. Tas ir tas laiks, kad ņemam nost aizsardzībai mūsu valstij. Tas ir pareizi?
Dana Reizniece-Ozola, finanšu ministre (Zaļo un zemnieku savienība): - Šinī jautājumā, man šķiet, pats svarīgākais ir nozares ministra viedoklis. Ja aizsardzības ministrs būtu uzstājis, ka šie līdzekļi ir ļoti svarīgi, tad es domāju, ka valdība būtu arī ieklausījusies un būtu pieņemts cits lēmums.
- Bet ministrs neuzstāja?
- Nu, viņš saprot, ka ir arī citas prioritātes. Tajā skaitā arī iekšējā drošība, kas ir tikpat svarīga, cik ārējā, un tāds bija kopīgs valdības lēmums. Bet jebkurā gadījumā nozares ministri ir tie, kas saka galveno viedokli. Un šogad valdība, pieņemot budžetu, bija ļoti koleģiāla un visos ieklausījās. Un ka aizsardzībai novirzām finansējumu atbilstoši IKP, kas solīts.
- Tad, ja Bergmaņa kungs būtu uzstājis, tad tas finansējums būtu palicis tā, kā tas bija plānots?
- Es domāju – noteikti.
Raimonds Bergmanis, aizsardzības ministrs:
Bet kā. 98 miljoni taču ir piešķirti... Mums ir jātiek galā ar visu to... Protams, jebkurš aizsardzības ministrs jebkurā pasaules valstī būtu priecīgs, ja viņam piešķirtu arī vairāk naudas, un šie 2%, protams, nav akmenī cirsti. Tas ir tas mērķis, uz kuru mēs virzāmies. Bet, lai to visu realizētu, tam visam ir vajadzīgi arī cilvēki, kas to var realizēt, un to mēs cenšamies izpildīt un realizēt. Tā kā man bažas par to, ka būs kaut kādas, ko mēs neesam izdarījuši... Mēs nevienu programmu, nevienu spēju neesam atcēluši.
Tomēr Aizsardzības ministrija pēc naudas pārdales šobrīd veicot aprēķinus un, iespējams, dažus ieplānotos darbus nāksies atlikt vai darīt ne tik strauji kā plānots iepriekš.
Vairākus gadus pēc kārtas naudas trūkuma dēļ aizsardzības nozare būtiski samazinājusi darbinieku skaitu. Tāpēc šobrīd kadru trūkums jūtams visur - sākot ar iepirkumu speciālistiem un beidzot ar labi apmācītiem militāristiem, kuriem jāapkalpo no jauna iepirktā militārā tehnika. Trūkst arī naudas algu celšanai.
Jānis Garisons, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs:
Līdz šim mēs esam mēģinājuši iekšējā resursa ietvaros rast risinājumu, bet katrai programmai – vai tā būtu mehanizācija, vai komandvadība... Mēs pašlaik sākam par artilērijas iegādēm runāt – šeit ir vajadzīgs vismaz viens cilvēks, kurš vada šo procesu. Un vienā brīdī mēs vienkārši sapratīsim, ka administratīvi vairs nevarēsim... Cilvēku trūkuma dēļ. Un, protams, liels izaicinājums ir atalgojums. Īpaši būvniecībā, kur mums ir nepieciešami būvniecības speciālisti. Un diemžēl atalgojums pilnībā nav konkurētspējīgs un faktiski gada laikā mums ir tā, ka šajā jomā nomainās 100% visi darbinieki.