Ģenerālprokurors: No parlamentārās izmeklēšanas komisijām lielāko pienesumu devusi Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana

Ēriks Kalnmeiers

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Pēdējos gados vienīgā parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas devusi lielu pienesumu, ir Zolitūdes lielveikala «Maxima» traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija, šodien «Latvijas Vēstneša» Grāmatu apgādā izdotās grāmatas «Parlamentārā izmeklēšana Latvijas Republikā» atvēršanas svētkos sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kalnmeiera kā ģenerālprokurora darbības laikā tikušas izveidotas vairākas šādas komisijas, un to darbības galarezultāts ir dažādi vērtēts. Kalnmeiers uzskata, ka visnozīmīgākā bija Zolitūdes izmeklēšanas komisija, kas devusi vislielāko pienesumu.

Ģenerālprokurors atzīmēja, ka jauno grāmatu savā darbā varēs izmantot studenti, žurnālisti un citi interesenti, jo tajā ir materiāli par Latvijas mūsdienu vēsturi.

Grāmatas prezentācijā bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs un pašreizējais Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (NSL) norādīja, ka parlamentārās izmeklēšanas svarīgākais uzdevums ir piedāvāt likuma uzlabojumus analizētajai problēmai. Tomēr šobrīd pastāv problēma ar parlamentāro kontroli pār izmeklēšanas komisiju darba rezultātiem, proti, nav kas seko parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā ietverto priekšlikumu tālākajai attīstībai un problēmu novēršanai.

Sociologs Arnis Kaktiņš norādīja, ka tikai aptuveni 16% Latvijas iedzīvotāju uzticas parlamentam. Kaktiņš domā, ka Latvijā neuzticēšanās parlamentam cita starpā ir saistīta ar parlamenta darba kvalitāti, kas varētu būt augstāks. Ja deputāti kāpinās savu kompetenci un nākamās parlamentārās izmeklēšanas komisijas mēģinās izdarīt savu darbu labāk, nekā to darījuši viņu priekšteči, tad ir iespējams rast problēmas risinājumu un panākt uzticības līmeņa pieaugumu.

Profesors, tiesību zinātņu doktors, Saeimas deputāts Ringolds Balodis (NSL), kurš tika vadījis Zolitūdes lielveikala «Maxima» traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisiju, uzsvēra, ka grāmata lasītājiem sniegs ieskatu par vienu no Saeimas darba specifiskākajām jomām - parlamentāro izmeklēšanu. Latvijas 12 Saeimās no 1926. līdz 2016.gadam darbojusies 31 izmeklēšanas komisija. Informācija par tām nekad nav tikusi apkopota un pat publiski pieejama. Grāmata ir arhīvu putekļos gulējušu dokumentāru liecību un vēsturisku faktu pirmpublicējums.

Jaunā grāmata izdota divās daļās, un tās kopējais apjoms ir 1168 lappuses. Grāmata ir zinātnisks projekts, kas tapis Latvijas Universitātes paspārnē, un šī projekta vadītāja ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes prodekāne, asociētā profesore Annija Kārkliņa.

Pirmajā daļā apkopotas dokumentāras liecības un vēsturiski fakti, to autori ir tādi tiesībzinātnieki kā Egils Levits, Jānis Pleps un Kristīne Strada-Rozenberga. Savukārt par parlamentāro izmeklēšanu un žurnālistisko izmeklēšanu rakstījis žurnālists Jānis Domburs. Plašākam lasītāju lokam lielākā daļa no grāmatā iekļautās informācijas līdz šim nav bijusi pieejama.

Otrajā daļā ir apkopoti Saeimas izmeklēšanas komisiju galaziņojumi, viedokļi un liecības. Par savas izmeklēšanas rezultātiem aptaujāti mūsdienu Saeimu izmeklēšanas komisiju vadītāji, bijušie Saeimas deputāti Vilis Krištopans, Pēteris Tabūns, Igors Pimenovs, Jānis Šmits, Roberts Milbergs, Pēteris Salkazanovs un daudzi citi.

Lasītākais šobrīd

Uz augšu