Šobrīd diskusiju ir raisījusi jaunā tramvaja līnija Rīgā, kas jau ir ieguvusi apzīmējumu «kapu tramvajs». Transporta plānošanas eksperts Elmārs Daniševkis pauda viedokli, ka Rīgas attīstības stratēģija paredz Rīgu veidot kā kompaktu pilsētu un samazināt nepieciešamību cilvēkiem pārvietoties lielākus ceļa gabalus, tādēļ Skanstes tramvaja līnija ir atbilstoša šai iecerei.
Daniševskis norāda, ka Eiropas lielākajās pilsētās ļoti labi funkcionē tādi risinājumi kā sabiedriskā transporta loks ap pilsētas centru, kā tas iecerēts, veidojot Skanstes līniju. Turklāt tieši šajā rajonā atrodas objekts, uz kuru plūst lielas apmeklētāju straumes, – Arēna Rīga, kurai nav nodrošināta ērta sabiedriskā transporta piekļuve.
Eksperts norāda, ka ir vairāki virzieni, kuros būtu vēlami attīstīt tramvaja satiksmi, piemēram, Purvciemā un Pļavniekos dzīvo lielākā daļa galvaspilsētas iedzīvotāju – vairāk nekā 40 tūkstoši. Atbildot uz jautājumu, vai Skanstes virziena izbūve ir prioritāra, Daniševskis atgādina diskusijas par to, vai pirmo vajadzēja būvēt Dienvidu vai Ziemeļu tiltu, uzsverot - labi, ka ir uzbūvēts vismaz viens.
Pēc viņa domām, Skanstes tramvaja izbūve atbilst idejai par kompakto pilsētu, lai cilvēki izvēlētos dzīvot Rīgas centrā vai tuvu tam. Turklāt tramvaja loka izveide ap pilsētas centru varētu risināt samilzušo transporta problēmu Rīgā. «Rīgas centrā ir 70 tūkstoši darba vietu un tikai 14 tūkstoši iedzīvotāju. Tās lielākoties ir tā dēvēto «balto apkaklīšu» darba vietas, kurās strādā cilvēki, kuri pārsvarā brauc ar automašīnām. Pat ja mēs aizslēgtu visas 12 tūkstošus auto stāvvietu Rīgas centrā, iebraucošo mašīnu skaits nemainītos, jo iekšpagalmos ir 70 tūkstoši stāvvietu,» skaidro eksperts, piebilstot, ka no rīta vienā stundā Rīgā iebrauc 14 tūkstoši automašīnu, radot sastrēgumus un citas neērtības.
Līdz ar to svarīgāk ir attīstīt iespēju veidot kvalitatīvus dzīvojamos rajonus Rīgas centrā, lai cilvēkiem nav nepieciešamība katru rītu doties uz Rīgas centru ar auto, domā Daniševskis.
Turklāt Skanstes rajonā jau tagad atrodas objekts, kuram nav nodrošināta ērta sabiedriskā transporta piekļuve, proti, Arēna Rīga. «Ērta piekļuve nozīmē, ka no sabiedriskā transporta pieturas tas atrodas piecu minūšu gājiena attālumā. Neviena sabiedriskā transporta pietura, kurai pievienots nosaukums «Arēna Rīga», nav tādā attālumā,» uzsver eksperts.
Daniševskis atgādina, ka transporta plānošanas eksperts, Kolumbijas universitātes profesors pilsētplānošanā Sigvards Kļava savulaik iezīmēja vairākas vēlamās tramvaja līnijas – gan Turgeņeva un Puškina ielā - apkārt Centrālajai stacijai, gan pa Dzirnavu un Elizabetes ielu – abos virzienos, lai attīstītu sabiedriskā transporta tīklu Rīgā. Taču tad izrādījies, ka tramvaja izbūve ir ārkārtīgi dārga, tādēļ no šīm iecerēm atteicās.
Tomēr tieši tramvajs, kas nebrauc kopējā transporta plūsmā, varētu būt pietiekams arguments, kas liktu autobraucējiem pārsēsties sabiedriskajā transportā, lai nokļūtu pilsētas centrā, ir pārliecināts Daniševskis.
Rīgas domes Attīstības departaments norāda, ka plānotais tramvaja līnijas posms nav «tramvaja līnija uz Skansti», bet gan Skanstes apkaimi šķērsojošs tramvaja līnijas posms, kas ir svarīgs priekšnosacījums turpmākai kopējai tramvaja līnijas attīstībai Rīgas pilsētā. Izbūvējot šo savienojumu, uzsver Attīstības departaments, ieguvēji būs ne tikai Skanstes apkaimes iedzīvotāji un strādājošie, bet arī rīdzinieki un Rīgas viesi, kam tiks nodrošināta ērtāka pārsēšanās starp visiem transporta veidiem.
Runājot par Skanstes rajonu kā topošo «moderno centru», Attīstības departaments atgādina, ka pašlaik cauri centrālajai apkaimes ielai kursē viens autobusa maršruts. «Ņemot vērā apkaimes attīstību, tā kapacitāte ir nepietiekama. Vēlamies uzsvērt, ka termins «modernais centrs» nevar būt tikai investoru reklāmas bukletos, bet ir jāpiedāvā laikmetīgi un vidi saudzējoši risinājumi apkaimes attīstībā. Piemēram, jāveic ilgtspējīgi lietus ūdens savākšanas risinājumi, pēc iespējas veidojot arī atklātas akvatorijas. Tāpat Skanstes apkaimei pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā ir liela nozīme, nodrošinot zaļā koridora funkciju, kas ies caur šo apkaimi. Visi šie risinājumi ir kompleksi un būs jārealizē gan pašvaldībai, gan komersantiem. Tas nozīmē, ka, veidojot patiesi ilgtspējīgu un šim laikmetam atbilstošu apkaimi, nepieciešama cieša un konstruktīva sadarbība no sabiedriskā un privātā sektora puses. Pilsēta, atbalstot šīs apkaimes izaugsmi un tajā pašā laikā arī ilgtspēju, ieplānojusi to savienot ar modernu tramvaja līniju,» skaidro departaments.
Rīgas pilsētas pārstāvji atgādina, ka pilsētas stratēģiskās plānošanas dokumentos tramvajs ir definēts kā Rīgas sabiedriskā transporta mugurkauls. «Tas arī ir visietilpīgākais un ātrākais sabiedriskā transporta veids, un, kas nav mazsvarīgi, arī videi draudzīgākais. Zinot, kādi lieli objekti jau uzbūvēti un kādi taps Skanstē, tramvajs ir optimālā izvēle, salīdzinot ar trolejbusu vai autobusu,» ir pārliecināti pilsētas saimnieki.
