Par Austrumu medicīnas ārstu Egonu Helmu stāsta, ka viņš spēj palīdzēt atbrīvoties no alkoholisma pat rūdītiem un neglābjamiem alkoholiķiem. Viņš novērojis, ka vislabākie ārstēšanas rezultāti ir ļaudīm, kuri paši ļoti vēlas atbrīvoties no dzeršanas, kā arī tic šādai iespējai. Bet diezgan nesekmīgi ārstēt tādus atkarību mocītos cilvēkus, kurus uz konsultāciju atved kāds cits, piemēram, sieva, bērni vai priekšnieks.
Vajadzīga vēlme un ticība
Ļoti lielus panākumus alkoholisma ārstēšanā var gūt, ja cilvēkam ir liela vēlme no tā atbrīvoties, kā arī viņš tic šādai iespējai. Piemēram, pie ārsta atnāk vīrietis, kuram ir problēmas ar dzeršanu, bet viņš vēlas atbrīvoties no šīs atkarības, jo tas izdevies viņa kolēģim, kurš iepriekš bija liels dzērājs. Šādā gadījumā dakteris ārstēšanai saskata lielas iespējas.
Degradētam cilvēkam jāmeklē citi varianti
Taču viņš nepiekrīt ārstēt cilvēkus, kuri jau ir degradējušies. Tādiem ļaudīm labāk izmantot Rietumu medicīnas piedāvājumus, piemēram, kodēšanu, ampulu iešūšanu. Alkoholisma degradētus cilvēkus var pazīt pēc viņiem raksturīgajiem jociņiem un emocionālās izdzišanas: cilvēkā vairs nav mīlestības, draudzības, līdzjūtības un citu jūtu. Tāpat cilvēkam var būt degradējusies domāšana, intelekts un emocijas. Dziļu pagrimumu var atklāt speciālos testos, ko ārsts lūdz izpildīt.
Šādu cilvēku interesē tikai viens – alkohols. Viņš izmanto visas iespējas, lai to dabūtu.
Piemēram, vīrietis var dzīvot kopā ar sievu tikai tādēļ, lai savas naudas iztērēšanas gadījumos varētu iegādāties alkoholu par sievas algu vai pensiju.
Helms arī norāda, ka atturas ārstēt tādus atkarību mocītos ļaudis, kurus uz konsultāciju atved kāds cits, piemēram, sieva vai bērni. Diezgan bieži pie ārsta atved darba devēji vai vadītāji, norādot, ka cilvēks ir ļoti labs strādnieks un čakls darbarūķis, tāpēc ļoti vajadzīgs darbavietai.
Bet ļoti svarīgi, lai cilvēks pats gribētu atbrīvoties no alkoholisma.
Helms citē sen zināmu patiesību, ka zirgu var pievest pie ūdens, bet nevar piespiest padzerties, jo pašam dzīvniekam tas ir jāgrib.
Viņš arī norāda, ka cilvēkos ir dabiska vēlme būt veseliem un laimīgiem, izvairoties no ciešanām, tāpēc bieži vien, izvēloties graujošo alkoholisma ceļu un ejot pa to, ļaudis agrāk vai vēlāk mēdz saprast, ka ir zaudētāji. Protams, tas notiek tad, ja alkoholisms nav viņus pilnībā degradējis.
Bet kāpēc alkoholisms ir tik plaši izplatīta slimība? Helms skaidro, ka daudz cilvēku izvēlas iet pa graujošo alkoholisma taku, jo maldu ceļš ir salds un viegls.
Dzērāji saka: no rīta iedzēru vienu glāzīti un tāpēc visu dienu ir svētki.
Pirms dzeršanas cilvēks skaidri apzinās, cik daudz un lielas ir viņa dzīves problēmas, bet pēc alus, vīna, šņabja vai cita alkoholiska dzēriena lietošanas problēmu it kā vairs nav. Protams, IT KĀ vairs nav, jo patiesībā ar žūpošanu saistīta vesela virkne ļoti smagu sarežģījumu gan ģimenē, gan darbā, gan citās jomās.
Turklāt daļa cilvēku aiziet pa alkoholisma taku, jo mūsdienās alkoholiskie dzērieni ir ne tikai viegli pieejami, bet pat tiek uzspiesti ar dažādām reklāmām, akcijām un skaistām pudelēm. Piemēram, kāda kafejnīca lepojas ar uzrakstu «Hokejs bez alus ir daiļslidošana». Vai Jāņu laikā, iebraucot benzīntankā, cilvēks tiek mudināts iegādāties alus kasti, jo tādā veidā saņems atlaidi degvielai.
Vienlaikus Helms ir pārliecināts, ka mūsdienās situācija atkarību jomā ir līdzīga tai, kāda bija pirms tūkstošiem gadu. Jau Buda ir teicis, ka maldi no ārpuses ir saldi, bet iekšpusē – rūgti, savukārt realitāte no ārpuses ir grūta, bet iekšā – salda.
Ārsts piekrīt, ka saistībā ar alkoholismu pastāv ģenētiskā predispozīcija, bet labā ziņa ir tāda, ka Austrumu medicīna varot ļoti sekmīgi likvidēt gan fizioloģisko tieksmi, gan ģenētisko noslieci uz alkoholismu.
Rietumu zinātnes pārstāvji izpētījuši, ka embrijam ir tik senas orgānu struktūras kā žaunu aizmetņi. Kārlis Gustavs Jungs ir norādījis, ka cilvēka enerģijas pirmavoti ir psihē. Austrumu medicīnā par šīm lietām zināja jau iepriekš, un tā piedāvā metodes, kā pārcirst alkoholisma saiti starp bērniem un vecākiem un vecvecākiem, kas bijuši alkoholiķi.
Austrumnieki biežāk aizraujas ar citām apreibinošām lietām
Helms zina stāstīt, ka Austrumos dzīvojošajiem cilvēkiem ir nedaudz citādāks ķermenis nekā rietumniekiem, piemēram, savādāka enzīmu sistēma aknās, tāpēc viņi fiziski nevar tik daudz un brīvi lietot alkoholu, piemēram, pēc saspringtas darba dienas iedzert pāris konjaka glāzes, kā to dara rietumnieki.
Austrumnieki, dzerot alkoholu, saindējas pamatīgāk nekā rietumnieki.
Tāpēc viņi vairāk un biežāk aizraujas ar dažādu citu apreibinošu vielu lietošanu, jo tās ir viegli pieejamas. Piemēram, reiz Indijā Helms piegājis klāt kādam policistam, lūdzot palīdzēt kaut ko atrast, bet viņš atbildējis tikai pēc laika, jo zelējis kaut kādas apreibinošas lapas. Līdzīgi darot arī citi austrumnieki.
Ārsts novērojis, ka alkohola un citu apreibinošo vielu lietošana jauniešu vidū ir sava veida modes lieta. Piemēram, padsmitnieki aiziet uz diskotēku, kur viņus jau gaida dīleri, aicinot kaut ko iegādāties. Pūļa efekta iespaidā vairums jauniešu izvēlas pamēģināt un vēlāk arī regulāri lietot apreibinošās lietas. Jauniešu izvēle saistīta ar to, ka
pusaudžiem vēl nav savas identitātes, kas veidojas 27-33 gadu vecumā.
Šajā laikā ļaudis nobriest par personībām, kas dara atbilstoši savām vērtībām un uzskatiem, vai arī turpina pakļauties pūļa spiedienam un darīt tieši tāpat, kā rīkojas citi cilvēki.
Kā rīkoties vecākiem, lai bērni neiekristu alkoholisma važās?
Helms norāda, ka vecāki bieži vien nepareizi audzina savus bērnus. Daudz svarīgāk būtu, lai paši vecāki būtu tādas personības, no kurām bērni varētu ņemt piemēru un mācīties. Vislabāk, ja paši vecāki ir gudri, smaidīgi un laimīgi.
Ja tēvs smēķē, lamājas un neciena sievietes, viņš tādu pašu attieksmi iemāca arī saviem bērniem.
Šāds tēvs nevar iemācīt bērniem nesmēķēt, nelamāties un cienīt sievietes.
Ļoti labi, ja vecāki audzina paši sevi, mēģinot attīstīties un kļūt par paraugu saviem bērniem.
Nav pareizi, ka mamma un tētis mēģina bērnu piespiest īstenot savus nepiepildītos sapņus, piemēram, mācīties spēlēt klavieres, vijoli un šahu, kaut arī bērnam neviena no šīm nodarbēm nepatīk un viņš daudz labprātāk darītu citas lietas. Līdzīgi ir ar bērna sūtīšanu prestižā skolā.
Helms arī vērš uzmanību uz Zigmunda Freida sacīto, ka cilvēka personības evolūcija notiek tikai vienā virzienā – no seksualitātes uz garīgumu. «Cits virziens vispār neeksistē. Ja tā, cilvēkam izaugot, tomēr nav izveidojusies virzienā uz garīgumu, gandrīz var teikt, ka dzīvē nav veicies. Agrāk vai vēlāk ir jābūt pagriezienam uz garīgumu.»
Viņš arī uzskata, ka visu mūsu civilizācijas evolūciju nodrošināja trīs ebreji: Zigmunds Freids psiholoģijā, Kārlis Markss filosofijā un Alberts Einšteins kodolfizikā. Balstoties uz šiem trīs «gigantiem», pēdējos simts gados civilizācija piedzīvojusi ļoti lielu augšupeju.
Visur, kur atrodam lielu augšupeju, progresu, tur ir ebrejs.
Kaut gan ebreju tauta ir ļoti maza, tās pārstāvji ļoti bieži kļūst par Nobela prēmijas laureātiem.
To ņemot vērā, arī Latvijā dzīvojošie ļaudis varētu no viņiem daudz ko mācīties. To sakot, dakteris pastāsta anekdoti, ka krievs Vaņa savā veikalā nemācēja neko pārdot, bet palīgā atnākušais ebrejs pārdeva ne tikai klienta lūgto puskilogramu vates, bet arī makšķeri, zābakus, laivu un pat mašīnu.
Personība palīdz būt labam
Lai arī dažkārt ir negatīvs priekšstats par latviešu mentalitāti, viņš akcentē, ka cilvēkiem, risinot problēmas, tostarp cenšoties tikt vaļā no alkoholisma, ir jābūt personībai. «Ja esmu personība, ja esmu latvietis, man ir vienalga, ka latviešiem ir šāda mentalitāte.
Es savam tuvākajam vai citiem cilvēkiem nekad nenesīšu ļaunumu.
Ja citiem cilvēkiem labi veiksies un viņi būs laimīgi, es par viņiem tikai priecāšos. Man ir pilnīgi vienalga, kāda ir latviešu mentalitāte. Es esmu es un darīšu tā, kā man pasaka mana sirdsapziņa. Bet sirdsapziņai mentalitātes neeksistē,» Helms saka un norāda, ka, runājot par sevi, cilvēks ar roku parasti norāda uz savu sirdi.
«Sirdsapziņa un sirdsbalss ir tikai viena – tā ir mīlestība. Arī mīlestībai nav nekādas mentalitātes. Tā ir tikai viena, tā ir visiem, bet cik daudz savā dzīves laikā tieku klāt savam īstajam es, tas ir atkarīgs tikai no manis, nevis no mentalitātes un tā, kā dara citi. Tas ir atkarīgs tikai no manis.»
Lai sekmīgi ārstētos no alkoholisma, cilvēkam ir jābūt personībai.
Ja personība nav izveidojusies paredzētajā laikā – līdz Kristus vecumam, cilvēka klibošana un krīzes var turpināties visu mūžu.
Helms ir pārliecināts, ka arī mūsdienās ir iespējami brīnumi. Viņš piedzīvojis, ka arī lauztu roku iespējams sadziedēt ar brīnumu palīdzību. Esot īpašas plāksnītes, kas palīdz tikt vaļā no nedzīstošiem lūzumiem, kuņģa čūlas, lielām sāpēm, migrēnas, radikulīta un citām kaitēm.
«Brīnumi notiek jau fiziskajā līmenī,» viņš apgalvo, piebilstot, ka speciālās plāksnītes neizslēdz arī tālāku ārstēšanos. Redzot brīnumu fiziskā līmenī, cilvēkam rodas lielāka ticība un ir vieglāk ar viņu strādāt, cīnoties ar alkoholismu.
Vienlaikus ārsts nenoliedz, ka daļai pacientu neizdodas palīdzēt, piemēram, ir cilvēki, kas neatnāk uz iepriekš sarunāto vizīti. Austrumos uzskata, ka
cilvēkam nevajagot uzbāzties ar savu labumu, jo tas nesīs ļaunumu.
Labāk ir piedāvāt, nevis uzbāzties. Katram cilvēkam ir dota izvēles iespēja, ko viņš var izmantot pēc saviem ieskatiem.
Tieši tāpēc Austrumos neatzīst kodēšanu, jo uzskata, ka cilvēks ir vienīgā būtne visā Visumā, kam ir izvēles brīvība. Nevienai citai būtnei nav izvēles brīvības, piemēram, suns piedzimst un nomirst kā suns. Bet cilvēks var izvēlēties izaugt kā garīga personība vai arī dzīvot kā vilks, zirgs, cūka. «Tā ir cilvēka izvēle.»
Mēs nevaram laupīt cilvēkam izvēli.
Austrumos apgalvo, ka ar kodēšanu tiek laupīta cilvēka izvēle. Rezumējot – mēs varam piedāvāt, bet mums nevajag uzbāzties.
