Ar prostitūciju nākotnē varētu nodarboties tikai personas, kuras ir sasniegušas vismaz 25 gadu vecumu, bet prostitūcijā iesaistītajiem valsts varētu nodrošināt sociālo rehabilitāciju no budžeta līdzekļiem, portāls TVNET uzzināja Iekšlietu ministrijā (IeM).
Patlaban IeM sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Veselības ministriju, Labklājības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Tiesībsarga biroju un nevalstiskajām organizācijām izstrādā likumprojektu prostitūcijas ierobežošanas jomā.
Izstrādājot likumprojektu, pērn tika izveidota darba grupa, kurā iekļauti pārstāvji no Valsts policijas, Rīgas pašvaldības policijas un vairākām nevalstiskajām organizācijām – biedrības «DIA+LOGS», biedrības «Latvijas ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija «Papardes zieds»», biedrības «Patvērums «Drošā māja»», biedrības «Apvienība HIV.LV», biedrības «Par brīvu Vidzemi no cilvēku tirdzniecības», kā arī biedrības «Resursu centrs «Marta»».
Līdz šim jau ir notikušas vairākas darba grupas sanāksmes, kurās diskutēts par likumprojekta mērķi, kā arī citiem jautājumiem, kuri būtu iekļaujami likumprojektā.
Šobrīd ir sagatavots sākotnējais likumprojekts, kurā ir definēts, kas ir prostitūcija un seksuālais pakalpojums. Tāpat ir noteikti vispārējie aizliegumi, piemēram, aizliegums izmantot prostitūcijā nepilngadīgu personu un cilvēku tirdzniecības upuri, aizliegums veikt darbību, kas veicina un nodrošina prostitūciju u.c.
Sākotnējā likumprojektā noteikti arī vispārējie ierobežojumi - piemēram, noteikts, ka seksuālos pakalpojumus par maksu atļauts piedāvāt, sniegt, kā arī saņemt šos pakalpojumus tikai dzīvoklī, kas ir tās personas īpašumā vai par kuru tā ir noslēgusi īres līgumu u.c.
Papildus minētajam likumprojektā ir noteikts, ka prostitūcijā iesaistītām personām valsts nodrošina sociālo rehabilitāciju atbilstoši ikgadējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem. Tāpat arī iekļauts deleģējums Ministru kabinetam noteikt sociālās rehabilitācijas veidu, apjomu, saturu, pakalpojumu saņemšanas nosacījumus, piešķiršanas kārtību un prasības sociālo rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem.
Minētā pakalpojuma mērķis ir sniegt prostitūcijā iesaistītām personām psihosociālu palīdzību, motivēt personu sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanai vai uzlabošanai, kā arī nostiprināt un atjaunot personas sociālās funkcionēšanas spējas, lai veicinātu personu atteikšanos no prostitūcijas.
Tuvākajā laikā darba grupā tiks apspriesti divi jautājumi, kuri ir aktualizējušies likumprojekta izstrādes gaitā, proti, par vecuma ierobežojumu un primārās prevencijas pasākumiem.
Šobrīd spēkā esošā kārtība nosaka, ka ar prostitūciju aizliegts nodarboties nepilngadīgai personai. Darba grupā ir izskanējuši dažādi viedokļi par šobrīd Ministru kabineta noteikumos noteikto vecumu, piemēram, vai nav nepieciešams paaugstināt minēto vecumu, nosakot, ka ar prostitūciju nevar nodarboties persona, kura nav sasniegusi 25 gadu vecumu.
Vienlaikus darba grupā notiks diskusijas par to, kā likumprojektā iekļaujami jautājumi un uzdevumi, kas saistīti ar primāro prevenciju, proti, kādi pasākumi ir veicami, lai novērstu to, ka persona iesaistās prostitūcijā.
Pēc minēto jautājumu izdiskutēšanas likumprojekts tiks virzīts izskatīšanai valdībā.
Savukārt tiesībsarga birojā TVNET pavēstīja, ka Eiropas Savienībā pastāv atšķirīgi modeļi prostitūcijas ierobežošanai un izvēle par labu konkrētam modelim ir valsts politiska izšķiršanās - vai sodāms tikai pakalpojuma sniedzējs, pakalpojuma saņēmējs vai abi.
Ikvienam ir tiesības izvēlēties ar ko nodarboties, ja vien tā ir personas pašas brīva griba, bez spaidiem, maldiem un neizmantojot personas ievainojamību.
Tiesībsargs aicina politiķus būt atbildīgiem vardarbības apkarošanā un novēršanā, īpašu uzmanību pievēršot personas ievainojamības aspektam.
Vienlaikus atbalstāma ir valsts institūciju iecere izveidot sociālā atbalsta «izejas» programmu prostitūcijā iesaistītajām personām. Tas ir sevišķi būtiski, ņemot vērā augstos cilvēku tirdzniecības riskus, kas pastāv arī legālajā prostitūcijā, norādīja birojā.
