Kažoka: Bērziņa nepiedalīšanās referendumā vērtējama negatīvi

Par savu izvēli referendumā politiķi var publiski nepaziņot, bet viņiem būtu jāpiedalās, jo citādāk sabiedrībai tiek rādīta greiza attieksme pret demokrātiskas valsts procedūrām. Iedzīvotāji jau tagad kritizē tos deputātus, kuri izvairās no piedalīšanās balsojumos vai arī tajos atturas, skaidroja pētniece.

Lai gan Bērziņa izvēlei no kopienu integrācijas viedokļa ir pamatojums, tomēr Kažokai šī situācija vairāk izskatās pēc lavierēšanas. Latvijas kontekstā tas nav nekāds brīnums, jo mūsu valstī ir notikuši referendumi, pirms kuriem atsevišķi politiķi ir aicinājuši tajos nepiedalīties.

Bērziņam tagad varētu būt liela nozīme saliedēšanas procesos, ja viņš sāktu kaut kāda līmeņa diskusiju vai arī nāktu klajā ar likumdošanas iniciatīvām. Piemēram, pašlaik aktuāls ir jautājums, kurām sabiedrības grupām dot tiesības parakstīt iniciatīvas, lai tās nonāktu apspriešanā parlamentā - prezidentam būtu iespēja rosināt šādas tiesības piešķirt ne tikai pilsoņiem, bet arī nepilsoņiem un tiem ārvalstniekiem, kuri Latvijā dzīvo vairākus gadus. Līdzīga pieeja varētu būt attiecībā uz projektu par pašvaldību referendumiem, akcentēja Kažoka.

Nepietiek ar prezidenta pašreizējām darbībām - sarunām ar partijām un paziņojumu par nepiedalīšanos referendumā - , jo prezidenta rīcībā ir funkcijas, lai ietekmētu pašreizējo krīzes situāciju, kura ir izveidojusies nacionālo attiecību jomā. Bērziņam ir iespējams uzlabot situāciju, izmantojot retoriku un svētku laikā sakāmās runas. Taču viņš mazāk nekā iepriekšējais prezidents Valdis Zatlers cenšas mainīt esošo situāciju, un valsts augstākajai amatpersonai ir kaut kāda veida bailes par to, kas var notikt, saskata pētniece.

Kā ziņots, prezidents referendumā par krievu valodu kā otru valsts valodu nedomā nepiedalīties, tādējādi neatbalstot arī valdības koalīcijas aicinājumu piedalīties referendumā un balsot pret otru valsts valodu.

"Es neizprotu pāris politiķu un Saeimas deputātu darbību, vai tiešām viņi domā, ka ar savām darbībām spēs vienot sabiedrību. Domāju, ka daudz efektīvāka darbība būs tad, kad katrs, kurš ir par latviešu valodu, parastā sarunā mēģinās pārliecināt vismaz vienu, kuram pret to ir kādi iebildumi," Latvijas Televīzijas rīta raidījumā sacīja prezidents.

Prezidents teica, ka nolēmis pats aktīvi iesaistīties procesos, kas veicinātu sabiedrības saliedētību, šo uzdevumu uzskatot par vienu no svarīgākajiem.

Kā ziņots, no 1. līdz 31.novembrim Latvijā notika parakstu vākšana par likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, nosakot krievu valodai valsts valodas statusu. Parakstu vākšanā referenduma rīkošanai par krievu valodu kā otru valsts valodu no šā gada 1.novembra līdz 30.novembrim piedalījušies 183 046 vēlētāji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie parakstu vākšanas rezultāti. Komisija parakstus pārbaudīs un gala rezultātu paziņos līdz gada beigām. Lai rīkotu referendumu, nepieciešams savākt 154 379 parakstus.

Referendums būs jārīko neatkarīgi no tā, vai Saeima iesniegto likumprojektu noraidīs vai pieņems, jo likums "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" nosaka, ka tautas nobalsošanu rīko, ja Saeima ir grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77.pantu. Lai Saeimas pieņemtais likums par grozījumiem Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77.pantā iegūtu likuma spēku, tas nododams tautas nobalsošanai.