Birks: Dienvidu tilta būvniecība bija pusticamu un neticamu mītu apvīts process (84)

"Taču tas vēlreiz apliecina, ka mums Rīgā tilti jāceļ biežāk. Jo tikai pieredze mums ļaus pakāpties no labi uz izcili. Tādēļ es ar pilnu pārliecību varu teikt, ka arī turpmāk satiksme būs viena no pašvaldības galvenajām prioritātēm," sacīja Birks.

Rīgas mērs norādīja, ka ir pagājuši vairāk nekā 25 gadi, kopš pēdējo reizi Rīgā ar tiltu tika savienoti divi mūsu likteņupes - Daugavas krasti. "Tādējādi Dienvidu šķērsojums ir vērienīgākais satiksmes infrastruktūras objekts, ko pēdējās desmitgadēs ir īstenojusi Rīgas pilsēta. Jauns tilts un pievadceļi satiksmes organizēšanai Rīgā bija vitāli nepieciešami, to atzīs ikviens, jo pilsēta attīstās un arvien augošā satiksmes intensitāte prasa drosmīgus risinājumus," teica Birks.

"Šodien vēlos īpaši uzsvērt bijušo Rīgas mēru - Gundara Bojāra (LPP/LC) un Aivara Aksenoka ieguldījumu šī tilta tapšanā. Ja nebūtu viņu pieņemto lēmumu, tad šodien mēs nevarētu pulcēties uz šo pasākumu. Pateicoties Bojāra kungam un Aksenoka kungam šodien ir realizēts jau 1937.gada pilsētas attīstības plānā iezīmētais Dienvidu šķērsojums," sacīja Birks.

Abi bijušie mēri turēja simbolisko lentu, kas svinīgi tika pārgriezta tilta atklāšanā. Savukārt šķēres lentes pārgriešanai pienesa divi sešus gadus veci bērni, tā simbolizējot tilta būvniecības laiku.

Dienvidu tilta atklāšanas ceremonijā tiltu iesvētīja trīs Latvijas lielāko reliģisko konfesiju pārstāvji - Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Visaugsti svētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs un Latvijas Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats.

Pēc tilta iesvētīšanas Birks un AS "Dienvidu tilts" padomes priekšsēdētājs Guntis Rāvis atklāja jauno tiltu, pārgriežot lenti. Tilta atklāšanā piedalījās Latvijas augstākās amatpersonas, Rīgas domes deputāti, vēstnieki, celtniecības procesā iesaistītie sadarbības partneri, lielāko uzņēmumu pārstāvji, viedokļu līderi, mediju pārstāvji, kā arī citi lūgtie viesi.

Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) atzina, ka ir stipri aizgrābts šajā vēsturiskajā brīdī. Premjers norādīja, ka šis tilts ir svarīgs ne tikai Rīgai, bet visai Latvijai, un tas vieno visu mūsu valsti.

"Svarīgi, ka redzam praktiskus darba rezultātus, ka mūsu arhitekti, inženieri un celtnieki var izveidot šādas svarīgas būves. Tā ir patiesa dāvana Latvijai jubilejā," teica Godmanis.

Savukārt satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) uzsvēra, ka šodien nevienam nav šaubu, ka tilts bija jābūvē, bet pieņemt lēmumu par būvniecību bija grūti. "Diemžēl ir realitāte, ka ikviens jauns projekts tiek sākts ar kritiku," teica ministrs. Viņš arī pauda cerību, ka "mēs daudz plašākā pulkā stāvēsim pie ziemeļu tilta atklāšanas."

"Kārtējā lielā uzdrīkstēšanās, varēšana ir parādīta," tā par tilta būvniecības pabeigšanu sacīja Rāvis, piebilstot, ka pašreizējā finansiālā situācijā fiksētā procentu likme Dienvidu tilta būvniecības finansēšanas shēmā ļaus ietaupīt lielu naudu.

Pasākums pulcēja vairākus simtus cilvēku. Pēc svinīgās tilta atklāšanas visi klātesošie tika ar autobusiem pārvesti pāri tiltam.

Gājējiem tilts būs atvērts no plkst.18, bet transporta satiksmei - vēl pirms pusnakts.

Pēc neatkarības atgūšanas Dienvidu tilts ir vērienīgākā un komplicētākā būve Latvijas vēsturē.

Dienvidu tilts un trīs līmeņu estakādes pāri Krasta un Maskavas ielai termiņa tika atklātas pusotru mēnesi pirms paredzētā nodošanas termiņa.

Par godu Dienvidu tilta atklāšanai un Latvijas valsts neatkarības 90.gadadienai šodien un rīt, 18.novembrī, iestājoties tumsai, tiltam tiks iedegts svētku apgaismojums.

Rīgas domes mājaslapā "www.riga.lv" ir iespēja iepazīties ar Dienvidu tilta satiksmes shēmu, kāda tā būs pēc tilta atklāšanas.

Šī gada 12.novembrī valsts komisija pieņēma ekspluatācijā Dienvidu šķērsojuma pirmo kārtu bez iebildumiem. Arī rezultāti pēc tilta slogošanas, kas notika šī gada 24.oktobrī, apliecina, ka tiltu var ekspluatēt ar ikdienas satiksmes slodzēm, norāda AS "Dienvidu tilts".

"Esmu lepns, ka tieši dienu pirms Latvijas valsts 90.gadadienas varam savai pilsētai pasniegt īpašu dāvanu - Dienvidu tiltu - piekto Rīgas tiltu pāri Daugavai. Lielus tiltus pasaulē neceļ bieži, tāpēc būvniekiem tas ir liels gods un izaicinājums. Tikai dienu no dienas saspringtā darbā mēs spējām pabeigt Dienvidu tiltu un estakādes pāri Maskavas un Krasta ielai pusotru mēnesi pirms paredzētā nodošanas termiņa. Esam guvuši nenovērtējamu pieredzi startam citos būvniecības projektos - tai skaitā starptautiskos," norāda Rāvis.

Dienvidu šķērsojuma 1.kārta ietver tiltu pāri Daugavai un estakādes pāri Krasta un Maskavas ielai. Tiltam ir trīs satiksmes joslas katrā virzienā, veloceliņš un gājēju ietve katrā pusē. Dienvidu tilts ir 803 metrus garš un 34,28 metrus plats. Atļautais braukšanas ātrums uz tilta būs 70 kilometri stundā.

Dienvidu tilta uzdevums ir nodrošināt satiksmi starp Pārdaugavas dienvidrietumu daļu un Rīgas labā krasta rajoniem - Latgales un Vidzemes priekšpilsētu, Ziemeļu rajonu - nešķērsojot pilsētas centru un tādējādi mazinot satiksmes sastrēgumus. Tāpat tilts ļaus apiet pilsētas centru tranzīta satiksmei virzienā uz Jelgavu, Bausku, Ogri, Siguldu, Saulkrastiem, Vecmīlgrāvi un Carnikavu. Jaunais tilts dos iespēju samazināt transporta plūsmu Krasta ielā un 11.novembra krastmalā, kā arī pār Salu tiltu.

Saskaņā ar Rīgas domes lēmumu Dienvidu tilta būvniecības pasūtītājs ir Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments. Tilta skiču projektu galvenā projektētāja vadībā Georgija Rusinova vadībā izstrādāja SIA "Tiltprojekts". Tilta konstrukcijas tā saucamo šprengeļu jeb mazo vanšu tilta sistēmu radīja Sanktpēterburgas projektēšanas institūts "Institut Giprostroimost Sankt-Peterburg" galvenā inženiera Igora Koļuševa vadībā. Tilta galvenais arhitekts ir Ingurds Lazdiņš no projektēšanas grupas "Arhitektonika".

Tilta celtniecības ģenerāluzņēmējs ir AS "Dienvidu tilts", kurā apvienojušās sešas Latvijas celtniecības kompānijas - SIA "Skonto būve", AS "Latvijas tilti", AS "BMGS", SIA "Tilts", SIA "Rīgas tilti" un SIA "Viadukts". Dienvidu tilta būvniecība tika sākta 2004.gada novembrī.

Dienvidu šķērsojuma pirmās kārtas projektēšanas un būvniecības izmaksas bez iepriekšējo gadu inflācijas un samaksas par finanšu piesaisti ir 85,5 miljoni latu, ierēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Dienvidu tilta būvniecības izmaksas kopā ir 35,4 miljoni latu ar PVN, bet estakāžu būvniecība izmaksāja 17,5 miljonus latu ar PVN.