Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirms nedēļas pēc sirdslēkmes 91 gada vecumā mirušā Čīles bijušā diktatora Augusto Pinočeta bēres atspoguļoja plaisu Čīles sabiedrībā, ko rada iedzīvotāju atšķirīgā attieksme pret bijušo patvaldnieku. Ģenerāļa atbalstītāji pauda dziļas sēras, un daži no viņiem stundām stāvēja rindā, lai atvadītos no kādreizējā valsts vadītāja. Tajā pašā laikā viņa noliedzēji atkorķēja šampanieti un rīkoja svinības, karnevāla jautrībā dejojot ielās un signalizējot ar automašīnu taurēm.
Tēvzemes glābējs vai slepkavnieks?
Bēru ceremonija sākās ar dievkalpojumu Santjago militārajā akadēmijā, kuru savulaik beidzis Pinočets. Lai gan ceremonija bija privāta, aptuveni 4000 ģenerāļa atbalstītāju bija sapulcējušies ārpusē pie akadēmijas ēkas. Pinočeta sekotāji, kuru vidū bija liels skaits jauniešu, vēcināja karogus ar uzrakstiem "Paldies, mans ģenerāli", izsauca apvainojumus "komunistiem un gejiem" un godināja bijušo diktatoru kā "tēvzemes glābēju no komunisma".
Daudzus novērotājus pārsteidza uz Pinočeta zārka novietotā prezidenta plecu lente, valsts karogs un armijas virspavēlnieka regālijas, jo ceremonija netika rīkota kā valsts bēres. Acīmredzot, prezidenta plecu lenti uz zārka nolika Pinočeta bērni. "Mēs atvadāmies no prezidenta," iepriekš neplānotā uzrunā ceremonijas laikā paziņoja Pinočeta mazdēls. Čīles armija izslēgusi no savām rindām Pinočeta mazdēlu, 33 gadus veco Augusto Pinočetu Molinu par viņa komentāriem bijušā diktatora bērēs, aizstāvot 1973. gada militāro apvērsumu, pateicoties kuram viņa vectēvs nonāca pie varas.
Atbilstoši protokolam uz dievkalpojumu bija ieradusies aizsardzības ministre Viviana Blanlota, kura tika sagaidīta ar neapmierinātiem izsaucieniem un svilpieniem, sērotājiem protestējot pret atteikumu Pinočetam rīkot valsts bēres. Čīles prezidente Mišela Bašelē, kas pati līdz ar savu tēvu un māti Pinočeta diktatūras laikā atradās ieslodzījumā, iebilda pret valsts bēru rīkošanu ģenerālim. Bašelē tomēr piekrita apglabāt Pinočetu kā bijušo bruņoto spēku komandieri. Oskars Isurieta, pašreizējais Čīles armijas komandieris, izrādīja acīmredzamu nepatiku pret bijušā diktatora ģimenes locekļu uzrunām. Pats Isurieta savā runā Pinočetu ne reizi neminēja kā bijušo prezidentu, lai gan pieminēja 1973. gada valsts apvērsumu, kura rezultātā ģenerālis nāca pie varas, taču atturējās sniegt jebkādu Pinočeta režīma vērtējumu.
Pēc mises Pinočeta mirstīgās atliekas ar helikopteru tika nogādātas piekrastes pilsētas Konkonas kapsētā, kas atrodas 140 kilometrus no Santjago, kur notika kremēšana. Pinočets tika apbedīts kā bijušais armijas virspavēlnieks militārā ceremonijā. Valdība atļāva pie armijas ēkām nolaist valsts karogu pusmastā, taču civilā kārtībā viņš netika godināts kā bijušais valsts vadītājs.
Saskaņā ar policijas datiem, no Pinočeta atvadīties ieradās vairāki desmiti tūkstošu cilvēku. Komentētāji pauž pārsteigumu par šādas sabiedriskās atzinības "atgriešanos" pret bijušo diktatoru un viņa labējo ideoloģiju. Pinočeta bēres bija plašākā šādu uzskatu demonstrācija pēdējo 16 gadu laikā kopš demokrātijas atjaunošanas Čīlē.
Režīma pretiniekus izmet jūrā
Cilvēktiesību aizstāvju organizācijas un kreisās partijas, atzīmējot Pinočeta nāvi, rīkoja svinības pie gāztā prezidenta Salvadora Aljendes pieminekļa prezidenta pils priekšā, kur bija sapulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku. "Tirāns ir miris, Aljende ir dzīvs," bija rakstīts uz Pinočeta pretinieku lozungiem.
1973. gadā gāzis Aljendi, Pinočets Čīli pārvaldīja līdz 1990. gadam. Viņa režīma laikā, apsūdzot politiskos noziegumos, tika aizturēti desmitiem tūkstošu cilvēku. Vairāk nekā 3500 režīma pretinieku "pazuda bez vēsts", bet vismaz 30 000 cilvēku tika pakļauti spīdzināšanai. Režīma drošībnieki mēdza ievietot aizturētos lidmašīnā vai helikopterā, lai izmestu viņus okeānā tālu no krasta. Pinočeta diktatūras laikā tūkstošiem čīliešu pameta savu valsti un devās trimdā.
Pret Pinočetu bija oficiāli ievadīta izmeklēšana trīs lietās par cilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī izvirzītas apsūdzības par miljoniem dolāru turēšanu slepenos banku kontos. Tomēr daudzi čīlieši Pinočetu uzskata par "revolucionāru, kas pasargāja valsti no marksistu varas un atnesa demokrātiju un labklājību", kā izteicies kāds no bēru dalībniekiem. Pinočets piekrita atteikties no varas 1990. gadā pēc referenduma, kurā vairāk nekā puse vēlētāju nobalsoja pret viņu. Tomēr viņš saglabāja ietekmi valstī, līdz 1998. gadam paturot bruņoto spēku virspavēlnieka amatu, bet 1998. gadā uz mūžu tika iecelts par senatoru, iegūstot tiesisko neaizskaramību. 2000. gadā tiesa Pinočetam senatora imunitāti tomēr atņēma. Viņam tika izvirzītas apsūdzības sakarā ar desmitiem smagu cilvēktiesību pārkāpumu, tomēr centieni saukt bijušo diktatoru pie tiesas allaž beidzās bez panākumiem, jo viņa advokātiem izdevās pierādīt, ka to neļauj viņa veselības stāvoklis.
Daudzi Pinočetam lojālie iedzīvotāji zaudēja ticību viņam, kad 2004. gadā atklājās, ka viņš noslēpis banku kontos ārvalstīs aptuveni 28 miljonus dolāru (14,7 miljonus latu). Viņu apsūdzēja par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un tiesas izmeklēja viņa finanšu līdzekļu izcelsmi.
Diktators mirst nenotiesāts
Pinočeta nāve sagrāvusi cilvēktiesību grupu cerības piedzīvot bijušā diktatora tiesāšanu par viņa režīma pastrādātajām slepkavībām un spīdzināšanām. Čīles apelāciju tiesas tiesnesis Alehandro Soliss paziņojis, ka līdz ar to visas ierosinātās lietas pret viņu tiks slēgtas.
"Šis noziedznieks ir pametis šo pasauli nenotiesāts par nevienu no šaušalīgajiem noziegumiem, kurus viņš pastrādāja savas diktatūras laikā," norādīja Čīles cilvēktiesību advokāts Ugo Gutjeress. Arī "Amnesty International" paziņoja, ka Pinočeta nāve liecina par nepieciešamību ātri tiesāt cilvēktiesību pārkāpējus. Organizācija arī mudināja Čīli tiesāt citas Pinočeta režīma amatpersonas, kas apsūdzētas slepkavībās un noziegumos.
Pinočetam arī draudēja apsūdzības saistībā ar noziegumiem slepenpolicijas pārraudzītajā bēdīgi slavenajā ieslodzījuma centrā "Villa Grimaldi", kur no 1974. līdz 1977. gadam tika turēti tūkstošiem politieslodzīto, tajā skaitā tagadējā Čīles prezidente Mišela Bašelē un viņas māte.
Pinočets nekad nav atzinis savu vainu kādā no apsūdzībām, ne arī paudis nožēlu. Savā 91. dzimšanas dienā 25. novembrī viņš izplatīja paziņojumu, uzņemoties "pilnu politisko atbildību" par notikušo viņa valdīšanas laikā, piebilstot tikai, ka viņš "ne uz vienu netur ļaunu prātu".