Skip to footer
Šodienas redaktors:
Oļesja Garjutkina
Iesūti ziņu!

Vai Rīgā varēsim dzert krāna ūdeni? (16)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Tikko man darba darīšanās bija iespēja apmeklēt Austriju un būt arī tās galvaspilsētā Vīnē. Kā cilvēkam, kurš vairākus gadu desmitus nostrādājis ūdensapgādes sistēmā, man lielāko pārsteigumu sagādāja nevis iespaidīgā arhitektūra vai pilsētas parki, bet gan pārsteidzošais fakts, ka restorānā viesmīlis mums piedāvāja arī iespēju dzert ūdeni, kas ņemts tieši no krāna.

Vietējie paziņas, ar kuriem kopā bijām restorānā, apstiprināja, ka galvaspilsētā ūdens kvalitāte esot nevainojama, tāpēc atkrītot nepieciešamība pirkt dārgu dziļurbumu ūdeni, bet varot palūgt vienkāršu sadzīves ūdeni (Lebenswasser) no ūdensapgādes tīkla. Restorānos šo ūdeni piedāvā bez maksas.

Tas lika aizdomāties, vai kaut kas tāds nav iespējams arī Rīgā.

Tā jau nav, ka arī Rīgas ūdeni no krāna tīri teorētiski nevārītu un papildus neattīrītu nevarētu lietot uzturā. Paradoksāli, bet, kā liecina ķīmiskās analīzes, ūdens, kuru saņemam no krāna, parasti būtiski neatšķiras no pudelēs fasētā dzeramā ūdens, kuru pērkam veikalos. Pilnīgi iespējams, ka tas arī ir ņemts no krāna. Vienu tādu gadījumu rādīja televīzijā, un izrādās, ka nevienu pat nevar sodīt, ja krāna ūdeni pilda pudelēs un pārdod simtiem reižu dārgāk – veselībai nekāds ļaunums netiek nodarīts. Saprotams, lai izbeigtu šādu cilvēku krāpšanu, visiedarbīgāk būtu nodrošināt pilsētas ūdensapgādes sistēmā tik augstu ūdens kvalitāti, lai ikviens varētu izmantot ūdeni uzturā.

Pagaidām tā nav, un speciālisti neiesaka lietot uzturā nevārītu krāna ūdeni. To nosaka vairāki apstākļi.

„Rīgas ūdens” ir sakārtojis ūdens ņemšanas vietas, ir renovējis dzeramā ūdens sagatavošanas stacijas „Daugava” un „Baltezers”, tā ka iegūst ļoti kvalitatīvu ūdeni. Taču tālāk, nogādājot ūdeni līdz patērētājiem, sākas problēmas.

Šajā ūdenī ir augsts dzelzs saturs. Zinātniskie pētījumi gan liecina, ka dzelzs pat lielās koncentrācijās nenodara ļaunumu cilvēka organismam, bet ir pat nepieciešams. Taču dzert brūnganu ūdeni neviens tā kā tā negrib, turklāt šāds šķidrums bojā sadzīves tehniku – veļas un trauku mazgājamās mašīnas, ūdens boilerus, kā arī veicina ūdensvadu aizsērēšanu.

Izeja ir jaunas atdzelžošanas stacijas būvniecība. Cik man zināms, „Rīgas ūdens” to arī plāno būvēt, taču izmaksas gan šādam projektam ir augstas, un vienīgā iespēja staciju dabūt gatavu vismaz tuvākajā nākotnē ir atkarīga no Eiropas naudas piesaistes.

Taču „Rīgas ūdens” jau tagad ir visai plaši ķēries pie maģistrālo ūdensvadu nomaiņas, kas reizēm izraisa ar darbu radītajām neērtībām neapmierinātu autovadītāju un vietējo iedzīvotāju sūdzības. Diemžēl, lai kaut ko uzbūvētu, bez zināmām neērtībām neiztikt. Rīgā ir gan simtgadīgi ūdensvadi, kuri būvēti vēl Nikolaja II laikā, gan ļoti daudz padomju laika ne tās labākās kvalitātes cauruļu. Ūdensvadi ir aizauguši, tajos ir izveidojušās mikroplaisas, un hidraulisko plūsmu strauju izmaiņu gadījumos ūdens krānos uzduļķojas. Labi, ka esam saņēmuši ES līdzekļus, pateicoties kam jau tuvākajos gados šāda uzduļķošanās tiks būtiski samazināta.

Tomēr arī šo pasākumu rezultātā ūdens kvalitātes problēma pilnībā netiks atrisināta, ja netiks nomainīti ēku pievadi un ēku iekšējie vadi, kuri atsevišķos gadījumos arī ir vairāk nekā simts gadus veci. Tāpēc, lai arī Rīgas restorānos varētu pasūtīt krāna ūdeni, nepieciešamas ne tikai „Rīgas ūdens”, bet arī namu apsaimniekotāju laba griba un investīcijas, kam pieder šie iekšējie ūdensvadi.

Juris Kampāns, ilggadējs ūdensapgādes darbinieks

Komentāri (16)
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu