Patoloģiska greizsirdība ir slimība, kas var radīt baisas sekas. Un no tās vienādi cieš abas puses. Tiesa, vīriešu un sieviešu greizsirdībai ir katrai savas īpatnības.
Ja sieviete ir gatava savu greizsirdību gadiem ilgi slēpt, padarot “aizdomās turamā” dzīvi par elli, tad vīrieša greizsirdība ir spontāna. Tā uzrodas pavisam negaidīti un tikpat ātri var arī pazust. Tādas “ugunīgas” greizsirdības sekas var kļūt "klasiskas".
Psihiatri to parasti uzlūko kā nopietnākas psihiskas saslimšanas simptomu. Toties sadzīviskā greizsirdība ir pazīstama katram no mums. Īpaši tai ir pakļauti vīrieši.
Kas gan provocē vīriešu greizsirdību? Izrādās, galvenokārt tā ir mūžsenā sievietes vēlme patikt. Turklāt visiem! Vīrieši to uztver kā sievietes centienus atrast sev citu, kas, protams, aizskar vīrieša pašcieņu. Jo vairāk vīrietis sevi mīl, jo greizsirdīgāks viņš ir pret savu otro pusīti. Šī paša iemesla dēļ dažiem vīriešiem nepatīk tas, ka sieviete draugu kompānijā vai darba vietā kļūst par līderi – prot diskutēt, izraisīt sajūsmu. Viņa saņem milzum daudz komplimentu, bet viņš... cieš. Jo egoistiskāks vīrietis, jo spēcīgāk greizsirdība viņu ievaino. Viņš zemapziņā sāk meklēt savus trūkumus, novedot sevi līdz “vārīšanās temperatūrai”. Viņš pat domās nespēj samierināties ar to, ka viņu, tik lielisku vīrieti, varētu iemainīt pret kādu citu. Lūk tad arī sākas spīdzināšana.: “Kur tu iesi? Kāpēc esi tā uzposusies? Cikos būsi atpakaļ? Kam par prieku esi tā uzkrāsojusies? Tu nekur neiesi!”
Protams, arī personiskās kultūras līmenis un attiecības ģimenē iespaido vīrieša greizsirdības ārējās izpausmes. Viens “zāģēs” sievu ar aizdomām. Cits var arī iesist un nogalināt. Nejauši. Piemēram, afekta stāvoklī. Pirms pieciem gadiem kāds vīrietis greizsirdības lēkmē savai mīļākajai nogrieza ausi. Bet citu pasaules malu šausmināja cits greizsirdības izraisīts noziegums: vīrietis nogalināja mīļotās sievietes bērnu, jo viņš uzskatīja, ka tā ir vienīgā cienīgā atriebība par krāpšanu.
Labi, ja vīrietis ir nedaudz greizsirdīgs. Tajā ir kaut kas ass, kā piedeva romantiskai mīlestībai. Bet greizsirdība ir bīstama, tāpēc ka var radīt visdažādākās sekas, turklāt, no medicīniskā viedokļa tā pamatīgi kaitē veselībai. Mediķi pierādījuši, ka vīrieša stresa skalā sievas fiziskā krāpšana (un tātad arī greizsirdība) ir klasificējama kā pats sāpīgākais pārdzīvojums. Tas līdzinās stresam tuva cilvēka nāves dēļ. Greizsirdības uzliesmojuma brīdī asinīs ieplūst vesels hormonālais "kokteilis", tajā skaitā arī hormons vazopresīns, kurš pastiprina asins pieplūdi muskuļiem. Vēl arī endorfini, kas bloķē sāpes, un adrenalīns. Tādos brīžos vīrietis, tāpat kā sieviete, nereti izjūt smagumu krūtīs, sirds “pamiršanu" un pat pilnīgu "apstulbumu”. Bez tam no greizsirdības nav iespējams aizbēgt. Iestājas šoks, un organisms ir spiests iejaukties – ieslēdzas pretšoka mehānisms, un savu darbu sāk cits hormonu savienojums. Šādu pārdzīvojumu rezultātā cieš imūnsistēma, var pat sākties dažādas saslimšanas, piemēram, ekzēma.
Gribas pārfrāzēt zināmo teicienu, ka, ja ir greizsirdīgs – tātad mīl. Ja ir greizsirdīgs – tātad pastāvīgi uztraucas. Turklāt satrauc ne jau tas, ka sabrūk mīlestība, ģimene vai sieviete pārstāj mīlēt. Visvairāk uztrauc tas, ka viņa var atrast labāku, iemīlēt ideālo vīrieti, turklāt abpusēji. Tāds ir pašnovērtējums tiem, kas nevis dzīvo, bet gan uztraucas.
Vīrieši, kas kļūst resnāki nevis pa dienām, bet gan pa stundām, pat nenojauš, ka kļuvuši par stresa upuriem greizsirdības dēļ, taču ilgstošā nemiera izjūta atspoguļojas smadzeņu centra darbībā, kas regulē apetīti. Var attīstīties bulīmija, kas ir pretstats rijībai.
Impulsu apvaldīšana var izraisīt nervu pārslodzi: sākas spēcīgas galvassāpes, ceļas asinsspiediens. Ja lolosiet greizsirdību klusībā, tad varat iedzīvoties psihiatriskās slimnīcas cienīgā diagnozē vai, ja spriedzi izlādēsiet afekta stāvoklī, termiņš cietumā būs garantēts. Jo nervu sistēma nespēj izturēt tādu pārslodzi. Varat būt greizsirdīgs, varat pat trakot aiz greizsirdības, bet neviens, izņemot jūs pašu, nevarēs paskatīties uz situāciju ar zināmu humora devu un pateikt pašam sev: "Vai tiešām es esmu tik ļoti nepārliecināts par sevi, ka baidos, ka teju teju mani pametīs, dos priekšroku kādam, ja ne viņai, tad pats sev es esmu īpašs - vienīgais un neatkārtojamais!”