Pēdējie mēneši Zaļo un zemnieku savienībai ir bijuši veiksmīgi. Partiju apvienība ir ieguvusi premjera un vairākus svarīgus ministru amatus. Tās reitingi aug, būtiski apsteidzot abus pārējos koalīcijas partnerus. Aprīlī Zaļo un zemnieku savienība pat kļuva par populārāko politisko spēku Latvijā. Turklāt kopš Kučinska valdības izveidošanas «zaļzemniekiem» ir parādījušies arī jauni ziedotāji. Vērā ņemamas summas apvienībai tagad ir noziedojuši gan cilvēki, kas agrāk politiķus nav finansējuši vispār, gan kādreizējie citu partiju atbalstītāji. Šī nauda «zaļzemniekiem» gan ir atnesusi arī raizes, un atsevišķu ziedotāju reputāciju publiski apšauba pat paši ZZS politiķi.

ZZS nākšana pie varas ir nākusi par labu partijas kasei. Kopš Māra Kučinska valdības apstiprināšanas apvienība ziedojumos ir saņēmusi vairāk nekā visa pagājušā gada laikā. Turklāt tas viss ir noticis īsā periodā – kopš marta beigām ZZS ir ziedoti nedaudz vairāk nekā 50 tūkstoši eiro. Vēl aptuveni 20 tūkstošus eiro kopā saņēma apvienību veidojošās partijas.

«Zaļzemnieku» ieņēmumi ir auguši nevis liela ziedotāju skaita dēļ, bet gan pateicoties dažiem sevišķi dāsniem ziedotājiem. Turklāt daži no viņiem apvienību finansiāli atbalstīt ir sākuši tikai tagad.

Piemēram, Jūrmalas miljonāre Tatjana Okladņikova, kas agrāk bija pazīstama kā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja «Latvijas Gaisa satiksmei», bet pēdējos gados biežāk sastopama smalko aprindu hronikās, Zaļo un zemnieku savienībai ir ziedojusi 16 tūkstošus eiro. Kādu partiju iepriekš atbalstījusi viņa ir tikai vienu reizi. Pirms pusotra gada Okladņikova ziedoja 3000 eiro Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas vadītajai Latvijas Krievu savienībai.

Okladņikova ir bijusi arī Ždanokas izveidotās Eiropas krievvalodīgo alianses biedre – par to joprojām liecina organizācijas mājaslapa. Ždanoka gan apgalvo, ka informācija tajā ir novecojusi un saikne ar Okladņikovu ir pārtrūkusi jau pirms dažiem gadiem. «Es atceros, ka viņa bija tad, kad bija par bērniem, par bērnu izņemšanu. Vēl Laila Brice tur bija. Mēs ar to ņēmāmies. No politikas viņa tālu, viņa vairāk ar labdarības pasākumiem, ar bērniem nodarbojas, bērnunamiem,» saka Ždanoka.

Pati Okladņikova neskaidro, kāpēc tik īsā laikā ir būtiski mainījušās viņas politiskās simpātijas. Caur savu pārstāvi viņa norāda, ka sevi šobrīd neuzskata par publisku personu, un līdz ar to nevēlas komentēt savas darbības.

Informāciju par ZZS saņemtajiem ziedojumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam sniedz tās valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. Viņš vienlaikus ir arī Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs un Saeimas deputāts, tāpēc ziņas par Okladņikovas iepriekšējo darbību viņam esot nepatīkams pārsteigums: «Nu protams, es cilvēkus neuzrunāju šādus un es arī nekad neuzrunāšu. Šinī gadījumā acīmredzot ir jāpaprasa, kāpēc viņa ir izvēlējusies ziedot. Bet man liekas, ka mēs kā tomēr nacionāli noskaņota partija... Mums šis ir jāizvērtē. Jo mēs nekādā gadījumā nevēlamies sadarboties ar Tatjanas Ždanokas partiju vai politiskajiem atbalstītājiem.»

Tikpat kritiskas piezīmes atsevišķi ZZS deputāti laiku pa laikam publiski izsaka par maksātnespējas administratoriem, jo sevišķi par vienu no pazīstamākajiem – Māri Sprūdu. Jaunākais piemērs – Kārlis Seržants ziņas par Sprūda jauno auto saistīja ar deputātiem šonedēļ prezentēto Ārvalstu investoru padomes pētījumu «Ļaunprātīga maksātnespējas procesa riski Latvijā», nosaucot to par «treknu izsaukuma zīmi visam».

«Minētais kungs jau arī tiek minēts nemitīgi kaut kādās aprindās kā viens no tiem, kuram ir kaut kāds savu administratoru loks, kurš māk tikt pie vajadzīgajiem maksātnespējas procesiem, kur lieli līdzekļi griežas, kas īsteno kaut kādus arī ļaunprātīgus maksātnespējas procesus. Viņš tiek minēts pēdējos piecus gadus kā minimums,» par Māri Sprūdu saka Saeimas Tiesu politikas apakškomisijas deputāts Seržants.

Tas gan nav traucējis ZZS pieņemt Sprūda un viņa radu ziedojumus. Agrāk ir ziedojis gan pats Māris Sprūds, gan viņa brālis Kristaps, gan arī tēvs Valdis. Arī aprīlī ar 16 tūkstošu eiro ziedojumu «zaļzemniekus» nolēma atbalstīt Valdis Sprūds, kurš ir arī padomes priekšsēdētājs dēlam piederošajā akciju sabiedrībā «MAX Group».

Seržants pretrunu te neredzot, jo apvienības finanses neesot viņa kompetencē. Pats Valdis Sprūds ar Antonijas ielas biroja darbinieces starpniecību no komentāriem par atbalstu varas partijai atsakās, norādot, ka nekomentēs savus politiskos un reliģiskos uzskatus.

Trešais lielākais ziedotājs ar 9,5 tūkstošiem eiro ir Juris Miķelis – uzkopšanas un apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Cleanhouse» valdes priekšsēdētājs. «Cleanhouse» ir viens no lielākajiem nozares pārstāvjiem, kas regulāri piedalās un uzvar konkursos arī par valsts iestāžu un uzņēmumu uzkopšanu.

Pirms divarpus gadiem VID Finanšu policija sāka kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un naudas atmazgāšanu. Vēlāk kļuva zināms, ka aizdomu ēna lietā krīt arī pār SIA «Cleanhouse». Tagad lieta jau ir nonākusi prokuratūrā, kas sola tuvāko mēnešu laikā nodot to tiesai. Paša Miķeļa starp astoņiem apsūdzētajiem nav, taču trīs citi ar «Cleanhouse» saistīti cilvēki gan.

Prokuratūra apliecina, ka apsaimniekošanas uzņēmuma amatpersonai un prokūristam uzrādītas apsūdzības par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Savukārt šā uzņēmuma darbinieks un trīs personas, kas saistītas ar fiktīvajām firmām, apsūdzēti par šā nodarījuma atbalstīšanu. Vēl nav izbeigts kriminālprocess arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu – prokurore vēl lemj, vai to turpināt.

Publiskajā telpā jau izskanējis, ka apsūdzības ir uzrādītas «Cleanhouse» īpašniekam Edvīnam Vansovičam un prokūristam Mārtiņam Dronem. Viņa brālis, uzņēmuma valdes loceklis Kristaps Drone publiski lietu ir skaidrojis šādi: starp «Cleanhouse» un VID pastāv nodokļu strīds, taču pie vainas esot pirms pieciem gadiem neveiksmīgi izdarīta sadarbības partnera izvēle.

Juris Miķelis iepriekš partijām nav ziedojis, taču noliedz, ka šī lieta būtu veicinājusi vēlmi ziedot tieši spēkam, kura pārziņā ir VID pārraugošā Finanšu ministrija. «Atbildot uz Jūsu jautājumiem, paskaidroju, ka ziedoju, sekojot savai politiskajai pārliecībai. Ziedojums nav nekādā mērā saistīts ar uzņēmējdarbību, tas ir mans personīgais lēmums,» e-pastā norādīja «Cleanhouse» valdes priekšsēdētājs.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra spiests atzīt, ka šis pēkšņais ziedojums neizskatās labi: «Kā Finanšu ministrijas pārstāvis es domāju: ja uz šo naudu krīt aizdomu ēna, tā viennozīmīgi ir jāatskaita atpakaļ. Un tas ir tikai godaprāts. Šo naudu mēs nedrīkstam pieņemt.»

Savukārt ziedojumu pieņēmušais Krauze skaidro, ka viņam Miķeļa uzvārds neko neesot izteicis, taču jaunie apstākļi esot jāvērtē. «Man liekas, ka daži uzņēmēji jūt sviluma smaku, un tādā gadījumā viņi ir izdomājuši paši, ka varbūt līdzekļu ieziedošana varētu kaut kā palīdzēt,» saka Krauze, kurš gan šādas cerības dēvē par veltām.

Taču to, vai tas nozīmē, ka ZZS naudu ir gatava pieņemt, bet nepalīdzēt, vai arī no ziedojuma atteikties vispār, Krauze pagaidām neatbild: «Nu to mēs pārrunāsim tad, tieši kā Edgars Putra teica, valdes sēdē un pieņemsim lēmumu, kā rīkoties.»

Krauze gan neuzskata, ka šie viena mēneša laikā saņemtie ziedojumi, kas rada daudzus jautājumus, liecina par apvienības vieglprātīgo attieksmi pret tās sponsoru reputāciju.