Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ja bērns pēc aktīvām pastaigām vai sporta spēlēm sūdzas, ka viņam sāp vai ir nogurušas pēdas – esiet uzmanīgi! Kāpēc? Tāpēc, ka ļoti bieži izmainīta gaita, sāpju sajūtas kājās un mugurā bērniem parādās tad, kad izveidojusies plakanā pēda.
Pēdas velvei visdažādākajās ikdienas aktivitātēs jāiztur liela slodze, noturot gan ķermeņa, gan pārnēsājamo somu svaru. Pēdas velvi nelabvēlīgi ietekmē garas pastaigas neērtos apavos, ilgstoša augstpapēžu apavu nēsāšana, sporta treniņi karsējošos, mitros apavos un citi faktori. Pēdas velves izturību nodrošina kaulu, muskuļu un saišu savstarpējā sadarbība. Tā veic amortizatoru funkcijas, pasargā locītavas un mugurkaulu no triecieniem.
Plakanā pēda – tā ir pēdas deformācija, kurai raksturīga pēdas velves izliekuma samazināšanās. To var konstatēt pēc pēdas velves iekšējās malas. Vislabāk pēdas velves izmaiņas var konstatēt pēc pēdas nospieduma – smiltīs vai uz papīra.
Vai uztraukumam ir pamats?
Vairākumam bērnu ar plakano pēdu novēro gaitas izmaiņas, kas saistītas ar mugurkaula un iegurņa stāvokļa izmaiņām. Bērns, kuram ir plakanā pēda, nav spējīgs ilgstoši staigāt, jo jūt sāpes deformētajās pēdās, tās ātri piekūst. Amortizācijas trūkums izraisa pastāvīgu mugurkaula, muguras un galvas smadzeņu mikrotraumatizāciju, pastiprinātu nogurumu, pat galvassāpes.
Bērniem līdz apmēram 4 – 5 gadu vecumam bieži plakano pēdu var uzskatīt par normālu parādību, jo maziem bērniem pēdas velves pacēluma vietā atrodas tauku spilventiņš, kurš rada optisku ilūziju, ka bērnam ir nepietiekams pēdas izliekums. Zināms muskuļu – saišu vājums ir novērojams līdz pat septiņu gadu vecumam. Pārliecināties, vai bērnam veidojas plakanā pēda var sekojoši: bērns nostājas ar plikām pēdām uz cietas virsmas, tad mēģiniet starp atbalsta virsmu un bērna pēdu iekšpusē pabāzt mazo pirkstu. Ja pirksts brīvi novietojas starp pēdu un atbalsta virsmu, tas nozīmē, ka pēdas velve varētu būt pietiekoši augsta. Ja jūs, skatoties uz bērna pēdām no aizmugures ievērojat, ka pēda ir novirzīta uz iekšpusi attiecībā pret potītes asi, kā arī, ja bērns savu pirmo apavu pazoles nonēsā pēdas iekšpusē, noteikti konsultējieties ar speciālistu. Normāli papēdis tiek nonēsāts no ārpuses, purngals – no iekšpuses. Plakanās pēdas gadījumā ātrāk nonēsājas zoles un papēža iekšējā mala.
Kā atpazīt plakano pēdu?
Patoloģisku plakanās pēdas attīstību bērniem var provocēt šādi faktori:
- liekais svars,
- neērtu apavu nēsāšana,
- neracionāla slodze,
- pēdas traumas,
- dažas iedzimtas kaites,
- smagas infekcijas (poliomielīts) un to sarežģījumi,
- bērnībā pārslimots rahīts.
Plakanās pēdas veidošanās risks īpaši liels, ja viens vai abi vecāki ir cietuši no šīs kaites.
Viens no provocējošiem faktoriem var būt arī pārāk agra bērna stādināšana uz kājām, kas ir pārāk liela slodze nenostiprinātajiem muskuļiem. Vecākiem būtu jāļauj bērnam rāpot tik ilgi, cik viņš vēlas, jo tādējādi tiek nostiprināta visa ķermeņa muskulatūra. Ja bērnam ir plakanā pēda, viņš var sūdzēties par sāpēm pēdās, apakšstilba muskuļos. Var sāpēt potītes locītava, ceļgala locītavas iekšpuse. Sāpes visbiežāk parādās vakaros, sevišķi, ja bērns ilgi stāvējis vai staigājis, no rīta sāpes pāriet.
Kādus apavus izvēlēties
Nepiemērotu apavu nēsāšana un pavirša attieksme pret kājām var novest pie pēdas deformācijas, sevišķi augšanas periodā. Kad bērns sāk mācīties staigāt, izvēlētajiem apaviem jābūt ar augstu un stingru kapi, kas labi fiksē potītes rajonu. Vēlama daļēji slēgta, dabīgās ādas virspuse, kas ļauj pēdai elpot, kā arī zems papēdis (bērnu apavos papēža platumam ir jābūt ne mazākam par trešdaļu no zoles kopējā garuma). Nebūtu vēlama platformas zole, labos apavos zoles iekšpusē ir supinators, kas pielāgojas bērna pēdas garenvelvei. Apavu zolei jābūt elastīgai, lai iešanas laikā tā labi locītos. Bērniem līdz gada vecumam nevajadzētu nēsāt pārāk stingrus apavus. Vajadzētu pievērst uzmanību tam, vai rāpulīšu pēdas un zeķītes nav pārāk ciešas.
Izvēloties piemērotu apavu izmēru bērnam, nebūtu prātīgi iegādāties pāris izmērus lielākus apavus, mēģinot tos stingrāk sasiet pie potītes, apavi nedrīkst traucēt bērnam staigāt, vēlamā rezerve ir aptuveni 1 cm. Pārāk cieši apavi traucē asinsriti pēdā, venozo asiņu un limfas atteci.
Pēc pastaigas pievērsiet uzmanību bērna kājai tad, kad noauti apavi – ja ādā iespiedies zeķes reljefs vai apavu iekšējās šuves, apavus nepieciešams nomainīt, jo ilgstoša šādu apavu nēsāšana var novest pie kāju pirkstu deformācijas.
Kas ir supinatori, kad tie jālieto?
Pievērsiet uzmanību apavu supinatoriem (apavu iekšpusē liekamām zolītēm). To uzdevums ir palīdzēt pēdas velvei un koriģēt to. Supinatori var būt jau iestrādāti apavos vai speciāli izgatavoti. Ja ir konstatēta plakanā pēda vai citas pēdas deformācijas, kas pie tam izraisa muguras un kāju sāpes, supinatoru periodiska (dažas stundas dienā), ilgstoša vai pastāvīga nēsāšana ir obligāta. Ja supinatorus nēsā ilgstoši bez vajadzības, pēdas saites ar laiku negrib veikt savas funkcijas un pavājinās. Jāatceras, ka ortopēdiskie apavi neārstē, bet tikai novērš tālāko pēdas deformācijas attīstību. Bērni ar pēdu deformāciju nedrīkst valkāt gumijas zābakus, mīkstas čības, sandales bez kapes, nebūtu pareizi novalkāt citu bērnu valkātus apavus.
Jāapmeklē speciālists
Lai atvieglotu nepatīkamās blakusparādības, kuras izraisa plakanā pēda, var izmantot masāžu. Masāža normalizē pēdas un potītes muskuļu tonusu, nostiprina vājus muskuļus un noņem sasprindzinājumu. Uzlabojot muskuļu, saišu un kaulu asinsapgādi, masāža sekmē to barošanu un tādējādi arī augšanu un asinsapgādi. Masāžas efekts ir lielāks, ja to apvieno ar koriģējošiem vingrinājumiem.
Vingrojumus, kurus jums var ieteikt speciālists, veic vairākas reizes dienā pa 2 – 3 vingrinājumiem, ar kailām pēdām vai plānās zeķītēs.
Ja esat pamanījuši savam bērnam izplūdušu pēdas nospiedumu, no iekšpuses visā garumā nonēsātu zoli vai arī ja bērnam pirms skolas gaitu sākšanas vēl nav veikta pēdu un stājas profilaktiskā apskate, tad jāgriežas pie fizioterapeita vai cita speciālista.