Polijas prezidents Andžejs Duda svētdien meta izaicinājumu Eiropas Savienības (ES) paustajai Polijas valdības kritikai un apsūdzēja ES, ka tā izrāda «pārāk mazu solidaritāti» ar savām dalībvalstīm Austrumeiropā.
Polijas prezidents pārmet ES «pārāk mazu solidaritāti» ar Austrumeiropu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Polija ir kritizēta par atteikšanos uzņemt patvēruma meklētājus pēc ES plāna migrācijas krīzes risināšanai, kā iemeslu minot bažas par drošību pēc martā notikušajiem džihādistu teroraktiem Briselē.
Polijas konservatīvā valdība arī izpelnījusies kritiku par reformām, kas pamudināja ES janvārī sākt izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai ierosinātas izmaiņas Polijas konstitucionālajā tiesā ir ES demokrātijas noteikumu pārkāpums.
«[Eiropas] Savienībai ir jābūt izlēmīgākai. ES ir stipra, tomēr tā ir vāja lēmumu pieņemšanas līmenī, un tā šodien ir tās problēma,» Polijas ziņu aģentūrai PAP sacīja Duda, kurš ir valdošās labējās partijas «Likums un taisnīgums» («PiS») biedrs.
«Iespējams, tas izriet no fakta, ka ES izrāda pārāk mazu solidaritāti,» viņš piebilda.
«Nav pietiekamas solidaritātes, lai izprastu Centrālās un Austrumeiropas valstu situāciju. Izsakoties citādi – valstis, kas nesen iestājās ES, cenšas panākt Rietumu bagātās valstis. Mēs cenšamies pacelt dzīves līmeni jauniešiem, lai viņiem nevajadzētu meklēt darbu ārvalstīs pienācīgas algas saņemšanai un normālai dzīvei,» sacīja Duda.
Pieminot cauruļvadu «Nordstream 2», pa kuru paredzēts piegādāt Krievijas gāzi Rietumeiropai, Duda aicināja ES izprast «jautājumus, kas ir svarīgi valstu suverenitātei, tādus kā enerģētikas politika un izejvielu politika».
Polija ir kritizējusi šā cauruļvada projektu, kurš arī tiek uzskatīts par izaicinājumu Polijas ogļrūpniecībai.
Duda tomēr sacīja, ka viņš tāpat kā «lielais vairums poļu» augsti vērtē ES.
«ES atbalstu ES kā nāciju valstu savienību, kas sadarbojas īpaši ekonomikas jomā, neiejaucoties jautājumos, kuriem jāpaliek nacionālās suverenitātes jomā,» sacīja Polijas prezidents.
Kopš «PiS» nāca pie varas Polijas parlamenta vēlēšanās oktobrī, attiecības starp Poliju un ES institūcijām ir kļuvušas vēsas. ES institūcijas ir paudušas bažas par Polijas jaunās valdības reformām, kas skar konstitucionālo tiesu un valsts medijus.