Deputāts: Tramps nevarētu izstāties no NATO bez ASV Kongresa atbalsta

Saeimas deputāts Sergejs Potapkins (no kreisās) un Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš piedalās Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas kopsēdē, kurā diskutē par Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām ar Krieviju

FOTO: Ieva Leiniša / LETA

Ja ASV prezidents Donalds Tramps vēlētos izstāties no NATO, tad bez ASV Kongresa atbalsta tas nemaz nebūtu iespējams, sarunā ar aģentūru LETA norādīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V).

Politiķis skaidroja, ka blakus NATO samitam notiekošajā konferencē, kas pulcējusi nevalstisko organizāciju pārstāvjus un dalībvalstu parlamentāriešus, amerikāņu senatori klātesošajiem apliecinājuši, ka

Tramps nekādu lēmumu par izstāšanos no NATO nevarētu pieņemt bez ASV Kongresa atbalsta, un Kongresa atbalsts dalībai NATO ir «gandrīz pilnīgs».

Viņi arī atgādinājuši, ka Tramps bieži izsakot lietas medijiem vai saviem vēlētājiem, bet nopietna rīcība vēlāk neseko.

«Tramps tomēr trešdienas vakarā parakstīja NATO deklarāciju, kurā Eiropa pat tiek slavēta, tādēļ Trampa retorika ir bijis gājiens, lai piesaistītu sev uzmanību. Neviens neuzskata, ka viņa prasība alianses dalībvalstīm par aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz 4% no IKP ir nopietna. Tādi lēmumi nav vienkārši un tāds atbalsts Trampam nav, īpaši Kongresā,» teica Kalniņš.

Saeimas deputāts skaidroja, ka Tramps ir prezidents, kam ļoti patīk izteikties, bet konkrētas rīcības nav un ne vienmēr pat ir vara, lai paveiktu pausto, uz ko norādījuši arī amerikāņu senatori. Viņaprāt, ASV politika pret Baltijas valstīm nav mainījusies, bet problēma pastāv Trampa un Eiropas Savienības (ES) sadarbībā nākotnē. Kalniņš noliedza, ka Trampa uzvedība un retorika samita laikā liktu ES dalībvalstīm vēl vairāk norobežoties no ASV.

«Nedomāju, ka tas mainīs ES plānu stiprināt sadarbību aizsardzības jomā. Deklarācijā ir ļoti skaidri pateikts, ka visas valstis turpinās paaugstināt savus aizsardzības budžetus, bet to nevar darīt uzreiz. Tramps arī vēlāk dosies uz Helsinkiem, kur tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, un bieži izteicieni ir plānoti uz priekšu, lai sagatavotu gaisotni uz nākamajām sarunām,» komentējot ASV prezidenta retoriku samita laikā sacīja politiķis.

Deputāts pozitīvi vērtēja panākto vienošanos Dānijas, Latvijas un Igaunijas starpā, kas paredz, ka Ādažu bāzē tiks izveidots daudznacionālās divīzijas «Ziemeļi» štābs, kas būs atbildīgs par aizsardzības plānošanu un īstenošanu Baltijas reģionā. Pēc politiķa domām, šī štāba izveide vēl vairāk pastiprina NATO klātbūtni reģionā un parāda, ka alianses klātbūtne šeit būs ilgstoša.

Jau vēstīts, ka NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ceturtdien paziņojis, ka Tramps piešķīris «jaunu steidzamību» NATO dalībvalstu centieniem palielināt aizsardzības izdevumus. «Visi sabiedrotie ir apsolījuši šo skaitli ievērojami palielināt. Tātad mēs palielinām kā nekad iepriekš, ļaujot ASV izdevumiem sarukt,» paziņoja NATO ģenerālsekretārs.

Spriežot pēc Stoltenberga sacītā, valstis ceturtdien nav devušas konkrētus solījumus, lai gan Trampa izteikumi vedināja domāt, ka šādi solījumi ir izskanējuši. «Es gaidīju atklātas diskusijas par sloga sadali, un tieši tas mums bija,» piebilda Stoltenbergs.

Viņš sacīja, ka līderiem bijis «ļoti labs samits», kas padarījis NATO stiprāku.

Tramps ceturtdien, noslēdzoties divu dienu NATO samitam Briselē, paziņoja, ka viņam izdevies panākt «milzu progresu» jautājumā par pārējo alianses dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšanu. Viņš teica žurnālistiem, ka ir «ļoti, ļoti apmierināts», jo pārējās NATO dalībvalstis esot apņēmušās palielināt aizsardzības izdevumus līdz «nekad iepriekš neredzētam līmenim».

Tāpat NATO samitā alianse trešdien aicinājusi Krieviju pārtraukt sniegt politisko, finansiālo un militāro atbalstu Maskavas kontrolētajiem kaujiniekiem Ukrainas austrumos un izvest no Donbasa visu kara tehniku. Savukārt pēc tam, kad Maķedonijai izdevies atrisināt konfliktu ar Grieķiju par valsts nosaukumu, NATO dalībvalstu līderi trešdien oficiāli uzaicināja Skopji pievienoties aliansei.

Attiecībā uz Latviju, sanāksmē Briselē trešdien panākts atbalsts gaisa spēku un jūras spēku militāro spēju stiprināšanai Baltijas reģionā, pēc sanāksmes atzina Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Samitā arī panākta apņemšanās paaugstināt alianses spējas stāties pretī tradicionālajam un hibrīdajam apdraudējumam, izveidojot mehānismu palīdzības saņemšanai hibrīdā apdraudējuma gadījumā.

Tāpat panākta vienošanās par daudznacionālās divīzijas «Ziemeļi» štāba izveidi Ādažu bāzē. Daudznacionālās divīzijas «Ziemeļi» štāba uzdevumi būs aizsardzības plānošana, militāro mācību un aktivitāšu organizēšana un īstenošana, lai palielinātu iesaistīto valstu savstarpējo savietojamību un spēju kopīgi veikt aizsardzības uzdevumus. Jaunizveidotais štābs pilnībā atbilst NATO operacionālajai analīzei un būs daļa no NATO kopējās komandķēdes, kas būs atbildīgs par aizsardzību Baltijas reģionā.

Komentējot aizsardzības izdevumus, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) sacījis, ka Latvijai aizsardzībai ir jāvelta vairāk nekā 2% no IKP. Rinkēvičs stāstīja, ka diskusijas par alianses dalībvalstu finansējumu aizsardzībai noritējušas nopietni, bet «slēgtā telpā diskusijas drāmas elements nebija tik nopietni jūtams kā publiskajā telpā».

«Ar šo samitu diskusijas par aizsardzības budžetu nebeigsies. Ir skaidrs, ka Latvijai neizbēgami būs jāpalielina aizsardzības finansējums, kas patlaban ir 2% no IKP. Nepieciešamas lielākas investīcijas, lai nodrošinātu NATO un Eiropas Savienības (ES) spēju stiprināšanu. Visi šie jautājumi ir Latvijas drošības interesēs,» uzsvēra ministrs.

Tikmēr aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) pastāstīja, ka Latvija vērtēs dalību topošajā NATO apmācības misijā Irākā. LETA jau vēstīja, ka alianse nolēmusi paplašināt Irākas armijas karavīru apmācību un veidos militāro akadēmiju Irākā.

Pirms pāris gadiem, lai koordinētu starptautiskās sabiedrības rīcību cīņai pret grupējumu «Daesh», ASV sadarbībā ar sabiedrotajiem izveidoja starptautisku koalīciju, kas Irākā un Sīrijā īsteno ASV vadīto operāciju «Inherent Resolve». Šajā operācijā dien seši Latvijas karavīri.

Bergmanis pastāstīja, ka NATO apmācības misija norisināsies paralēli «Inherent Resolve» operācijai. «Mēs izvērtēsim vai mēs varam iesaistīties šajā misijā. Ja Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem būs speciālisti, kuru palīdzība nepieciešama Irākas drošības spēku apmācīšanai, tad mēs varētu piedalīties šajā misijā,» norādīja ministrs un piebilda, ka topošajā apmācības misijā kaujas operācijas netiks organizētas.

NATO samitā galvenā uzmanība tika pievērsta piecām jomām, tostarp draudu atturēšanai, attiecībām ar ES un Krieviju.

Lasītākais šobrīd

Uz augšu