Angļu zinātniece Kallana Pinkneja pēc pārciestas mugurkaula traumas autokatastrofā bija zaudējusi spēju kustēties. Pakāpeniski izstrādājot un pilnveidojot vingrojumu kompleksu ar minimālu amplitūdu - daudzkārtēja viena vingrinājuma atkārtošanās, noteikta secība un dažādi vingrinājumi katrai muskuļu grupai, zinātniece ne tikai uzlaboja savu veselību, bet atklāja pasaulei veselu vingrošanas sistēmu, kas palīdz profilaktiski uzturēt veselību.
Uzskata, ka kalanētika vispiemērotākā ir arī tiem, kam ir muguras problēmas vai kas mērķtiecīgi vēlas pilnveidot konkrētu muskuļu grupu problēmzonās uz kājām, vēdera, gurniem.
Kalanētika ir maztraumatiska, jo maigas kustības ar nelielu amplitūdu nodrošina šīs sistēmas drošību. Viens vingrojums ir jāizpilda daudzas reizes, izturot minūti un vairāk nemainīgā pozā. Lai rezultāts būtu labs, viss ir jāizpilda precīzi, tieši tā, kā to norāda treneris, tajā pašā laikā izjūtot savu ķermeni un ieklausoties tajā. Elpošana notiek saskaņoti ar kustībām, kas tiek veiktas, ieņemot kādu noteiktu stāvokli un to fiksējot. Viens un tas pats vingrojums tiek izpildīts mazā amplitūdā (1–10 cm) un līdz pat 100 reizēm, piemēram, 90 grādu leņķī pacelta un izstiepta roka tiek kustināta uz augšu un leju apmēram 5 cm amplitūdā vairākus desmitus reižu. Parasti vingrojumu kompleksā iekļauj arī austrumnieciskus vingrojumus un pareizas elpošanas kompleksu. Lai arī izskatās, ka slodze ir viegla, patiesībā viena stunda kalanētikas vingrojumu ir tikpat efektīva kā vairākas stundas aktīva šeipinga vai aerobikas.
Kalanētika der tiem, kam nepatīk lēkāšana sporta zālē straujos ritmos vai kuri veselības stāvokļa dēļ nevar kustēties ātras mūzikas pavadījumā. Ar kalanētiku iesaka nodarboties tiem, kuriem ir problēmas ar muguru, bronhiālās astmas un osteohondrozes slimniekiem, tiem, kas grib samazināt svaru un stabilizēt vielmaiņu, uzlabot stāju un kustību koordināciju. Stingrs vēders, slaidas kājas, vingri gurni, kas iegūti tieši kalanētikas nodarbībās, saglabājas ilgstoši, jo stiprināti un trenēti tiek dziļākie muskuļi, kas atbild par ķermeņa pareizu noturēšanu.
Tiesa, tā kā vingrojumi ir vienveidīgi un prasa gribasspēku un koncentrēšanos, iespējams, ka nepacietīgākajiem un tiem, kas no dabas mīl ātru rīcību, var kļūt garlaicīgi. Ideāli, ja kalanētikas trenerim ir izglītība vai vismaz padziļināta izpratne medicīnas jautājumos.
***
Ieteikumi iesācējiem
Ieklausieties savā ķermenī un nedariet to, kas izraisa sāpes vai nepatiku. Iesācējiem vēlams sākumā vairāk sevi pasaudzēt, atpūsties. Pat ja pirmajā reizē neizdodas neskaitāmas reizes atkārtot vienu vingrinājumu, nepārdzīvojiet. Ar laiku un ar treniņu viss izdosies.
Ieteicams vingrot pie spoguļa, jo, sevi redzot, labāk var novērtēt, kas tiek darīts pareizi un vai muskulis tiek fiksēts tā, kā to prasa treneris.
Elpošanai jābūt mierīgai, tādai, kāda tā ir ikdienā. Neaizturiet elpu, jo ķermenim skābeklis jāsaņem visu laiku.
Labāk, ja vingrojumus veic klusumā vai mierīgas mūzikas pavadījumā, jo tad nenojūk kustību skaits, temps un ritms.
Ja sākat nodarboties ar kalanētiku svara nodzīšanas dēļ, jābrīdina, ka sākumā iespējams svara pieaugums, jo trenētie muskuļi sver vairāk nekā tauki.