Pēdējo 20 gadu laikā jauniešu skaits Latvijā ir samazinājies par 39%, bet iedzīvotāju skaits kopumā par 25%. Salīdzinot ar 1990.gadu, šobrīd Latvijā ir aptuveni par 188 000 jauniešu mazāk, bet salīdzinot ar 2004.gadu – aptuveni par 157 000 jauniešu mazāk. Pēdējo desmit gadu laikā ir novērojams īpaši izteikts jauniešu skaita kritums.
Turpmākajai jaunatnes politikai ir definētas trīs prioritātes: veicināt jauniešiem atbalstošas un iekļaujošas vides izveidi, nodrošinot tās pieejamību un uzlabojot darbā ar jauniešiem iesaistīto personu kompetences;veicināt jauniešu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē; veicināt jauniešu uzņēmīgumu, savu spēju apzināšanos, kā arī atbildības uzņemšanos par savas veselības saglabāšanu, teikts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāna projektā «Jaunatnes politikas īstenošanas plāns 2016.-2020.gadam», kuru otrdien skatīs valdība.
Pēc IZM norādītā, ja vēl pirms 10–15 gadiem bija novērojams, ka lielākas iespējas dzīvē ir tiem, kuri ieguvuši augstāku izglītības līmeni, kuri apguvuši darba tirgū pieprasītu profesiju, kuri dzīvo ekonomiski attīstītākos reģionos, tad šodien šādas kopsakarības vairs nav tik izteiktas.
«Dzīves kvalitāti mūsdienās vairāk ietekmē iespējas un prakse būt aktīvam sabiedriskajos un sociālajos procesos, būt mobilam izglītībā, praksē un nodarbinātībā, būt iesaistītam pilsoniskajās, brīvā laika, kultūras un veselīga dzīvesveida aktivitātēs. Kur un kā iesaistīties un būt aktīvam – tās lielā mērā ir pašu jauniešu izvēles, bet jaunatnes politikas plānotāju un īstenotāju dienaskārtībā aktuālam jābūt šo iespēju pieejamības un daudzveidības nodrošināšanas jautājumam,» sacīts dokumentā.
