Ušakovs noliek vainagu pie Uzvaras pieminekļa

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Šodien Pārdaugavā pie Uzvaras pieminekļa norisinās pasākums par godu 65.gadadienai, kopš Rīgā ienāca padomju armija. Mītiņu organizē Latvijas Sociālistiskā partija. Kā novēroja TVNET, uz pasākumu pulcējušies vairāk nekā 200 cilvēku. Ap pulksten 11 pieminēt zīmīgo datumu ieradās arī Rīgas mērs Nils Ušakovs, kurš pie Uzvaras pieminekļa nolika vainagu.

Ušakovs uz pasākumu ieradās Krievijas vēstnieka Aleksandra Vešņakova pavadībā. Vešņakovs teica īsu uzrunu un uzkavējās, runājot ar klātesošajiem.

Kā novēroja TVNET, pasākums norisinās miermīlīgā gaisotnē un nekādu incidentu pagaidām nav bijis. Pieminekļa pakājē pulcējušies pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēki, kuri laiku aizvada sarunās un klausoties uzrunas. Tiek atskaņota arī padomju laika mūzika.

"Šī diena man ir ļoti nozīmīga," sarunā TVNET atklāj viens no pasākuma apmeklētājiem, 86 gadus vecais pensionārs Nikolajs. "Es nāku no Ukrainas, bet kara laikā biju virsnieks padomju armijā pie Daugavpils. Pēc kara beigām pārcēlos uz Rīgu un tā kopš 1946. gada vienmēr apmeklēju šo pasākumu."

"Paliku šeit dzīvot tāpēc, ka man šeit bija nodrošināta dzīvesvieta un darbs. Es mīlu Latviju, jo gan mans dēls, gan meita ir dzimuši šeit," piebilst Nikolajs.

Cits pasākuma apmeklētājs, pusmūža vecuma vīrietis Sergejs, 13. oktobri pie Uzvaras pieminekļa atzīmē jau vairāk nekā 20 gadus. "Nāku šeit, kopš vien spēju sevi atcerēties," teic viens no mītiņa dalībniekiem.

1944. gada 13. oktobrī, tieši forsējot Ķīšezeru, padomju armija iegāja Rīgā. Padomju armijai tuvojoties Rīgai, emigrācijā uz Rietumiem devās apmēram 100 000 cilvēku. Latvijā palikušajiem nācās pārciest boļševisma režīmu - 1949. gada deportāciju vilni, represijas, nāves nometnes, lauku kolektivizāciju, apvainojumus nacionālismā un migrantu pūļus, kas ieplūda Latvijā 60. un 70. gados.

Uz augšu