2006. gada pirmajā pusgadā, pildot dienesta pienākumus, cietuši 156 Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestāžu darbinieki (pērn — 117). Salīdzinot šo skaitu ar iepriekšējo gadu, tas ir pieaudzis par 33 procentiem un ir augstākais pēdējo piecu gadu laikā, liecina IeM Galvenās inspekcijas apkopotā statistika.
Bargākie sodi — 16 procentos gadījumu
IeM sistēmas iestāžu darbiniekiem par izdarītajiem dienesta disciplīnas pārkāpumiem 2006. gada pirmajā pusgadā piemēroti 525 disciplinārsodi — daudz mazāk nekā 2005. gada pirmajos sešos mēnešos, kad šādi sodīti tika 723 darbinieki. 327 disciplinārsodi no kopējā disciplinārsodu skaita piemēroti Valsts policijas (VP), 110 — Valsts robežsardzes (VRS), 63 — Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), 14 — Latvijas Policijas akadēmijas, bet deviņi disciplinārsodi — Drošības policijas darbiniekiem. IeM darbiniekiem piemērotos disciplinārsodus var iedalīt divās daļās — bargie disciplinārsodi, kuri no piemērošanas brīža ir spēkā gadu, un pārējie disciplinārsodi. Apskatāmajā laika periodā bargākie disciplinārsodi piemēroti 16 procentos gadījumu. Darbinieki IeM iestādēs brīdināti par neatbilstību ieņemamajam amatam 47 gadījumos, pazemināti dienesta pakāpē par vienu pakāpi — 13 gadījumos, atvaļināti no dienesta — 12 gadījumos, pazemināti amatā — 12 gadījumos. Otrajā sodu grupā ietilpstošie pārējie disciplinārsodi ir piezīmes un rājieni. 84 procentos gadījumu pieļautie disciplinārpārkāpumi nav bijuši tik smagi, lai piemērotu bargākus disciplinārsodus. 2006. gada sešos mēnešos IeM sistēmā kopumā piemērotajiem disciplinārsodiem 504 disciplinārsodi piemēroti darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm, no tiem 263 darbinieki ir no ierindas un jaunākā komandējošā sastāva, bet 241 — no vidējā, vecākā un augstākā komandējošā sastāva. Kā liecina statistika, divdesmit deviņos gadījumos darbinieki cietuši, aizsargājot personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvību, īpašumu, sabiedrības vai valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem, 28. — dzēšot ugunsgrēku vai veicot glābšanas darbus, sešos — veicot tiešu valsts robežas apsardzību un kontroli, divos — veicot tiešu apcietinājuma kā drošības līdzekļa vai brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes nodrošināšanu, bet 91. — citos apstākļos.
Tiesā arī sistēmas darbiniekus
IeM Galvenā inspekcija uzskata, ka pieaugošais notiesāto personu skaits liecina par rūpīgu un kvalitatīvu darbu vairāku gadu garumā, lai savāktu pierādījumus vainīgo personu saukšanai pie kriminālatbildības un šā darba rezultātā tiesa piespriestu atbilstošu sodu. 2006. gada pirmajā pusgadā lielākā daļa — 81 procents visu disciplīnas pārkāpumu — izdarīti dienesta laikā, bet 19 procenti — ārpus darba laika. Šā gada sešos mēnešos 41 darbinieks no disciplināri sodītajiem darbiniekiem pārkāpumus izdarījis, atrodoties apreibinošo vielu ietekmē. No tiem 25 darbinieki pārkāpumus izdarījuši dienesta laikā, bet pārējie 16 — ārpus dienesta laika.
Apreibinošo vielu ietekmē pieļauto dienesta disciplīnas pārkāpumu skaits gan katru gadu samazinoties. Salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu iepriekšējā gadā šogad šādu pārkāpumu skaits samazinājies par 18 procentiem. Pret 61 IeM sistēmas darbinieku celtas apsūdzības par izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem. Celto apsūdzību kopskaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (44 apsūdzības) pieaudzis par 39 procentiem un ir vislielākais pēdējos piecos gados. Par dažādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu laikposmā no 1999. līdz 2006. gadam šogad notiesātas 36 personas, kas pārkāpuma brīdī strādājušas kādā no IeM sistēmas iestādēm. 28 personas notiesātas par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā. Šā gada sešos mēnešos kopējais notiesāto IeM sistēmas personu skaits salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaudzis un ir augstākais pēdējo piecu gadu laikā. Šogad ir arī pieaudzis notiesāto personu skaits par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā; tas ir augstākais rādītājs pēdējos piecos gados.
Pildot dienesta pienākumus, šauj mazāk
Kā liecina statistika, IeM sistēmas iestādēs nepārtraukti samazinās dienesta šaujamieroču pamatotas izmantošanas gadījumu skaits. 2006. gada pirmajā pusgadā fiksēti 15 šādi gadījumi, kuros iesaistīti 15 VP darbinieki. VP darbinieku izdarītie 25 šāvieni salīdzinājumā ar iepriekšējā gadā izdarīto šāvienu skaitu (41 šāviens) ir samazinājušies par 39 procentiem, un tas ir arī viszemākais izdarīto šāvienu skaits pēdējos piecos gados. Policijas darbinieki septiņos gadījumos šaujamieročus izmantojuši, lai apturētu transporta līdzekļus, aizturot likumpārkāpējus — sešos, atvairot uzbrukumu — divos gadījumos. Fiksēti arī 11 pamatoti dienesta šaujamieroču lietošanas gadījumi, kuros iesaistīti 12 VP darbinieki. Lietošanas gadījumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgajā laika posmā fiksēto samazinājies par 27 procentiem un ir zemākais pēdējos piecos gados. Šaujamieroču lietošanas gadījumos izdarīti 34 mērķtiecīgi šāvieni (2005. gadā — 75). Trīs gadījumos mērķtiecīgi šāvieni izdarīti, lai apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, situācijā, kad tā vadītājs ar savu rīcību reāli apdraud personu dzīvību un veselību un nepakļaujas policijas darbinieka prasībai apstādināt transportlīdzekli, un ja nav citas iespējas viņu aizturēt. Šogad pirmajā pusgadā nav pieļauta neviena nepamatota rīcība ar dienesta šaujamieroci. Pēdējos piecos gados attiecīgajos laika periodos kopumā ir fiksēti tikai pieci šāda veida gadījumi, kuru rezultātā nevienas personas veselībai nav nodarīts kaitējums.