Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Pamanīju, ka parādās iesniegumi, kurus paraksta personas, kas nekad nav redzētas bibliotēkās strādājam, turklāt vienas personas paraksts katrreiz atšķīrās. Tāpat parādījās rēķini par it kā notikušām prezentācijām, kas nekad nebija notikušas. Nolēmu paskatīties šo darbinieku personas lietas, un tad man bilde atklājās. Sapratu, ka tie ir fiktīvi darbinieki," Neatkarīgajai par krāpšanas lietu Jūrmalas bibliotēku apvienībā stāsta liecinieks un apvienības direktores vietnieks saimnieciskajā darbā Arnis Pika. Jūrmalas bibliotēku apvienība ir pašvaldību budžeta iestāde. Vairāku gadu garumā tajā fiktīvi strādāja un saņēma algu piecas personas. Par šā nelikumīgā rūpala organizēšanu un vadīšanu, kā rezultātā tika izkrāpts aptuveni 23 000 latu, aizdomas krita uz trim nu jau bijušajām Jūrmalas bibliotēku apvienības darbiniecēm – direktori, viņas vietnieci un galveno grāmatvedi.
Prokuratūra visām trim ir uzrādījusi apsūdzības par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības izdarītas mantkārīgā nolūkā. Nākamnedēļ šo vērienīgo krāpšanas lietu sāk skatīt Jūrmalas tiesa. Arnis Pika Neatkarīgajai atzina, ka viņam draudēts, un cer, ka lieta nenoklusīs, jo, iespējams, ir cilvēki, kuri šādas nelikumības piesedz. Šos cilvēkus A. Pika gan nenosauc vārdā.
Centrālā, Asaru, Bulduru, Slokas, Ķemeru, Kauguru, Dubultu bērnu bibliotēka – visas šīs bibliotēkas apvieno Jūrmalas bibliotēku apvienība, kur pēc krāpšanas atklāšanas ir nomainījusies vadība. Izmeklēšanā, ko veica Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gūtie pierādījumi liecina, ka laikā no 2002. gada janvāra līdz 2006. gadam Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā noformēti dokumenti par vairāku personu pieņemšanu darbā bibliotekāra amatā, bet faktiski šādi darbinieki iestādē nav strādājuši. Saskaņā ar revidenta atzinumu piecām fiktīvi strādājošām personām par šo laika periodu aprēķināta un izmaksāta darba alga, prēmijas, pabalsti un dāvanas 21 157 latu apjomā, bet citos maksājumos kopā vēl 2082 lati.
Uzskatot, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā savākti pietiekami pierādījumi, KNAB pret toreizējo Jūrmalas bibliotēku apvienības direktori Dinu Jackūnu lūdza uzsākt kriminālvajāšanu pēc Krimināllikuma 318. panta 1. daļas un pēc 193. panta 2. daļas par nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem. Tāpat kriminālvajāšana tika sākta pret galveno grāmatvedi Inesi Šmitheni un direktores vietnieci Agritu Sagalājevu. Tiesā nodotajā lietā visām trim personām apsūdzības uzrādītas pēc Krimināllikuma 318. panta 2. daļas. Likums par šādu pārkāpumu paredz brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām.
Kā stāsta A. Pika, viss sācies brīdī, kad tagad jau bijusī apvienības direktore vēlējusies izmantot dienesta mašīnu savām vajadzībām, bibliotēkas atstājot bez transporta. "Kad es vēlējos iebilst, ka tomēr bibliotēkām ir vajadzīgs auto, pret mani sākās terors – man atcēla piemaksu, draudēja atlaist un citādi iespaidoja," stāsta A. Pika. Pagājušā gada janvārī automašīna tika sasista un norakstīta. Kā saimniecības vadītājam A. Pikam bija pieejami daudzi un dažādi dokumenti, arī rēķini par "prezentāciju izdevumiem", čeki par benzīnu utt. "Dokumentos arī parādījās, ka tiesības lietot šo fiktīvo darbinieku bankas kartes bija bibliotēkas vadītājai. Darbā pieņemto vidū bija arī radinieces grūtniecības stāvoklī, lai vēlāk varētu saņemt pabalstu," stāsta A. Pika. Viņš nolēmis nokopēt dokumentus un doties uz policiju, bet pēc tam saņēmis draudu zvanu. To visu A. Pika arī policijai izstāstījis, kas atklāja, ka zvanītāji bija tukumnieki. Viņa mašīnai vēlāk arī riepas tika pārdurtas, un vienai no bibliotēkām izsisti logi.
Jūrmalas pilsētas prokurore Ļubova Aņičkina sacīja: prokuratūra uzskata, ka šo trīs personu vaina ir pierādīta, bet sīkāk lietu nekomentēja.