Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
24.jūlijs. Laba copes diena. Vai džigāķu formai ir kāda nozīme? Pastāv aptuveni desmit veidu dažādu džigāķu formu. Daži no tiem ir paredzēti, lai tvisteru varētu vadīt tuvu ūdenstilpes gultnei.
Ir atsevišķi džigāķu veidi, kuri paredzēti, lai uzlabotu tvistera spēli, jo tiem ir plata svina bumbiņa, kura dod papildu vibrācijas. Tomēr formai nav tik liela nozīme kā pareizai svara un āķa izvēlei. Nav ieteicams lietot pārlieku lielus vai nesamērīgi mazus džigāķus.
25. - 26.jūlijs. Slikta cope - no zivīm nav ne vēsts. Un tad var vainot visu iespējamo: gan laika apstākļus, gan ēsmu, gan mānekļus, gan iebarojamo ēsmu, visu, bet tikai ne savu izraudzīto vietu. Varbūt vajadzēja zivtiņas piebarot un gaidīt copi dažus metrus tālāk no viņu iecienītās bedres?
27. - 31.jūlijs. Labas copes dienas. Pārdošanā ir āķi visās varavīksnes krāsās. Kura krāsa labāka? Principā āķim ir jāatbilst ēsmas krāsai, bet liela nozīme ir āķa izmēram, formai, asumam un pat tā resnumam. Savukārt āķa krāsai ir liela nozīme mormišku izgatavošanā.
Šoreiz copes slejā par kādu visai nepatīkamu ainu, kas redzama Latvijas ūdenskrātuvju krastos.
Iedomājieties, pie skaista, vēl nepiedrazota vai jau sakopta ezera piestāj glauns autiņš. Saimnieks un līdzbraucēji velk ārā visu makšķerēšanai nepieciešamo inventāru, kā arī katlu loma tūlītējai gatavošanai. Izrādās, ka diena nav piemērota zivju ķeršanai, nekas cits neatliek, kā cept līdzpaņemtos šašlikus, uzdzert glāzīti grādīgāka dzēriena. No rīta vēl mēģina noķert kādu asaciņu, bet nekā diža nav, visa cope beidzās ar to, ka, pieminējuši kaut kādas mātes un pankūkas, krauj atpakaļ visu vajadzīgo, aizmirstot savas tukšās pudeles (stikla, plastmasas), ēdiena paliekas, un mierīgi dodas savas mājas virzienā. Un tā tiek piemēsloti visu ezeru un upju krasti. Galvenais, ka šī "triecienmakšķernieku" brigāde uz šejieni vairs nebrauc, jo netika jau nekas ievērības cienīgs noķerts. Pēc dienas, divām uz šejieni brauc nākamā brigāde, kas tīšām vai netīšām met ūdenī un dauza kopā stikla pudeles. Pēc neilga laika no šādām vietām izvairās gan zivis, gan arī pārējie makšķernieki. Turklāt ūdenī stikla lauskas ir nemanāmas un sagriezt zābakus vai kājas ir ļoti viegli. Makšķernieki, atstāsim aiz sevis tīrus upju un ezeru krastus un aicināsim to darīt arī citus!