Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/13/8937773t1h8fd0.jpg)
Latviešu mūzikas kultūra piedzīvojusi negaidītu zaudējumu – pēc pēdējā gadā strauji saasinājušās mokošas slimības pēkšņi mirusi viena no JVLMA vadošajām ārzemju mūzikas vēstures speciālistēm – Dr. hab. art. Vita Lindenberga (dz. Andersone, 1942. g. 29.XII – 2006. g. 3.VIII).
Izcilā mūzikas zinātniece izauga Jāzepa Vītola LVK muzikoloģijas nodaļā, profesores Lijas Krasinskas speciālajā klasē, absolvēdama to 1969. gadā un papildinādamās toreizējās Ļeņingradas Valsts konservatorijas mūzikas vēstures aspirantūrā, ko viņa spoži pabeidza 1973. gadā. Līdz pat mūža pēdējām stundām, par savām kaitēm nevienam nesūdzēdamās, radoši aktīvā profesore mērķtiecīgi gatavoja daudzus talantīgus savas speciālās mūzikas vēstures klases audzēkņus: jaunos muzikoloģijas bakalaurus, maģistrus un doktorus. Bija zinoši prasīga, JVLMA radošajai dzīvei vienmēr atsaucīga. Deviņdesmito gadu periodā profesore veica JVLMA mūzikas vēstures katedras vadītājas atbildīgos uzdevumus. Savu valodas prasmju un muzikoloģiskās erudīcijas dēļ Vita Lindenberga prata autoritatīvi nostiprināt mūsu mūzikas augstskolas zinātniskos sakarus starptautiskā līmenī ar vairākām Latvijas kultūrai nozīmīgām ārvalstu konservatorijām un mūzikas akadēmijām. Daudzkārt JVLMA un Latvijas Komponistu savienība (kuras biedre profesore, ilgāku laiku vadot LKS muzikoloģijas sekciju, bija no 1973.gada) Vitu Lindenbergu deleģēja uz pašmāju un ārzemju zinātniskajām konferencēm, kurās aizgājēja prata saistīt speciālistu uzmanību ar saviem pēdējo gadu interesantajiem atradumiem Rīgas-Latvijas mūzikas kultūras tālajā senatnē. Šiem jautājumiem veltītas ne mazums publikāciju. Kopā ar kolēģiem Lolitu Fūrmani un Jāni Torgānu klajā laistas pētījumu faktoloģijā pirmreizīgas muzikoloģiskas grāmatas (Gadsimtu skaņu lokā – “Zinātne”, 1997.; Skaņu loki gadsimtos – “Zinātne”, 2004.). Kopš savas pirmās monogrāfiskās publikācijas (Ar Teodora Kalniņa vārdu – par Latvijas Radio kora vēsturi – “Liesma”, 1981.) Vita Lindenberga apliecinājusi sevi kā prasmīgu pētnieci ne tikai latviešu mūzikas problemātikā, bet arī angļu, krievu, vācu opermākslas un vēl citās globālās mūzikas vēstures jomās. Manuskriptā palicis aizgājējas skrupulozais, nesavtīgais tulkojums: prof. Jāzepa Vītola vāciski rakstīto nepazīstamo, interesanto, gandrīz pussimts vēstuļu klāsts, ko vecmeistars 40. gadu pirmajā pusē sūtījis savas klases absolventei – komponistei un ērģelniecei vācbaltietei Irēnai Narvaitei, kura 1939. gadā emigrēja uz Vāciju. Tulkojumi un to lietpratīgie zinātniskie komentāri tapa ciešā sadarbībā ar sirmo LK absolventi ārzemēs. Kas nu pabeigs šo unikālo projektu?...
Mēs smagi pārdzīvojam sirsnīgās kolēģes - profesores Vitas Lindenbergas pēkšņo aiziešanu un izsakām savu visdziļāko līdzjūtību viņas dzīvesdraugam – JVLMA kordiriģentu katedras profesoram Jānim Lindenbergam ar ģimeni.
Jāzepa Vītola LMA saime un profesores daudzie audzēkņi, Latvijas Komponistu savienība.