Ja publiska pasākuma laikā organizatoru vainas dēļ apmeklētājs gūst savainojumus vai kādus materiālus zaudējumus, viņš var vērsties pie rīkotājiem, lai tie tos atlīdzina. Kopš maija vidus organizētājiem ir obligāti jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība, lai varētu samaksāt nodarīto skādi.
Šī normatīvu prasība netieši veicina drošāku pasākumu rīkošanu – jo bīstamākas iekārtas, atrakcijas plānotas, jo dārgāka apdrošināšana. Lielākas polises izmaksas arī tiem, kuru pasākumos būs noticis kāds negadījums.
Kā RB uzzināja Rīgas domē, visi organizatori, kam pasākumu rīkošanai galvaspilsētā jāsaņem pašvaldības atļauja, ir apdrošinājušies. Un pat ja nebūtu, cietušajiem tik un tā ir tiesības prasīt gan ārstēšanās izdevumu, gan mantas bojājumu kompensāciju. Tikai jāatceras, ka zaudējumi būs jāpierāda, tāpēc nevajag kavēties meklēt ārsta palīdzību, ja cietusi veselība, vai aicināt policiju un apzināt lieciniekus, ja noticis kāds materiāls kaitējums.
Pretenzijas – rīkotājiem
Tiesa turpina skatīt vairāk nekā 10 Talsu traģēdijā cietušo un viņu tuvinieku prasības par ārstēšanās izdevumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vai valsts. Pirms 10 gadiem ugunsdzēsības dienesta svētkos nolūza autopacēlāja strēle, dzīvību zaudēja 9 cilvēki, un daudzi guva traumas. Prasību summas sniedzas vairākos simtos tūkstošu latu. Vienā gadījumā Rīgas apgabaltiesa nospriedusi, ka no VUGD piedzenami 80,9 tūkstoši latu. Tik skumji notikumi vairs nav piedzīvoti, bet arī tad, ja rīkotāju nepārdomātas rīcības dēļ gadījusies kāda liksta apmeklētājiem, viņiem ir tiesības prasīt to atlīdzināt. Jo organizatoriem normatīvi liek rūpēties par kārtību un drošību notikumu laikā?– jānolīgst apsardze, jāgādā par mediķu operatīvu palīdzību, kā arī pašiem jārīkojas tā, lai neviens neciestu. Piemēram, ja svētku uguņošanas laikā kādam nejauši trāpīs nepareizā virzienā aizlidojusi rīkotāju izšauta pirotehnika vai sacensībās skatītājos ielidos sportista mests šķēps vai veseris (tātad nebija pienācīgi nodrošināta sacensību vieta), vai pēc atnākušo cienāšanas ar kulinārijas izstrādājumiem saķerta infekcija, cietušie var prasīt no organizatoriem kompensāciju. Strīdīgākas ir situācijas, ja kāds apmeklētājs cietīs no citu apmeklētāju rīcības, piemēram, izcelsies kautiņš. Organizatori nevar atbildēt par apmeklētāju huligānismu, tomēr tiem ir jāgādā par kārtību.
=Ja pasākuma laikā nodarīti veselības vai materiāli kaitējumi, apmeklētājam jāvēršas ar prasību pie organizatora. Iesniegumā jāapraksta, kādi zaudējumi rīkotāju darbības vai bezdarbības dēļ radušies.
Var būt jātiesājas
Organizējot koncertus, izstādes, sacensības un cita veida pasākumus, jāņem vērā, ka tos apmeklēs daudz cilvēku. Tas saistīts arī ar risku: jebkuras briesmas var radīt pūlī paniku, bet situācijai neatbilstoši vai labi nepārdomāti drošības pasākumi var pat palielināt upuru skaitu. Saskaņā ar normatīviem pasākuma organizētājs ir atbildīgs par preventīvo pasākumu nodrošināšanu un arī par kaitējumu, ko apmeklētājiem, pasākuma dalībniekiem var nodarīt nepārdomātas drošības sistēmas, nepareizi uzstādītas dekorācijas, apgaismojums, nožogojums un daudzi citi faktori, skaidro sabiedrības "BTA" Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas departamenta direktore Viktorija Antropova.
Valdības noteikumos minimālais atbildības limits ir patiešām minimāls – ja pasākumā piedalīsies līdz 100 cilvēkiem, jāapdrošinās par 2000 latiem, ja vairāk par 1000 cilvēkiem – par 10000 latiem. Tātad, ja notiks kas nopietns un vajadzēs izmaksāt prāvas kompensācijas, par apdrošināšanas summu lielākas prasības tik un tā būs jāsedz rīkotājiem pašiem. Tas nozīmē, ka cietušos varētu gaidīt tiesu darbi, ja nevarēs vienoties par zaudējuma summām. Visticamāk, ka būs jātiesājas arī par morālo zaudējumu atlīdzināšanu. Tie jāpierāda, un to rēķināšana nekur nav reglamentēta?– summu lielumu tiesa var noteikt pēc saviem ieskatiem. ***
Zināšanai
Izdevumi, kas jāsedz apdrošinātājam, ja pasākumu apmeklētājiem nodarīts kaitējums veselībai vai dzīvībai:
par ārstēšanos;
pārejošas darba nespējas gadījumā (arī par nesaņemtajiem ienākumiem darbnespējas laikā);
izdevumi, kas saistīti ar darbspējas zaudēšanu;
pasākuma apmeklētāja nāves gadījumā apbedīšanas izdevumi, kā arī viņa apgādājamo nesaņemtie ienākumi līdz pilngadībai vai studiju pabeigšanas laikam.
Apdrošinātājam jāsedz izdevumi par pasākuma apmeklētāja mantai nodarītajiem bojājumiem.
Cietušajam jāiesniedz šādi dokumenti:
iesniegums par zaudējumu atlīdzību;
Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra vai ārstniecības iestādes atzinums par dzīvībai un veselībai nodarītā kaitējuma raksturu un smagumu vai nāves iemeslu;
dokumenti (ja tādi ir), kas apliecina zaudējumus un to lielumu;
izmeklēšanas vai tiesu iestāžu dokumenti par negadījumu (ja tādi ir);
administratīvais akts par publiska pasākuma rīkošanas noteikumu pārkāpumu (ja tāds ir);
tiesas nolēmums par zaudējumu atlīdzināšanu pasākuma apmeklētājam, ja viņš iesniedzis prasību par zaudējumu atlīdzināšanu un tā izskatīta tiesā.
Publiski pasākumi, kuru rīkošanai nav jāsaņem pašvaldības atļauja (pašvaldība nekontrolē rīkotāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu):
reliģisko organizāciju rīkotie baznīcās, lūgšanu namos, kapsētās, klosteros vai šo organizāciju īpašumā esošā teritorijā;
sapulces, gājieni un piketi, kas reglamentēti likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem";
bēru ceremonijas.