NTV dod vārdu potenciālam spiegam

Televīzijas kompānija NTV demonstrējusi dokumentālu filmu, kurā kāds bijušais Federālā drošības dienesta darbinieks stāstījis, kā viņu vervējuši britu izlūkdienests MI6 un emigrācijā dzīvojošie Boriss Berezovskis.

(FSB) darbinieks stāstījis, kā viņu vervējuši britu izlūkdienests MI6 un emigrācijā dzīvojošie Boriss Berezovskis un tagad jau nogalinātais Aleksandrs Ļitviņenko. Cilvēks, kurš sevi nosaucis par Vjačeslavu Žarko, izteicis hipotēzi, ka A. Ļitviņenko saindējies ar vielām, kuras pats mēģinājis tirgot.

Jāatgādina, ka bijušā FSB aģenta, vēlāk uz Londonu izbraukušā A. Ļitviņenko nāve no saindēšanās ar radioaktīvo poloniju-210 izraisījusi lielu satraukumu ne tikai Lielbritānijā, bet visā Eiropā un atgādinājusi par aukstā kara laikiem, kad īpašie dienesti nekautrējās izvēlēties līdzekļus, lai likvidētu nevēlamas personas. Lielbritānijas varas iestādes apsūdzības slepkavībā izvirzījušas bijušajam A. Ļitviņenko kolēģim Andrejam Lugovojam, taču Krievija pavēstījusi, ka izdot savu pilsoni tiesāšanai negatavojas.

Pats A. Lugovojs 31. maijā notikušajā preses konferencē pavēstīja, ka britu izlūkdienests, kura tīklos jau bija sapinušies A. Ļitviņenko un B. Berezovskis, mēģinājis savervēt arī viņu pašu. Attiecībā uz A. Ļitviņenko nāvi viņš sacījis, ka tajā, visticamāk, vainojami MI6 cilvēki, jo viņi zaudējuši kontroli pār aģentu un nolēmuši to likvidēt. Šajā shēmā lieliski iederas V. Žarko, kurš pagājušonedēļ pieteicies FSB un apgalvojis, ka ar B. Berezovska un A. Ļitviņenko starpniecību vervēts arī viņš.

Vēl vairāk – V. Žarko intervijā, kas tikusi demonstrēta NTV (interesanti, ka šā raidījuma veidotāji palikuši anonīmi), pavēstījis, ka viņam bijušas regulāras tikšanās ar MI6 darbiniekiem un vidēji mēnesī viņš saņēmis 2000 eiro lielu atlīdzību. Viņš gan sacījis, ka nekādus slepenus materiālus britiem neesot nodevis (un arī neesot varējis, jo jau sen nestrādājot FSB un palicis bez pieejas slepenai informācijai), izlīdzoties ar analītisku informāciju, kas tikusi sagatavota, izmantojot atklātus materiālus. "Ļitviņenko man sacīja: man ir angļi, un mēs varēsim pārdot informāciju. Es tevi iepazīstināšu, izreklamēšu, pastāstīšu, ka tu ar kāju taisi vaļā Kremļa durvis. Mans uzdevums bija radīt nopietnu iespaidu – un angļi uzķērās," stāstījis V. Žarko, tādējādi netieši apstiprinot, ka iniciatīva sniegt informāciju nākusi no paša puses.

Pavisam viņš ticies ar četriem britu aģentiem, to skaitā bijušo Lielbritānijas vēstniecības Maskavā pirmo sekretāru Džonu Kalaganu, kurš lieliski protot krievu valodu. Britus interesējusi Krievijas loma Ukrainas oranžās revolūcijas laikā, viņi arī interesējušies par FSB pretizlūkošanas dienesta britu nodaļas darbību, kā arī vēlējušies uzzināt vairāk par tautiešiem, kuriem ir neformāli kontakti ar Krievijas drošības iestāžu darbiniekiem. Tikšanās ar kuratoriem notikusi reizi mēnesī – parasti Stambulā –, un, protams, tika segti arī aģenta ceļa izdevumi.

V. Žarko stāstījis, ka nolēmis pārtraukt sakarus ar britu izlūkdienestu pēc tam, kad tas sācis pieprasīt nopietnāku informāciju, turklāt gan briti, gan B. Berezovskis izrādījuši tādu neatlaidību, ka aģents sācis bažīties par savu dzīvību. Jāatgādina, ka B. Berezovskis, kuram Lielbritānijā piešķirts politiskais patvērums un dokumenti uz Platona Jeļeņina vārda, kategoriski noliedzis sadarbību ar īpašajiem dienestiem, savukārt Lielbritānijas vēstniecība Londonā atteikusies komentēt šo lietu.

Uz augšu