Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Lai gan formulēti dažādos vārdos, būtībā priekšstati par gremošanas sistēmu rietumnieku un ķīniešu medicīnā neatšķiras. To es uzsveru tādēļ, ka daļai cilvēku viss, kas nāk no Austrumiem, joprojām šķiet ļoti eksotisks vai pat maģisks, bet patiesībā viss ir loģiski pamatots," saka klīnikas Ķīniešu medicīna akupunktūras ārsts Marks Oļeiņiks, kuru lūdzām pastāstīt par šo jautājumu.
Ja sāp vēders, vispirms jātiek skaidrībā par sāpju cēloņiem. Par to vienisprātis ir gan Rietumu, gan Austrumu medicīna.
Gremošanas sistēmas uzdevumi
Saskaņā ar mums pierasto traktējumu gremošanas sistēma veic barības uzņemšanu, tās mehānisku un ķīmisku apstrādi, organismam nepieciešamo vielu uzsūkšanu un nevajadzīgo vielu izvadīšanu. Runājot par to no ķīniešu medicīnas viedokļa, vispirms jāstāsta par enerģiju. Pastāv vairāki enerģijas veidi. Viens no tiem ir vitālā enerģija, ko cilvēks piedzimstot saņem no vecākiem. Šīs enerģijas daudzums ir galīgs, ar to jāiztiek visu mūžu. Jo racionālāk vitālo enerģiju lieto, jo ilgāk dzīvo. Taču dzīvot tikai uz šīs enerģijas rēķina cilvēks nevar, viņam ir jāuzņem enerģija arī no citiem avotiem – no ieelpotā gaisa un uztura. Ar kuņģa un zarnu trakta palīdzību iegūtā enerģija ir atbildīga par organisma dienišķo vajadzību apmierināšanu un veido barojošu, imūnpiesātinātu šķidrumu – asinis. Ja pārtika tiek pareizi pārstrādāta un viss notiek tā, kā vajag, mēs ar iegūtās enerģijas palīdzību atbalstām un uzturam iedzimto vitālo enerģiju, citiem vārdiem sakot: pareizs uzturs novērš priekšlaicīgu organisma novecošanu, bet nepilnvērtīgs uzturs ne vien liek slikti justies, bet arī saīsina mūžu. Nepareiza ēšana noved pie dažādiem audu barošanās traucējumiem – ja cilvēkam ir kāda gremošanas trakta slimība, var sākties locītavu, ādas un dažādu iekšējo orgānu problēmas. Ķīniešu medicīnas skatījumā gremošanas sistēma, būdama novietota ķermeņa vidū, ir galvenais organisma centrs. Ja sistēma darbojas nepareizi, tā var traucēt normālu enerģijas plūsmu, piemēram, ķermeņa augšdaļā enerģijas ir par daudz, bet apakšdaļā tās nepietiek, un rezultātā rodas dažādas slimības.
Ko stāsta vēdersāpes
Sāpes vēderā gan Rietumu, gan Austrumu medicīna uzskata par svarīgu diagnostisko kritēriju. Tiek izvērtēts, kur sāp, kā sāp, cik stipri sāp, kāds ir sāpju raksturs. Vēdera apvidū var sāpēt ļoti dažādi orgāni: kuņģis, zarnu trakts, aizkuņģa dziedzeris, žultspūslis, nieres, urīnpūslis, aknu saistaudu kapsula, arī sirds problēmu dēļ var būt sāpes šajā apvidū. Tāpēc šis simptoms sīki jāizanalizē, lai nepalaistu garām kaut ko svarīgu. Ķīnas medicīnas tradīcijā, lai noteiktu sāpju atbilstību kādam konkrētam orgānam, izmanto tā sauktos trauksmes punktus (mu jeb mo punktus). Pēc tā, kurā vietā un kā sāp, var diezgan nepārprotami noteikt, kas par vainu. Piemēram, zem krūšu kaula gala atrodas punkts czjui–cjue, kas liek sevi just, ja sāpju cēlonis ir sirdī. Plaukstas platuma tiesu zem nabas atrodas punkts guaņ–juaņ, sāpes tajā liecina, ka problēma ir tievajās zarnas. Abpus nabai divu īkšķa nagu platuma attālumā atrodas tjaņ–šu punkti, kas sāp resno zarnu slimības gadījumā. Pie 11. ribas brīvā gala atrodas punkts čžan–meņ, kur izpaužas sāpes, ja ir problēmas ar aizkuņģa dziedzeri. Nozīme ir arī sāpju raksturam. Ja cieš žultspūslis, tad tās ir punktveida sāpes; ja problēma ir aknās, sāpes ir asas un jūtamas visā labajā paribē, turklāt pievienojas arī paaugstināts asinsspiediens un aizkaitinājums. Šodien bieži raksturīga aknu hiperaktivitāte, respektīvi, pārkairinājums, ko izraisa pārmērīga alkohola lietošana vai noteikti emociju veidi. Sāpes rodas, kad palielinātās aknas iestiepj saistaudu kapsulu, kas tās aptver.
Bloķēta enerģija
"Rietumnieciskā skatījumā sāpes rodas tāpēc, ka pastāv nervu galu kairinājums, piemēram, kādā noteiktā vietā ir iekaisuma process un veidojas tūska," saka M. Oļeiņiks. "Ķīnieši uz to skatās nedaudz citādi. Piemēra pēc aplūkosim situāciju ar kuņģi. Daudzi domā – ja sāp vēders, tātad sāp kuņģis. Rietumu tradīcijā ir runa par gastrītu, hronisku gastrītu, kuņģa čūlu, divpadsmitpirkstu zarnas čūlu. Ķīnieši to visu skata vienkopus. Trauksmes punkts, kas atbildīgs par kuņģi, ir čžuņ–vaņ, un tas atrodas aptuveni vidū starp krūšu kaula galu un nabu. Ja sāp tur, visdrīzāk vainīgs ir kuņģis. Ķīnas medicīnas skatījumā kuņģis ir atbildīgs par sausumu un uzsildīšanu. Tas šķiet dīvains formulējums, bet patiešām – lai pārstrādātu apēsto ēdienu, kuņģī notiek diezgan jaudīgi enerģētiskie procesi. Tā kā kuņģis pats rada siltumu un sausumu, tam nepatīk sausa barība, ne velti ārsti atgādina, ka tā bojā kuņģi. Savukārt aizkuņģa dziedzeris ir atbildīgs par mitrināšanu un atdzesēšanu, tāpēc arī nav labi pat karstā laikā lietot ledusaukstus dzērienus un uzdzert tādus ēdienam. Nereti bērniem tas ļoti patīk, bet visas mammas zina, ka tā nav labi, lai gan parasti nezina, kāpēc. Kuņģa sāpes no ķīniešu medicīnas viedokļa ir enerģijas plūsmas bloķēšanas rezultāts. Kuņģis nemīl alkoholu, asus vai stipri karstus ēdienus. Visi šie faktori izraisa kuņģa sieniņu bojājumu. No Rietumu viedokļa problēmas cēlonis ir dažādu ķīmisku un fizikālu faktoru postošā iedarbība uz kuņģa sieniņām. Ķīnieši saka: normālā stāvoklī enerģija cirkulē brīvi, bet, daudzu dažādu faktoru, kaut vai tā paša aukstuma, ietekmē enerģija tiek it kā sasaldēta, pārstāj plūst, un tad rodas sāpju sajūta. Arī lieks karstums var neļaut enerģijai kustēties, kā vajag. Ēdienam ideālā gadījumā ir jābūt mitrinātam, pietiekami sasmalcinātam, ar normālu pH līmeni, ne pārāk karstam, ne pārāk aukstam, un, kas arī nav mazsvarīgi, tam jābūt svaigam. Ja visi šie nosacījumi ir ievēroti, gremošanas process notiek normāli. Liela nozīme ir arī adekvātam apēstā ēdiena daudzumam. Daba gan kuņģa tilpumu, gan aizkuņģa dziedzera un visu citu gremošanas sistēmas orgānu jaudu ir paredzējusi tādam pārtikas daudzumam, kas ir pietiekams normālai dzīvības procesu uzturēšanai. Taču daudzi cilvēki dažādu iemeslu dēļ pārēdas, un tad dabas ieprogrammētais fermentu, šķidruma un enerģijas daudzums ir nepietiekams. Liekā pārtika aizkavējas kuņģī, pārklājas ar gļotām. Šo konglomerātu, kas sastāv no nepilnīgi sagremotās barības un gļotām, ķīniešu tradīcijā sauc par flegmu, bet flegmatisks cilvēks ir cilvēks ar pazeminātu gremošanas enerģiju. Flegma neveidojas uzreiz, bet, ja pārēšanās ir regulāra, pēc laika tomēr rodas. Tad ķermenis it kā sadalās stāvos. Ja augšstāvā enerģijas ir par daudz, tad apakšstāvā par maz. Tas var izraisīt depresiju, impotenci, gļotu uzkrāšanos plaušās, kas savukārt rada hronisku klepu, utt. Vispār ķīnieši atzīst, ka slimību cēloņi ir klimatiskie faktori, emocijas un ēdiens. Kā ēdam – tā dzīvojam. Bet jebkurā gadījumā, ja sāp vēders, ir jātiek skaidrībā par sāpju cēloņiem. Nenoliedzot nekādas Rietumu metodes, analīzes, ultraskaņas diagnostiku un citus standarta izmeklējumus, izmantojam arī Austrumu medicīnā pieņemtās – daudz ko var spriest par gremošanas orgānu darbību, apskatot pacienta mēli, var lietot pulsa diagnostiku, Folla–Nakatani diagnostiku, un rezultātā izdodas atrast atbildi uz jautājumu, kas tieši sāp, kāpēc sāp, un tad varam cilvēku sekmīgi ārstēt.".