Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pie auto kolekcionāra Edgara Gasūna var iegriezties vēl pirms pašas Rundāles pils apmeklējuma. Retroautomobiļi ir Edgara hobijs jau kopš septiņdesmitajiem gadiem. Jautāts, kā atradis pirmās automašīnas, ko restaurēt, Edgars smiedamies atbild ar pretjautājumu: "Un kā tās sievietes vīriešus atrod?"
Nu jau gadu gaitā pie automīļa ceļu atradušas vismaz astoņas automašīnas un vēl krietns pulciņš motociklu, turklāt visi spēkrati restaurēti paša rokām, jo Edgars ir automehāniķis.
Vismīļākais auto Edgaram ir "BMW" sporta kupeja, kuru viņš pirmo reizi ieraudzījis uz ielas 1979. gadā. "Man tik ļoti šis auto iepatikās, ka staigāju tam riņķī veselu stundu. Kundze, kas sēdēja iekšā, kļuva nemierīga un sauca vīru: "Kaut kāds tips te piesējies manam auto!" Kad iznāca kungs, iepazināmies, un es pastāstīju viņam par savu hobiju. Pēc tam satiku viņu atkal — līdz tam laikam man šī mašīna bija rādījusies sapņos dienu un nakti! Un tā nu es sāku "aplidot" šo auto — kā gadījos Rīgā, tā gāju ciemos pie viņiem — vedu ogas un citus labumus no dārza. Pāris bija jau gados — abiem ap 80, bet auto nepārdeva."
Edgars nebijis vienīgais retro "BMW" kārotājs: tā īpašnieki saņēmuši kārdinošus piedāvājumus no turīgiem ļaudīm, bet auto kā nepārdots, tā nepārdots, taču Edgars cītīgi turpinājis iecerēto "BMW" "aplidot".
"Kungs pat kļuva aizdomīgs, ka es esmu uzmetis aci uz viņa 85 gadus veco sievu, bet es patiesībā aplidoju auto!" smejoties atceras "BMW" uzticīgais pielūdzējs.
Visam punktu pielikusi garnadžu ielaušanās auto īpašnieku garāžā, kā dēļ nozagti vairāki vērtīgi priekšmeti. Tad abi sapratuši, ka auto garāžā turēt vairs nav droši, un jautājuši Edgaram, kad tad šis ņems savu iecerēto "BMW". Edgars, ilgi nedomādams, pārdevis savu žiguli, dēla auto un deviņdesmitajos tik ļoti moderno "Citroen" markas automobili un to vietā nopircis ilgi kāroto "BMW". Nu auto, restaurēts pēc vecajiem paraugiem, lepni izlikts arī muzeja apmeklētājiem, un arī pats īpašnieks labprāt izmet ar to kādu līkumu.
"To pērkot, es nedomāju ne par naudu, ne par ko citu — tā bija mīlestība. Vai tad jūs domājat, kad precaties?" jautā Edgars.