Kā izvēlēties labāko aukli?

Parasti, uzsākot aukles meklējumus, vecāki iztaujā savu draugu un paziņu loku — varbūt kāds zina kādu, kurš zina vēl kādu utt. Bieži vien tieši šādā veidā aukli arī izdodas atrast. Bet nereti ir gadījumi, kad dažādu iemeslu dēļ šāds variants atkrīt. Ko darīt?

* Aukles meklējumus var sākt ar sludinājumu lasīšanu vai ievietošanu laikrakstos un internetā. Taču šis nav tas labākais variants. Pat ja uzskatāt sevi par cilvēku, kas spējīgs uzreiz pateikt, kas svešinieks par «putnu», diez vai gribēsiet uzticēt savu lielāko dārgumu pilnīgi svešam, pēc sludinājuma atrastam kandidātam. Pat ja potenciālā aukle uz pārrunām ierodas ar kaudzi rekomendāciju — ko tas jums dod? Tāpat jūs nevarat zināt, kurš šīs rekomendācijas devis un cik tās ir ticamas.

* Ja kāda aukle pēc sludinājuma likusies piemērota, ir iespēja uzaicināt viņu uz pirmajām pārrunām. Tajās varat vienoties par kaut kādu pārbaudes laiku, kurā viņa pieskatīs jūsu bērnu. Netrūkst vecāku, kuri šajā pārbaudes laikā mājās ierīko novērošanas sistēmas vai kā citādi cenšas izspiegot aukles rīcību. Ir pat gadījumi, kad nofilmētais atrādīts bērnu psihologiem, lūdzot viņu ieteikumus — pieņemt pastāvīgā darbā šo aukli vai ne.

* Aukles var meklēt dažādās personāla atlases firmās. Internetā ir pat izveidoti atsevišķi aukļu piedāvājumu portāli. Izvēloties šo variantu, ir diezgan liela ticamība, ka visas piedāvātās aukles būs rūpīgi pārbaudītas un atzītas par uzticamām un spējīgām veikt bērna pieskatīšanas un audzināšanas pienākumus. Katrā ziņā varēsiet būt pilnīgi droši, ka šīs kandidātes ir nesodītas, veselas un atbilstoši izglītotas.

Pieņemot lēmumu kādu no aukles kandidātēm uzaicināt uz pārrunām, skaidri jādefinē prasības un īpašības, kam, jūsuprāt, auklei jāatbilst — kvalifikācijai, attieksmei pret bērniem, darba pieredzei utt. Aukles piemērotību ieteicams pārbaudīt ne vien emocionāli (patīk/nepatīk), bet arī rūpīgāk. Proti, nekautrējieties kandidāti izprašņāt, uzdot viņai visdažādākos jautājumus, kā arī iespēju robežās pārbaudīt viņas sniegto atbilžu atbilstību patiesībai. Šaubas vai aizdomu ēna aukles izvēles brīdī ir pilnīgi nevietā.

Kad aukli beidzot esat atraduši un izvēlējušies, stingri definējiet prasības un uzdevumus, kuru izpildi no viņas sagaidāt. Lai izvairītos no jebkādām domstarpībām, visas tiesības un pienākumus ieteicams atrunāt pēc iespējas detalizētāk, tostarp darba grafiku, apmaksas kārtību utt.

Sākotnēji aukli ieteicams noalgot uz neilgu, tā saukto pārbaudes laiku. Gadījumā, ja jums vai jūsu bērnam izvēlētā kandidatūra nepatiks, sadarbību varēsiet pārtraukt. Starp citu, nav ieteicams kautrēties un vilcināties, auklei darbu uzsakot. Bet ja nu jums ar bērna aukli ir ļoti paveicies un visi, tostarp arī bērns, ir ļoti apmierināti, neatslābstiet un turpiniet uzmanīt aukles darba kvalitāti, nepieļaujot nekādas atkāpes.

Labas aukles meklējumos esiet gatavi:

* pieņemt savā ģimenē vēl vienu, svešu cilvēku, vienlaikus necenšoties izlikties labāki, nekā esat patiesībā;

* noteikti un atklātā tekstā pateikt auklei visu, kas jums viņā nepatīk, izvairoties no kaut kādu nesaprotamu mājienu došanas, kurus aukle tikpat labi vispār var nesaprast. Runājot atklāti, gan jūs, gan aukle jutīsieties daudz labāk un drošāk, jo nekas nebūs pārprasts vai neizrunāts;

* aizrādīt auklei, ja viņa līdz ar bērna pieskatīšanu pacentusies arī izmazgāt veļu, uzkopt mājokli, pagatavot vakariņas utt. (ja vien šie darbi neietilpst viņas pienākumos, par kuriem iepriekš esat vienojušās). Šāda centība jāuztver piesardzīgi, jo, lai visus šos darbus pagūtu, mazāk laika atliek tieši bērna pieskatīšanai, kas galu galā ir galvenais uzdevums. Turklāt esiet gatavi tam, ka agri vai vēlu aukle vēlēsies papildu samaksu par šiem papildu pienākumiem, kuri jums it kā nemaz nebija vajadzīgi;

* ar laiku aukle var «pārvērsties» par jūsu draudzeni. Tādā gadījumā nekavējoties jāizvēlas — vai nu aukles, vai draudzenes statuss. Prakse un pieredze liecina, ka abi šie jēdzieni ir savstarpēji nesavienojami. Tāpēc, ja esat apmierināta ar aukles darbu, saglabājiet distanci un nejauciet lomas. Bet, ja aukle jums kļuvusi par jaunu sirdsdraudzeni, meklējiet jaunu kandidatūru sava mazuļa pieskatīšanai.

***

Pieredze

Diāna Zande, piecu bērnu māmiņa:

— Mana pieredze auklītes meklēšanā bija tik sen, ka tur bija ļoti daudz kļūdu no manas puses. Es biju jauna un savu pieredzi par paraugu nevaru dot. Bet, tagad strādājot ar vecākiem, zinu dažus padomus, ko vērts uzklausīt. Izvēloties auklīti, jāpaļaujas ne tik daudz uz viņas profesionālajām prasmēm, ka, lūk, viņa ir medmāsa vai skolotāja, bet gan uz izjūtu, vai man pašai šis cilvēks ir pieņemams un patīkams. Un vai manam bērnam viņš ir pieņemams un patīkams? Labāk ir patīkams, sirsnīgs neprofesionālis nekā vēss, atturīgs profesionālis. Jo aukle būs tik daudz kopā ar bērnu, ka neizbēgami ieaudzinās viņā arī savas vērtības. Tāpēc jāskatās, vai mums pašiem šis cilvēks ir pieņemams kā persona. Kad aukle jau ir izvēlēta, ieteicams rakstiskā formā atrunāt visas tās lietas, ko mēs no šīs aukles gaidām. Lai nebūtu tā, ka mēs gaidām, ka viņa bērnam mācīs svešvalodas, jo pati labi zina franču valodu, bet viņai nemaz to neviens nav lūdzis un jautājis. Vecāku gaidas svarīgi nosaukt vārdos. Cerēt, ka aukle būs ideāla un nevainojama, ir diezgan muļķīgi. Skaidri jādefinē tās lietas, kuras vecāki ir gatavi pieciest, kuras lietas patiešām būtu svarīgas un kuras otršķirīgas. Tikpat svarīgi pajautāt potenciālajai auklei, ko viņa vēlas un sagaida no šā darba. Jo vairāk un sīkāk visas lietas būs atrunātas, jo labāka sadarbība gaidāma — sākot no morālām normām un beidzot ar to, vai aukle drīkst ēst sieru no ģimenes ledusskapja. Esmu lasījusi interneta portālos, kā mammas pārbauda, vai aukle pa kluso nav kaut ko ēdusi — tas ir smieklīgi.

Tādas lietas ir vienkārši jāapspriež — drīkst vai nedrīkst. Uzlikt auklei videonovērošanu — tā ir pirmām kārtām necieņa pašam pret sevi. Ja nespēj uzticēties šim cilvēkam, nepieņem viņu darbā! Ja reiz aukle izvēlēta, tad jāmēģina viņu pieturēt pēc iespējas ilgāk. Ir svētīgi apciemot izvēlēto auklīti viņas mājā — kārtība vai nekārtība, tur valdošā atmosfēra daudz ko liecinās par šo cilvēku. Jo, atnākot ciemos, mēs visi esam tie labākie, skaistākie un jaukākie, bet savā vidē mēs esam mēs paši, tāpēc tas ir svarīgi. Būtiski, lai visiem ģimenes locekļiem izveidotos labs kontakts ar aukli. Nevajag mēģināt iedomāties, ka aukle būs draudzene. Viņa būs darbinieks.

Pretējā gadījumā pastāv dažādi riski — ikviena draudzene ar laiku sāk uzticēt savas bēdas. Mājas saimniecei ar laiku varētu kļūt apgrūtinoši, ka darbā pieņemtā aukle sāks stāstīt par savām attiecībām ar puišiem. Aukle var būt arī omīte, bet tad viņai jāsaņem naudiņa par to. Maksājot omei, var prasīt, lai viņa bērnu audzina saskaņā ar vecāku vēlmēm. Pretējā gadījumā ome drīkst atteikt bērna auklēšanu, ja reiz kaut kas nepatīk. Varbūt sākumā liekas jocīgi — kā es tā maksāšu savai mammai par bērna pieskatīšanu? Bet, ja aukle ir vajadzīga, jāmaksā būtu jebkurā gadījumā. Arī mani vecākie bērni auklēja manus jaunākos bērnus par samaksu. Galvenais aukles izvēlē ir uzticēties sev un bērnam un ticēt, ka pasaulē ir pietiekami daudz cilvēku, kuri spēj būt par aukli. Mums nav neviens jāpieņem darbā tikai tāpēc, ka viņš ir atnācis un cerējis uz šo vietu. Nevajag baidīties atteikt. Turklāt vienmēr ir iespēja izmantot pārbaudes laiku.

Indra Roga, aktrise:

— Mums aukles atrašanas process nebija viegls. Vispirms viņu meklējām avīzēs pēc sludinājumiem. Tur mums neveicās, jo mazā Marta toreiz četru mēnešu vecumā parādīja, ka viņai nepatīk neviena kandidatūra. Tad meklējām auklīti firmā, sarunājām intervijas, kādu laiku arī šādā veidā meklējumi beidzās bez panākumiem, līdz vienā reizē tomēr laimējās un mēs atradām Martai un mums pašiem pieņemamu auklīti. Ja auklīte ir laba, bērns ir priecīgs un smaidīgs, bet, ja auklīte viņam nepatīk, tas uzreiz ir redzams. Marta, piemēram, to izrādīja, savelkot lūpiņu un griežot galvu uz otru pusi, arī raudot. Marta ļoti skaidri parādīja, kura auklīte viņai patīk, un tagad viņa jau trešo gadu pie mums strādā. Rekomendācijām nav vērts pievērst pārāk lielu uzmanību, jo uz papīra jau var daudz ko sarakstīt, vajadzības gadījumā tos var arī viltot. Bērns ir tas lakmusa papīrītis visām lietām — viņš parāda visu. Kopumā aukles atrašana ir liela problēma. Mans ieteikums — nevajag baidīties pateikt «nē». Atteikums nav nekāds grēks vai kaut kas nosodāms.

Evelīna Kovaļevska, TV3 raidījuma vadītāja:

— Aukles meklēšanai esmu izmantojusi dažādus variantus — meklējusi viņas aukļu firmās, dienestos, arī caur paziņām. Man šajā jomā ir bijusi gan laba, gan slikta pieredze. Ir bijušas gan brīnišķīgas auklītes, gan ne visai jaukas. Viss atkarīgs no tā, kāds cilvēks. Vislabāk ir tad, ja kāds iesaka kādu labu aukli, kādu konkrētu cilvēku. Svarīgi, lai aukle patiktu gan man, gan bērniem. Atlases kritēriji ir dažādi. Pirmkārt, auklei ir jāmīl bērni un jāzina, ka viņa vispār grib šo darbu uzņemties. Otrkārt, labi, ja aukle ir daudzmaz inteliģenta — tas nozīmē, ka viņa šo savu pieredzi un zināšanas nodos arī bērniem. Ja cilvēkam šajā ziņā vai citās jomās ir kādas nopietnas problēmas, tad agri vai vēlu to jutīs arī bērni, un tas nav pieņemami. Man ir svarīgi, lai aukle būtu gaišs un jauks cilvēks. Man tādu ir laimējies atrast. Pēc rekomendācijām vai vēstulēm nekad neesmu vadījusies. Bet esmu arī «iekritusi» — paņēmusi auklīti, bet pēc mēneša sapratusi, ka viņa vispār ar bērniem normāli nekontaktē. Viņa bija labsirdīga un jauka, bet tieši tik vienkārša, lai nevarētu noorganizēt ikdienas dzīvi, kā vajadzētu. Bija tā, ka bērni drīzāk auklēja viņu.