Fiziskas aktivitātes var radīt narkotikām līdzvērtīgu efektu (23)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: flickr Photostream

Regulāra fiziska aktivitāte labvēlīgi ietekmē ne tikai ārējo izskatu. Tā mazina arī stresa un nomāktības sajūtu treniņa laikā un pēc tā. Regulārs aerobais treniņš labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu. Turklāt ir pierādīts, ka treniņš paaugstina cilvēka pašnovērtējumu, kas ir svarīgi cīņā ar stresu.

Fiziskās aktivitātes nepieciešamā intensitāte, lai mazinātu stresu, dažādiem cilvēkiem atšķiras. Vienam būs nepieciešams viegls skrējiens pa mežu, citam - svaru cilāšana sporta zālē.

Daudzi cilvēki treniņa laikā vai pēc tā izjūt eiforijas sajūtu. Zinātnieki ir izpētījuši šo faktu un secinājuši, ka fiziska aktivitāte var radīt pat tādas sajūtas, kas ir līdzinās sajūtām, kādas rodas, lietojot narkotikas. Tika izpētīti bioķīmiskie procesi cilvēka smadzenēs un izvirzītas vairākas hipotēzes. Vispopulārākā no tām ir šāda: centrālajā nervu sistēmā ir ķīmiskas vielas opioīdi (endogēnie opioīdie peptīdi), kas pēc savas struktūras ir līdzīgi opijam, morfijam un heroīnam. Pie šīs grupas pieder arī beta-endorfīni. Šīs vielas mazina sāpes, piedalās procesos, kas ietekmē atmiņu, kā arī emocijas. Izmērīt šo vielu koncentrāciju cilvēka asinīs zinātniekiem neizdevās, taču eksperimenti ar dzīvniekiem pierādīja, ka ar fiziskās slodzes pieaugumu organisma radīto opioīdu koncentrācija pieauga.

Kādēļ pieaug opioīdu izstrāde organismā? Pastāv uzskats, ka tas ir saistīts ar to, ka, palielinoties fiziskajai slodzei, organisms reaģē tā, it kā izjustu sāpes. Opioīdi palīdz organismam palielināt sāpju slieksni, palēnināt sirdsdarbību, samazināt arteriālo spiedienu, paātrināt atjaunošanās procesus.

Vairāki pētījumi apstiprina, ka noteiktu ķīmisku vielu koncentrācijas izmaiņas organismā var ietekmēt garastāvokļa uzlabošanos treniņa laikā. Piemēram, tika novērtotas noradrenalīna un serotonīna koncentrācijas izmaiņas organismā.

Stresa situāciju laikā var palielināties muskuļu saspringums, un, ja tas ir regulārs un nepārejošs, - tas var izraisīt dažādas kaulu un muskuļu problēmas, radīt fiziska un psiholoģiska noguruma sajūtu. Fiziska slodze savukārt veicina muskuļu atslābināšanos pēc treniņa. Tā piemēram pastaiga, skrējiens vai braukšana ar riteni 90 minūšu laikā pēc treniņa beigām samazina muskuļu saspringumu par 50%. Un fiziska atslābināšanās izraisa arī psihiskā saspringuma atslābumu.

Aerobais treniņš, kā arī ilgstoša ritmiska elpošana palielina alfa viļņu aktivitāti smadzenēs. Alfa viļņu aktivizēšana nomierina cilvēka emocijas. Tādu pašu efektu var izraisīt arī meditācija, kad īpaša uzmanība tiek veltīta ritmiskai elpošanai.

Citi pētījumi apstiprina, ka regulāra pietiekama fiziska aktivitāte vairo sava veida imunitāti pret stresu. Pierādīts, ka fiziski aktīvi cilvēki no nervu sabrukuma cieš retāk nekā tie, kuru fiziskās aktivitātes līmenis ir zems.

Komentāri (23)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu