Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ir jau taisnība, ka gandrīz visas slimības nāk no nerviem. Psihiski traucējumi līdz ar citiem faktoriem spēj ietekmēt pat zarnas. Nav joki prātā ķeizaram, kurš uz kādu vietu būtu gatavs skriet teciņus, ja vajadzība būtu biežāka un ne tik mokoša.
Visos vecumos
Vēdera aizcietējuma slimnieku ir ļoti daudz, un īpaši vecāki cilvēki šīs sūdzības dēļ lūdz pat ārsta palīdzību. Nevērīga attieksme pret to ir pat bīstama, jo pastāvīgs aizcietējums var brīdināt gan par resnās zarnas vēzi, gan mazā iegurņa orgānu slimībām vai endokrīnās sistēmas patoloģiju, norāda profesors Anatolijs Danilāns.
Izņemot īpašas situācijas (grūtnieces, cukura diabēta un guloši slimnieki, ceļotāji), vēdera aizcietējums vairumā gadījumu ir hronisks stāvoklis, un pilnīgi izārstēt šos slimniekus nav iespējams. Tomēr it bieži šo problēmu var likvidēt bez medikamentiem – ja krasi maina ēšanas paradumus un dzīves režīmu. Diemžēl daudzi izraugās vieglāko ceļu un cenšas izlīdzēties ar caurejas līdzekļiem, ko lieto neregulāri – īslaicīgu kursu veidā. Ar šādu ārstēšanos gaidīto rezultātu ne vienmēr izdodas panākt.
Reizēm vēdera izejas normalizēšanu var panākt tikai tad, ja pareizu diētu un fiziski aktīvu dzīvesveidu papildina ar medikamentiem. Turklāt šie ir gadījumi, kad zāles nākas lietot gadiem. A. Danilāns noraida kļūdainu uzskatu, ka caurejas līdzekļi bojā zarnu nervus, tāpēc tos nedrīkst lietot ilgstoši. Tomēr ārstēšanas rezultāts šajās īpašajās situācijās ir atšķirīgs.
Ja vēdera aizcietējums ir ļoti izteikts un neviens līdzeklis nav efektīvs, tad pēc konsultācijas ar gastroenterologu jāapsver ķirurģiskas iejaukšanās iespēja.
Simptoms, nevis slimība
Vēdera aizcietējums ir tad, ja pacientam, kurš nelieto caurejas līdzekļus, zarnas iztukšojas retāk par trim reizēm nedēļā, tas notiek nepilnīgi un ar stipru spiešanos vai cietām (spiru veida) fekālijām. Šīs sūdzības var būt pat gadu un ilgāk.
Tomēr aizcietējums pats par sevi nav slimība – tas ir simptoms. Visbiežāk cēlonis nav pilnīgi skaidri definējams, jo nav atrodama slimība, kas to izraisa. Šos gadījumus sauc par funkcionālu vēdera aizcietējumu.
Ja tas sācies nesen, nedrīkst samierināties ar diagnozi, bet jāveic rūpīga gremošanas orgānu izmeklēšana, lai izslēgtu iespēju, ka šo simptomu izraisījusi organiska rakstura kuņģa zarnu trakta vai citu orgānu slimība.
Vēdera aizcietējums var būt kūtras zarnu darbības dēļ, ko sekmē psihiski faktori (depresija, seksuālā disfunkcija), nepietiekams šķiedrvielu saturs uzturā vai uzņemtā šķidruma daudzums, medikamenti. Šāda zarnu neizdarība biežāk mēdz būt jaunām un vidēja vecuma sievietēm.
Zarnu darbību var ietekmēt slimības, kas mēdz bojāt zarnu muskuļus (sklerodermija), mazā iegurņa vai zarnu trakta slimības (audzējs). Vēdera aizcietējums var attīstīties arī pēc vēdera dobuma ķirurģiskām operācijām.
Par organiska rakstura slimības izraisītu vēdera aizcietējumu jādomā vienmēr, ja papildus ir vēl citas nevēlamas pazīmes (anēmija, novājēšana, pārmaiņas analīžu rezultātos), vai tad, ja cilvēkam, vecākam par 50 gadiem, aizcietējums bez redzama iemesla sācies pēdējā gada laikā. Šajos gadījumos nepieciešama iekšējo orgānu padziļināta izmeklēšana.
Ciets vēders? Ēd!
Aizcietējums veciem cilvēkiem rodas nevis gremošanas orgānu novecošanās dēļ, bet gan to pašu cēloņu dēļ kā jaunajiem: nepareizs uzturs, mazkustīgs dzīvesveids. Tomēr veciem ļaudīm biežāk šo problēmu sekmē hroniskas slimības, neiroloģiski, psihiski traucējumi un medikamenti.
Lai zarnām nāktos pārvarēt slinkumu, uzturā jāpalielina šķiedrvielu daudzums – jālieto dārzeņi, augļi, graudu produkti, kviešu klijas, linsēklas. Jālieto līdz 2 – 3 litriem šķidruma diennaktī.
Par skādi nenāk vēdera masāža, ko ikviens var katru dienu veikt sev pats.
Papildus var nākties lietot ārsta nozīmētus medikamentus, kas stimulē zarnu darbību, paskābina to saturu, stimulē labo – acidofilo – baktēriju vairošanos. Nav vajadzīgi medikamenti, kas panāk zarnu iztukšošanos katru dienu. Pietiek, ja stimulējošie līdzekļi to nodrošina ik pēc 2 – 3 dienām. Var lietot arī klizmas.
Caurejas līdzekļi nav vēlami grūtniecēm, jo daži medikamenti ietekmē dzemdes muskuļu tonusu. Ar krūti barojošajām mātēm jāatturas no sennas (īpaši lielās devās), jo medikaments nonāk pienā un var radīt kolikas vai izraisīt caureju zīdaiņiem.