/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/14/8989987t1h2af3.jpg)
Arheologi senās kapenēs atraduši kaulus un liecības, kas varētu palīdzēt atrisināt gadsimtiem seno mīklu par Aleksandra Lielā atdusas vietu, raksta «Daily Mail».
Arheologi par soli tuvāk Aleksandra Lielā kapa atrašanai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētnieki kapā, kurš tiek datēts ar 4. gadsimtu p.m.ē., atraduši kaulus - skeleta fragmenti atrasti kapenēs Amfipolisā, Grieķijas ziemeļaustrumos. Šī apbedījuma vieta tiek uzskatīta par lielāko no senajām kapenēm, kas atrastas Grieķijā.
Arheologi nešaubās, ka kapavieta saistīta ar Aleksandru Lielo, tomēr ir diskusijas, vai kapā ir kāds no Aleksandra Lielā tuviem ģimenes locekļiem vai viņa tuviem līdzgaitniekiem. Tiek pieļauts, ka tur varētu atdusēties Aleksandra māte vai sieva, citi savukārt domā, ka tas visdrīzāk bijis kāds augsta ranga karavadonis.
Aleksandra Lielā kaps - viena no vēstures lielajām mīklām
Aleksandrs Lielais savulaik mira Babilonijā, mūsdienu Irākas teritorijā, taču par viņa kapa atrašanās vietu gadu simtiem vēsturnieki lauzuši šķēpus. Viņa atdusas vieta senatnē bijusi svētceļojumu vieta, taču vēlāk kapa atrašanās vieta no hronikām zudusi. Tiek cerēts, ka jaunatrastās liecības varētu palīdzēt atrisināt mīklu arī par paša Aleksandra Lielā atrašanās vietu.
Grieķijas kultūras ministrijas pārraudzībā sākta skeleta identifikācijas procedūra, kas varētu noteikt mirušā aptuveno vecumu un dzimumu. Viens no kandidātiem esot Nearčos - viens no Aleksandra Lielā tuvākajiem palīgiem.
Vairākkārt izlaupītas
Zināms, ka mirstīgās atliekas savulaik kapenēs apbedītas koka zārkā, kas laika gaitā sairis. Šajā vietā atrastas arī dzelzs un bronzas naglas, kas izmantotas zārka aizvēršanai, kā arī stikla ornamenti, ar kuriem zārks bija dekorēts. Ir skaidrs, ka kapenes vairākkārt tikušas uzlauztas un izlaupītas.
Vēsture vēsta, ka Maķedonijas Aleksandrs III jeb Aleksandrs Lielais savulaik dzima senās Maķedonijas galvaspilsētā Pellā 356 gadā p.m.ē. Viņš mira 323 gada jūnijā p.m.ē. Babilonijā no drudža.
Viņš iegājis vēsturē kā ietekmīgs valdnieks, karavadonis un pasaules iekarotājs. Viņa vadībā tika ieņemtas plašas teritorijas ap Vidusjūru, Kaspijas un Melno jūru, kā arī Persijas līci. Viņa iekarojumi veicināja grieķu kultūras bagātināšanu ar austrumvalstu sasniegumiem un tās izplatīšanos vairākos kontinentos, radot helēnisma kultūru.
