Mehāniski bez karsēšanas iegūtu upeņu sulu atšķaida ar ūdeni. Piemēram, ņem vienu litru upeņu sulas un aplej ar diviem litriem avota ūdens (ieteicams Svētavota ūdens). Uz litru atšķaidījuma liek 300-330 gramus cukura. Konkrētajā gadījumā, tātad, uz trim litriem atšķaidījuma pievieno vienu kilogramu cukura un izmaisa, līdz viss cukurs izšķīst. Lai vīns labāk rūgtu, var pielikt nedaudz vīna rauga, bet rūgst arī bez tā.
Sagatavoto atšķaidījumu noliek vēsā vietā. Kad beidzas straujā rūgšana un izveidojas nogulsnes, vīnu pārlej citā traukā, nogaršo, ja liekas, ka par skābu, pieliek kādu ēdamkaroti medus un caur korķi balona gaisa telpā ievada gumijas caurulīti, kuras otru galu ievieto traukā ar ūdeni. Kad burbulīši vairs neizdalās, vīns ir gatavs. Atliek tikai saliet pudelēs un hermētiski noslēgt. Līdz Ziemassvētkiem vīnam vajadzētu būt izrūgušam un baudāmam. Iespējams, ka upeņu audzētājiem vīna gatavošana varētu būt rentabls pasākums.