/nginx/o/2018/07/14/9012231t1h18fa.jpg)
Mazuļa miegs ir viena no lielākajām problēmām, kas bieži vien uztrauc jaunos vecākus. Miega ilgums un kvalitāte liecina par zīdaiņa veselību un pašsajūtu. Jo abi rādītāji augstāki, jo mammai mierīgāka sirds un vairāk brīvā laika – vai nu mājas solim, vai vienkāršai atpūtai. Ja nu gadījumā jūsu mazulis ir no tiem, kas naktīs ļoti slikti guļ, svarīgi noskaidrot nemiera cēloņus – ne tikai pašu labsajūtas, bet arī mazā bērniņa dēļ.
Slimības un parazīti
Slikta miega iemesls bieži vien var būt saistīts ar iedzimtām centrālās nervu sistēmas slimībām. Tās savukārt var veicināt ginekoloģiskas slimības grūtniecības laikā, kaitīgi ieradumi, pārdzīvots stress u.c. Tikpat labi «caura» miega iemesls var būt arī galvas smadzeņu audzējs. Izteikts nemiers nakts laikā mazuļus moka arī disbakteriozes un dažādu ausu slimību dēļ. Ja negulēšanas iemesls ir kāds no iepriekš minētajiem, tad skaidrs, ka bērnu moka lielas sāpes, tāpēc viņš arī nespēj iemigt.
Reizēm pārlieku liela uzbudinātība un slikts miegs vērojams bērniem, kuru organismā ieperinājušies parazīti. Tie rada ne tikai niezi, bet arī nervu sistēmas darbības traucējumus.
Miega traucējumus var radīt arī infekcijas slimības – gripa, meningīts, encefalīti, kā arī vienkārši augsta temperatūra (38–40 grādi). Slimu mazuli var mocīt murgi vai šaušalīgi sapņi, kas beidzas ar pēkšņu pamošanos.
Uzbrūk multeņu mošķi
Vecākiem bērniem bezmiega iemesls mēdz slēpties dažādās nakts briesmās. Proti, vecumā no trīs līdz pieciem gadiem reti kuram bērnam izdodas izvairīties no tumsas bailēm. Parasti šajā vecuma posmā bērns iepazīst grāmatu un multiplikācijas filmu sliktos varoņus. Šie iespaidi mēdz būt tik spilgti, ka bērns izvairās no tikšanās ar viņiem. Īpaši šīs bailes bērnam mēdz uznākt, vienam atrodoties tumšā istabā.
Piecu līdz septiņu gadu vecumā bērni sāk aizdomāties par nāvi. Taču atklāti runāt par to ar vecākiem viņi visbiežāk izvairās, jo nāve bērniem šķiet kaut kas pārāk nesaprotams un mīklains. Taču, ja nomirst kāds tuvinieks, bērns to ļoti pārdzīvo, kaut arī ārēji tas ne vienmēr ir nosakāms un pamanāms. Ir gadījumi, kad iemigšanas brīdis bērnam neapzināti asociējas ar viņsaulē aiziešanas brīdi, tāpēc mazulis nekādi nevar iemigt.
Diezgan izplatīts bezmiega iemesls ir bailes no stihijām, kas gūtas, skatoties televīzijā neierobežoti demonstrētās filmas un raidījumus par katastrofām, ugunsgrēkiem, zemestrīcēm, plūdiem, viesuļvētrām utt.
Briesmīgā skola neļauj aizmigt
Septiņi gadi bērnam nozīmē skolas gaitu uzsākšanu. Pēc iepriekš baudītajām brīvdienām arī jaunā skolēna dzīvē beidzot parādās darbdienas. Jau tas vien, kā arī skolas vide bērnam rada jaunu stresu un bailes: par nepareizu atbildi, par sliktu skolotāja vai klasesbiedru attieksmi utt. Bērns baidās būt smieklīgs, vājš vai nepietiekami gudrs. Un, ja šajā brīdī viņš nerod izpratni un mierinājumu ģimenē, bailes ātri un viegli iesakņojas, vēlāk radot bezmiega problēmas. Liekoties gulēt, bērns nevar atvairīt domas par to, ka no rīta viņu atkal gaida «briesmīgā skola». Tāpēc, lai pēc iespējas vairāk novilcinātu gulēt iešanas brīdi, viņš aizsēžas pie televizora un ir pat gatavs līdz vēlam vakaram sēdēt pie rakstāmgalda, pildot mājas darbus, lai tikai nebūtu jālien zem segas.
Tirgoties bērnam izdevīgi
Nereti vecāki, lai tikai pierunātu bērnus iet gulēt, izmanto dažādas viltības. Mazais spītnieks paklausības gadījumā tiek palutināts ar kādu kārumu, saņem vecāku solījumu nākamajā dienā izpildīt kādu bērna vēlēšanos utt. Šādos gadījumos bērns ļoti ātri saprot šādas «tirgošanās» izdevīgumu un sāk izvirzīt aizvien jaunas prasības. Tāpēc šādām provokācijām un ieradumiem labāk neļauties.
Daudz gudrāk ir miegu pārvērst par tādu kā spēles elementu:
* bērns baidās no tumsas? Atstājiet pie viņa gultiņas ieslēgtu naktslampiņu, nosaucot to par burvju lukturīti. Pirms iziet no istabas, izslēdziet gaismu, samīļojiet savu dārgumu un pārlieciniet viņu, ka istabā neviena, izņemot jūs, nav;
* pāris stundas pirms miega neļaujiet skatīties filmas, spēlēt datorspēles. Arī spēles vai skaļas sarunas atlieciet uz citu laiku;
* ja mazulis pieradis gultiņā līdzi ņemt kādu rotaļlietu, atgādiniet viņam, ka lāčuks vai zaķītis jau grib čučēt, bet viens pats to nevar izdarīt;
* nolieciet bērnu gulēt, novēliet jaukus sapnīšus un dodieties prom. Ja mazais sāk raudāt, ejiet atpakaļ pie viņa, taču ne uzreiz. Viņam pamazām jāpierod iemigt vienam. Centieties nomierināt mazo raudātāju, bet pārāk ilgi pie viņa neuzkavējieties. Ja «kaprīzes» atkārtojas, atkal atgriezieties uz kādu brīdi, bet raugieties, lai šis intervāls ar katru reizi kļūtu lielāks;
* sekojiet, lai bērna attieksme pret miegu neizveidojas kā pret kaut ko riebīgu, ko vajag «saldināt».
Tikai ne ar varu
Nekādā gadījumā nemēģiniet bērnu nolikt gulēt «par katru cenu». Izmantojiet mazas viltības. Pirms miega labāk šķirties ar labu, tā neradot papildu stresu vai negatīvas emocijas, kas bērnu tikai satrauc. Vēloties vakaros pēc iespējas ātrāk tikt no bērna «vaļā», vecāki pat nepamana, ka mazuļa sirsniņā ieperinās bailes. Tieši tad bērnam arī sāk rasties dažādas miega, bezmiega un iemigšanas problēmas. Zināms, ka bailes bērniem uznāk līdz ar tumsu. Taču tas nebūt nenozīmē, ka slikts miegs automātiski signalizē par slēptām bailēm. Reizēm pat pieredzējušiem speciālistiem grūti atšķirt patieso gulēšanas problēmu cēloni – grūtu iemigšanu un biežu mošanos naktī – no reālām bailēm. Pirmajā gadījumā bērns neaprobežosies tikai ar jūsu klātbūtni – viņš pieprasīs vakara pasaciņu, ūdeni, mīļāko rotaļlietu utt. Bet otrā gadījumā viņam pietiks vien ar to, ka vecāki būs viņam blakus.