Valdība, iespējams, varētu ierosināt grozīt vairākus tiesību dokumentus, lai novērstu namīpašnieku augošo patvaļu pret denacionalizēto namu īrniekiem.
Kā novērst patvaļu pret īrniekiem? (21)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ekonomikas ministrija, pieaicinot palīgus no Tieslietu ministrijas, Rīgas domes, Tiesībsarga biroja un Latvijas lielo pilsētu asociācijas, iesniegusi valdībai ziņojumu par to, kas jāgroza likumos, lai nodrošinātu īrnieku tiesības uz mājokli un mājokļa neaizskaramību. Likumi būtu jāgroza tā, lai neierobežotu arī īpašnieku tiesības rīkoties ar īpašumu pēc saviem ieskatiem.
Saimniekiem nesodāmības apziņa
Šī ir pirmā reize, kad ziņojumā valdībai atklāti atzīts: arvien biežāk īpašnieki patvaļīgi izliek īrniekus vai tīšām pārgriež siltuma, ūdens caurules, izceļ ārdurvis, ielauž griestus, nomaina durvju atslēgas un pastrādā citas nelietības, lai piespiestu īrniekus atstāt dzīvokli. Pēc Rīgas domes īres valdes vadītājs Andra Vilka atzinuma, 99 procentos gadījumu patvaļu pret īrniekiem izvērš nevis mantinieki, bet namu pārpircēji. Ekonomikas ministrijā atzīst, ka bieži policija negrib uzsākt kriminālprocesu par īrnieka patvaļīgu izlikšanu. Tas nostiprina namsaimniekos pārliecību, ka patvaļa paliks nesodīta un ka tā varēs turpināt.
Pērn decembrī Latvijas Universitātē rīkotajā Tiesībsarga konferencē īrnieku sabiedrisko organizāciju pārstāvji atklāja satriecošus faktus. Kamēr īrnieks darbā, pārpircējs patvaļīgi uzlauž viņa dzīvokļa durvis, izmet mantas un sadzīves priekšmetus pagalmā zem klajas debess. Atgriezies mājās, īrnieks sauc policiju. Bet policija, ieradusies notikuma vietā, pieprasa apliecinājumu tam, ka īrnieks te dzīvo, – īres līgumu, kas kopā ar pārējām īrniekam piederošajām mantām pagalmā samests lielā kaudzē. Pēc tam pieprasa īrniekam uzrādīt kaudzē samestā televizora, ledusskapja un citu sadzīves priekšmetu pirkuma čekus... Viena no patvaļīgi izliktajām – rīdziniece Anita Plūme stāsta, ka 2006. gadā tā ar viņu un citiem īrniekiem izrīkojies K. Valdemāra ielas 27/29 nama īpašnieks V. Gusevs. Kad iesūdzējusi īpašnieku tiesā, Gusevs pavēstījis, lai velti netērējot naudu un laiku. Kā konferencē pastāstīja A. Plūme, Gusevam bijusi taisnība – kopš 2006. gada tiesa nav nekur tālu tikusi, kaut arī īrniecei ir gan īres līgums, gan pat sadzīves priekšmetu pirkuma pasakņi.
Atzīšanās nevarībā
Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Ints Ķuzis atzīst, ka namīpašnieku un īrnieku attiecības nav sakārtotas ilgstoši. Ja namīpašnieks pats pārgriezis caurules vai ielauzis griestus, policija nevarot iejaukties, jo īpašnieks, lūk, bojājot pats savu mantu. Ja namīpašnieks izlicis īrnieku vai nomainījis durvis pret citām, tad policija var ierosināt krimināllietu par patvaļīgu darbību. Bet policistam nav tiesību vēlreiz uzlauzt namīpašnieka apmainītās durvis, lai ielaistu īrnieku dzīvoklī.
Likumā "Par dzīvojamo telpu īri" gan noteikts, ka īpašnieku un īrnieku strīdus izšķir tiesā. Bet vispārējā kārtībā. Un līdz ar to tiesu noslogotības, prasītāja vai atbildētāja neierašanās un pārsūdzības tiesību dēļ tiesāšanās ilgst gadiem. Ja īpašnieks patvaļīgi izlicis īrnieku no dzīvokļa, tad no šādas tiesas īrniekam tik un tā nav nekāda labuma. Satversmē noteiktās pamattiesības uz mājokli un mājokļa aizsardzību paliek uz papīra.
Pēc Tieslietu ministrijas ziņām, Latvijas tiesās 2007. gada pirmajos 6 mēnešos ierosinātas civillietas:
n prasības par izlikšanu bez citas dzīvojamās platības piešķiršanas – 427 lietas (2006. gadā – 866 lietas);
n prasības par izlikšanu par īres maksas nemaksāšanu – 232 lietas (2006. gadā – 789 lietas);
n prasības, kas izriet no telpu īres līguma attiecībām – 316 lietas (2006. gadā – 663 lietas).
Ziņojuma autori norāda, ka tiesas ir pārslogotas. Prasību skaits tiesās varētu pat palielināties, namīpašniekiem pieprasot tādu īres maksu, kuru īrnieki nespēj maksāt.
Cits bēdīgs atzinums: pašvaldību izveidotās īres valdes ir nevarīgas. Tās gan var uzrakstīt protokolus namīpašniekiem, kuri pārkāpuši likumus. Bet tām nav tiesību sodīt viņus. Savukārt administratīvo komisiju lēmumus par naudas soda piespriešanu namīpašnieki var pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Tiesāšanās tāpat ilgst gadiem, un īrniekiem no tā nav nekāda labuma. Īres valdēs pieaug iesniegto sūdzību skaits. Rīgas domes īres valdē 80 procenti iesniegto sūdzību ir par namīpašnieku patvaļu pret īrniekiem. Līdz 2008. gadam par pamatpakalpojumu nesniegšanu īpašnieku varēja sodīt ar naudas sodu līdz 500 latiem. Kopš 2008. gada 23. janvāra sodi palielinājušies. Par tīšu nama neapsaimniekošanu un par pamatpakalpojumu nesniegšanu privātpersonas var sodīt ar naudas sodu līdz 1000 latiem firmas – līdz 10 000 latiem.
Likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteikts, ka namīpašnieks nedrīkst pārtraukt īrniekam tā sauktos pamatpakalpojumus, proti, atstāt īrnieku bez siltuma, aukstā ūdens, kanalizācijas un atkritumu izvešanas, ja īrniekam nav parādu par šiem pakalpojumiem. Bet nekur, lūk, neesot noteikts, kā var atjaunot īrniekam siltuma vai ūdens piegādi, ja namīpašnieks patvaļīgi pārzāģējis caurules, cenšoties izdabūt īrnieku no dzīvokļa.
Jāievieš sevišķā tiesāšanas kārtība
Ziņojuma autori ierosina parastās tiesāšanas kārtības vietā, īpašnieku un īrnieku strīdus izšķirot, ieviest sevišķās tiesāšanas kārtību. Sevišķā kārtībā izlemtu par īrnieka iemitināšanu dzīvoklī, ja namīpašnieks izlicis viņu patvaļīgi, bez tiesas sprieduma. Īrniekam par to būtu jāiesniedz pieteikums tiesā ar lūgumu iemitināt viņu līdz tiesas sprieduma pasludināšanai. Tiesnesim būtu jālemj par to jau nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas.
Sevišķā kārtībā ierosināts lemt arī par izlikšanu no dzīvokļa, ja nav īres līguma.
Tādas pašas tiesības būtu īpašniekam, ja dzīvoklī kāds patvaļīgi ievācies bez viņa ziņas.
Pēc ziņojuma rakstītāju ieceres, sevišķā kārtībā izšķirtu arī ļaunprātīgu kaitniecību. Bez patvaļīgas izlikšanas un cauruļu zāģēšanas ir vēl citi paņēmieni, kā ietekmēt īrnieku. Rīgā ir daudz gadījumu, kad īpašnieks atslēdz elektrību, gāzi, noplēš jumtus, aizslēdz gaiteņu un kāpņu telpu durvis, sāk nojaukt kādu mājas stūri.
Tāpat sevišķā kārtībā notiktu pamatpakalpojumu – siltuma, ūdens, kanalizācijas un sadzīves atkritumu izvešanas – atjaunošana, ja īrniekam tie pārtraukti nepamatoti. Ja īpašnieks atsakās atjaunot to piegādi noteiktā laikā, tad īrnieka pieteikumu tiesa skatītu 10 dienās, skaitot no tā saņemšanas dienas. Turklāt skatītu to neatkarīgi no tā, vai īpašnieks ir pārsūdzējis administratīvās komisijas lēmumu par īpašnieka sodīšanu ar naudas sodu.
Ja īrnieks patvaļīgi izlikts no dzīvokļa vai ja viņam patvaļīgi nogriezts siltums un citi pieminētie pamatpakalpojumi, tiesas sēdes diena jānosaka ne vēlāk kā 15 dienu laikā. Tā varētu saīsināt strīdu izšķiršanas laiku no vairākiem gadiem līdz vidēji pusotram mēnesim.
Iesaka izveidot īres tiesas
Tā kā nākotnē varētu pieaugt prasību skaits par īpašnieka pieprasītās īres nemaksāšanu un maksas noteikšanu tiesās, ziņotāji valdībai iesaka izveidot īres tiesas, tās pielīdzinot tiesībās pirmās instances tiesām.
Likumu par īres tiesām Saeima pieņēma 1998. gada 21. oktobrī. Tas stājas spēkā 1999. gada 2. janvārī. Īres tiesām bija jāizšķir visi strīdi gan par īri, gan par apsaimniekošanu. Bet no 2000. gada 1. janvāra Īres tiesu likumu Saeimā atzina par spēku zaudējušu. Tādējādi šīs īres tiesas neizveidoja.
Jāievieš bargāki sodi
Tāpat ierosināts vairākkārt palielināt naudas sodus par atkārtotu (viena gada laikā) patvaļīgu pamatpakalpojumu atslēgšanu īrniekiem. Taču turpat atzīts, ka Rīgas domes īres valdei sodot namīpašniekus par siltuma un ūdens cauruļu zāģēšanu atkārtoti un ar lielāku naudas sodu, nekādu uzlabojumu nav. Rīgas domē joprojām naivi uzskata, ka 1000 latu esot bargi sodi. Taču labi zināms, ka īpašniekam, kurš spēj nopirkt Rīgā daudzstāvu namu par miljoniem latu un kurš arī miljonus grib pelnīt no nama, tūkstoš latu sods ir nieks.
Vēl ierosināts grozīt likumus tā, ka pašvaldību īres valžu lēmumi izpildāmi tādā pašā spriedumu izpildes kārtībā, kā izpildāmi tiesu nolēmumi, tiesnešu lēmumi. Tiesas spriedumi par īrnieku patvaļīgu izlikšanu no dzīvokļa un atslēgto pamatpakalpojumu atjaunošanu īrniekiem būtu izpildāmi nekavējoties
Tā kā daudzi namīpašnieki nemaksā administratīvo sodu par pamatpakalpojumu nesniegšanu, ziņojuma autori iesaka spītnieku savaldīšanai izmantot citus paņēmienus. piemēram, nereģistrēt darījumus ar namīpašumiem zemesgrāmatā.
Vai šie un citi ierosinājumi kādreiz iegūs likuma spēku un vai īrnieki tiks vairāk aizsargāti, par to jālemj valdībai un Saeimai.