Lai pagatavotu molekulāros ēdienus, restorāna "Kaļķu vārti" šefpavārs var droši atstāt virtuvi.

Tradicionālie ēdiena pagatavošanas paņēmieni un rīki - kā cepšana un vārīšana, pannas un katli – molekulārajā kulinārijā nav nepieciešami.

Viss process vairāk līdzinās eksperimentam kādā ķīmijas laboratorijā. Kur šņāc un dūmo. Tā, lūk, uzvedas šķidrais slāpeklis.

Mīnus 196 grādos top cepumiņi. Cepums mutē izkūst kā lāsteka. Tāpēc vilcināties nevar. Bezē cepumiņiem uz galda nav ilgs mūžs.

Pasaulē molekulārā kulinārija ir modes kliedziens jau vairākus gadus. Taču Latvijā pret to izturas visai atturīgi. Latvieši ēdiena izvēlē joprojām ir konservatīvi.

Ēriks Dreibants, restorāna "Kaļķu vārti" šefpavārs: "Tā ir laikmetīgā māksla, Spānijā, Anglijā, Francijā, kur liela konkurence starp restorāniem, katrs izdomā, kā to viesi pārsteigt, pie mums – jā, mēs ejam pirkt sezonas apģērbu, bet neejam ēst modes kliedzienu!"

Molekulārajā kulinārijā top eksperiments pēc eksperimenta. Produktus pārveido citā konsistencē, radot tiem pilnīgi jaunu struktūru un īpašības.

Molekulārais ēdiens ir īsta bauda gardēžiem. Smalkajos molekulārās kulinārijas restorānos tiekot pasniegti aptuveni 20 dažādu veidu ēdieni. To visu nogaršojot, vakariņas var ieilgt pat četras stundas.

Ēriks Dreibants, restorāna "Kaļķu vārti" šefpavārs: "Pasaulē ir daudz cilvēku, kuri speciāli ceļo, kas ir kulinārie ceļotāji, viņi paēd un otrā dienā lido mājās."

Molekulārie ēdieni vienmēr sagādā pārsteigumus. Veic ar gardēdi rotaļas. Un pamatīgi mānās. Atliek tikai ļauties.

Bekons var pārvērsties cukurā, tomāts olā, karbonāde zupā, zupa uzpūtenī. Tas ir ēdiens, par kuru nav ne jausmas, kādā veidā un no kā tas pagatavots.

Ja labi pameklē, tad par dizaina un nākotnes ēdienu dēvētā molekulārā kulinārija sastopama arī pašmāju restorāna ēdienkartē.