Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vai zināt ko – es esmu nokritis no Mēness! Tas ir vienkārši izskaidrojams: pagājušajā mēnesī nopirku savu pirmo auto, un arī braukšanas tiesības nu ir kabatā. Starodams laimē un lepnumā, izbraucu Rīgas ielās un... iekļuvu sastrēgumā. Tad nu gan manam sašutumam nebija robežu – kas notiek?! Kāpēc pāri Vanšu tiltam jābrauc gandrīz 40 minūtes?! Kas, pie velna, notiek Vienības gatvē ap pulksten pieciem vakarā! Kas tas par murgu centrā – K. Barona ielas apkārtnē?! Un kāds ārprāts sākas, kad uzsnieg sniegs! Tad jau vispār labāk braukt atkal ar tramvaju – vismaz sliedes ir notīrītas!
Izgāzis savu sašutumu uz mājiniekiem un darbabiedriem, es aprāvos – esmu taču zaļais, vai tiešām nevarēšu atrast kādu skaistu vidusceļu, kā apvienot savu kāri braukt ar auto, nevairojot pilsētā sastrēgumus, nebojājot gaisu ar izplūdes gāzēm un neieslīgstot slinkumā.
Lai izpētītu iespējamos variantus, man pagāja aptuveni mēnesis, kamēr sapratu, kas notiek pilsētas ielās un kāda īsti ir mana vajadzība pēc pārvietošanās ar auto. Vispirms ņēmu vērā to, ka man patīk pārvietoties ar auto – tas ir nenoliedzami – un ar šo patiku es ne varu, ne gribu cīnīties. Auto ir mans mazais namiņš uz riteņiem – tur ir tīrs, sauss, kluss, tur skan mana mūzika, tur es varu ēst un dzert, runāt pa telefonu un galvenais, protams, aizbraukt tur, kur vēlos, un atgriezties, kad vēlos. Par to nav pat vērts diskutēt – pietiekami ilgi esmu sēdējis dažādiem autovadītājiem «uz astes», lūgdamies, lai mani aizved tur un atved tad.
Tomēr sava eksperimenta laikā es atklāju dažas it kā vispārzināmas patiesības un sapratu, ka varu tās izmantot gan savā, gan visas sabiedrības labā – es tiešām varu mazināt sastrēgumus.
Pieņemsim, ka dzīvoju Pārdaugavā vai kādā citā no Rīgas nomales rajoniem. Pilnīgi skaidrs ir tas, ka uz Rīgas centru braukt ar auto nav nekādas nepieciešamības. Lai nu kāda mums tā Rīga ūdensgalva, tomēr centru var izskriet kājām nieka pusstundā un mīcīties pa to ar auto tik tiešām ir bezjēdzīgi – ne tu nokļūsi kaut kur laikā, ne varēsi novietot automašīnu, tikai piesmirdināsi centra gaisu, iztērēsi degvielu un pazaudēsi atkal daļiņu no saviem paša personīgajiem nerviem.
Tātad
Pirmā atklāsme. Novieto auto stāvvietā vai zināmā pagalmā un dodies uz Rīgas centru ar tramvaju, kurš, kā zināms, pārvietojas pa sliedēm, kas arī sastrēgumstundās ir brīvas.
Otra atklāsme. Sastrēgumus iespējams apbraukt. Met kaut 20 km lielu līkumu ap Rīgu, vienalga būsi ātrāk nekā tas, kurš cenšas izspraukties cauri centram. Un braukt ar normālu ātrumu; braukt, nevis virzīties metru pa metram uz priekšu, taču ir arī krietni patīkamāk.
Trešā atklāsme. Auto, protams, ir aizraujoša mantiņa, tomēr veselība svarīgāka. Sastrēgumā sēžot, piepeši izjutu psiholoģisku diskomfortu no tā, ka nav iespējams izkāpt. Še tev nu bija – pārvietošanās brīvības skaistums! Tu sēdi sastrēgumā, tieši sēdi, nevis stāvi vai ej. Tu esi iesprostots mašīnā, sēdi, saliecies divos līkumos, un tev nav iespēju nogriezties un aizbraukt, izkāpt un aiziet, dusmīgi aizcērtot durvis. Jāsēž.
Ceturtā atklāsme. Ja nu tiešām jābrauc cauri centram, kas, protams, var gadīties, centies izvairīties to darīt sastrēgumstundās. Šis padoms nav viegli izpildāms, tomēr mēģināts nav zaudēts. Nonāksi kādā vietā stundu agrāk – nu izmanto izdevību pastaigāties, izlocīt kājas, apskatīt vietējos kultūras un arhitektūras pieminekļus, ieiet kafejnīcā un iedzert kafiju, parunāt lēnā garā ar kādu draugu, jo tev taču ir vesela stunda brīva laika!
Piektā atklāsme. Ja esi iegādājies automobili, tu esi par to atbildīgs (kā Sent-Ekziperī Mazais princis). Tātad tam jābūt braukšanas kārtībā, nevis piepeši jāsalūst K. Valdemāra ielas vidū pulksten piecos pēcpusdienā. Viens tāds salūzis autiņš rada patiesi katastrofālu sastrēgumu, un tur neviens nav vainīgs, pat ne Satiksmes ministrija, tikai tu pats.
Sestā atklāsme. Beidz tēlot «baigo džeku» un nebiedē normālus pilsoņus ar savu stulbo, agresīvo braukšanas stilu. Autobraucēji, kuri par katru cenu cenšas apbraukt mašīnu rindas un kaut kur iespraukties, rada vēl lielāku jucekli un nemieru – viņi ne tikai pārkāpj noteikumus, bet satrauc pārējos, jo nav zināms, kā tāds džigits rīkosies nākamajā mirklī. Un sastrēgums atkal kļūst garāks un ilgāks.
Septītā atklāsme. Kad norimis pirmais sajūsmas vilnis par jauno auto, sāc domāt ar prātu: vai šodien tiešām jābrauc? Ja pavasarīgi silda saulīte, var taču iet kājām, būs gan veselīgāk, gan videi draudzīgāk. Bet auto pietaupīsies nākamajiem garajiem, skaistajiem braucieniem pa Latvijas laukiem. Baisi cipari un dažas perspektīvas
Kā atzīst Satiksmes departamenta speciālisti, sastrēgumiem ir sezonāls raksturs. Ievērots, ka Rīgā tie sevišķi pieaug, kad pāri pilsētai brāžas dabas katastrofas spēcīga lietus vai sniega veidā – applūst ielas, sniega kaudzes ielu malās samazina ielas braucamo daļu. Garajās skolēnu brīvdienās sastrēgumi mazinās – tas liek secināt, ka vecāki nespēj atrast bērniem skolas tuvāk dzīvesvietai, bet par katru cenu ved tos cauri visai pilsētai. Sastrēgumus ietekmē arī tas, ka lielākajai daļai sabiedrības dienas kārtībā darbs ir no plkst. 9 līdz plkst. 17. Tad visi kāpj auto, un sastrēgumi var sākties!
Ir aprēķināts, ka patlaban pa ES dalībvalstu ceļiem un pilsētu ielām joņo aptuveni 300 miljoni automobiļu, bet sastrēgumi ES izmaksā līdz 50 miljardiem eiro gadā. Automobiļu skaits uz vienu tūkstoti cilvēku palielinājies no 232 auto 1975. gadā līdz 400 auto 2002. gadā. Izpētīts arī, ka 50% no degvielas patēriņa rodas ceļu satiksmes sastrēguma situācijās un auto neekonomiskas vadīšanas dēļ.
Tomēr ir arī labas ziņas: kopš smagais autotransports uz Rīgas tiltiem parādās tikai pēc plkst. 22, sastrēgumi mazinājušies! Satiksmes departaments cer mazināt sastrēgumus, kad tiks uzbūvēts Dienvidu tilts, un uzlabot sabiedrisko transportu. Jau sen tiek runāts par iespējām novietot savu auto apsargātā stāvvietā un pārvietoties pa centru sabiedriskajā transportā, sevišķi tramvajos, kas būtu arī videi draudzīgs risinājums.
Tad nu atliek vien pieturēties pie šīm atklāsmēm un atkal kļūt par normāli smaidošu cilvēku, nevis pārnervozējušos īgņu pie auto stūres. Ja nu tomēr neizbēgami iekļūstat sastrēgumā, centieties laiku izmantot lietderīgi: uzlieciet relaksējošas mūzikas disku «Lidojot ar putniem», kurā mūzikas pavadībā savus stāstus izstāsta Latvijas dziedātājputni, sāciet apgūt ungāru vai somu valodu, klausieties kompaktdisku ar dažādu rakstnieku literārajiem tekstiem vai dzeju...