Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Zolitūdes traģēdija atklāj plašāku problēmu loku

Pagājušā gada rudenī Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija apstiprināja galaziņojumu, tostarp formulējot dažādus priekšlikumus normatīvā regulējuma un valsts un pašvaldību iestāžu darba uzlabošanai. Komisijas vadītājs, deputāts Ringolds Balodis (NSL) intervijā portālam TVNET sacīja, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā ieskicējušās problēmas, kas skar ne tikai šo gadījumu, bet arī plašāku sabiedrību.

Balodis sacīja, ka no būvniecības nozares pārstāvjiem dzirdējis, ka komisija savā darbā nav atklājusi neko jaunu. Bet viņš šo frāzi uzskata par uzslavu komisijas darbam.

Viņaprāt, tas, ka komisija uzklausīja nozari un apzināja tās priekšlikumus, kas sen jau bija ieviešami, taču dažādu birokrātiski ierēdniecisku iemeslu dēļ nebija tālāk virzīti, ir uzteicami.

«Komisija aktualizēja vienkāršus, taču ļoti būtiskus jautājumus: būvniecības procesā iesaistīto personu individuālo atbildību, lobisma un korupcijas problēmas, kas atstātas novārtā, būvobjektu kontroles regulējumu u.tml. Komisijas novitāte, bez šaubām, ir politiskās atbildības identificēšana.»

Komisijas secinājumi skar virkni jautājumu, kas saistīti ar būvuzraudzību, būvkontroli. Sagaidāms, ka jaunais ekonomikas ministrs, kura pārraudzībā ir būvniecības nozare, ķersies klāt nozares sakārtošanai.

Balodis izteica viedokli, ka pēc Zolitūdes traģēdijas ir ņemtas vērā dažādas kļūdas, bet tomēr traģēdija var atkārtoties.

Būtiskas problēmas, kas skar ne tikai Zolitūdes gadījumu

Komisijas vadītājs arī izdalīja arī trīs svarīgas lietas, kas attiecas ne tikai uz Zolitūdes traģēdiju un tās izmeklēšanu, bet arī citiem Latvijā aktuāliem jautājumiem.

Absolūta nesaskaņotība

Pirmkārt, tika secināts, ka ir absolūta nesaskaņotība starp valsts institūcijām un vērojama to funkciju dublēšanās. Tas attiecas ne tikai uz pašvaldību veikto būvuzraudzību un valsts veikto būvkontroli, bet arī tiesībsargājošo institūciju darbu un izglītības nozari. «Šī ir kopēja problēma.»

Atbildības trūkums

Otrkārt, secināts, ka valda absolūts atbildības trūkums gan politiskajā līmenī, gan ierēdniecības aparātā. Piemēram, tiek atlaistas finanšu nozarē strādājošas amatpersonas, bet netiek sniegts izvērtējums, kāpēc tas notiek. «Nenotiek publiska un caurspīdīga valsts pārvaldes funkcionēšana.»

Saistībā ar Zolitūdes traģēdiju Saeimā bija vērojama negatīva tendence, ka deputāti aizstāvēja savējos un nediskutēja, kā labāk darboties, lai novērstu visas iespējamās traģēdijas sekas un nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos.

Lielākā daļa personu, ko noteica par vainīgām, to uztvēra ar cinismu – ko tad es, daudzi citi bija atbildīgi.

Problēma ir ar atstādināšanas procedūrām.

Nesodāmības sajūta

Treškārt, runa ir par nesodāmību un kontroles līdzekļu neefektivitāti.

Redzam, ka amatpersonas jūtas nesodāmas.

Viņas mēdz noteikt vairākus gadus, kā novērst problēmas. Tas liecina par lielo birokrātijas varu.

Kam jāatbild par priekšlikumu ieviešanu dzīvē?

Balodis arī norādīja, ka salīdzinoši nesen grozīts Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums, kura vissvarīgākie grozījumi ir labas pārvaldības un atgriezeniskās saites principu ieviešana parlamentāro izmeklēšanas komisiju darbības praksē.

Grozījumi paredz, ka galaziņojumā atspoguļotos priekšlikumus izmeklēšana nosūta Saeimas komisijām, Ministru kabinetam, ministrijām un citām institūcijām, kurām jāievieš priekšlikumi.

Adresātam ir ar likumu noteikts pienākums izvērtēt priekšlikumus un lemt par to ieviešanu.

Pozitīvi, ka arī pati nozare atzīst izmeklēšanas komisijas priekšlikumus un secinājumus, kā arī seko tiem līdzi.

Komisijas priekšlikumu īstenošana lielā mērā atkarīga arī no masu mediju intereses un spiediena par šo tēmu. Viņš cer, ka

žurnālisti neļaus amatpersonām, ministriem un deputātiem aizmigt komfortablā miegā, bet atgādinās par nepieciešamību veikt tiešos pienākumus.

Apstiprināja galaziņojumu

TVNET jau ziņoja, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija 27.oktobrī apstiprināja galaziņojumu, minot tajā arī politiski un morāli atbildīgās personas. Kā politiski un morāli atbildīgas personas galaziņojumā minēti toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars (V) un Daniels Pavļuts, bijušie Ekonomikas ministrijas valsts sekretāri Anrijs Matīss (V) un Juris Pūce (LA), Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Vairāk nekā 80 lappušu garā galaziņojuma kopsavilkumā cita starpā norādīts, ka komisija, izvērtējusi Zolitūdes traģēdiju veicinošas nepilnības valsts un pašvaldību iestāžu darbā un normatīvajā regulējumā, secina, ka

valsts un pašvaldību īstenotā politika būvniecības jomā, iespējams, ir novedusi pie traģēdijas.

Atjauno valsts īstenotu būvniecības kontroli

Komisija sniedz pamatojumu savam secinājumam. Likvidējot Valsts būvinspekciju, valstī ievērojami samazinājās būvniecības kontrole un tika zaudēta iespēja realizēt vienotu valsts politiku būvniecībā. Valsts īstenota būvniecības kontrole tika atjaunota tikai pēc Zolitūdes traģēdijas, kad tika izveidots Būvniecības valsts kontroles birojs, savukārt mēģinājumi atjaunot valsts īstenotu būvniecības kontroli līdz Zolitūdes traģēdijai saskārās ar naudas trūkumu.

Rīgas pilsētas pašvaldībā pastāvošā būvniecības uzraudzības sistēma bija neefektīva un nevajadzīgi sadrumstalota,

tāpat spēkā esošā būvspeciālistu sertifikācijas kārtība un būvizstrādājumu tirgus uzraudzības sistēma neveicināja drošu būvniecību un spēkā esošajos normatīvajos aktos bija vairāki trūkumi, kas traucēja noteikt būvniecības procesa dalībnieku atbildību, vienlaikus apgrūtinot kontrolējošo institūciju darbu.

Valsts pārvaldes darba uzlabošana

Komisija ir formulējusi virkni priekšlikumu normatīvā regulējuma un valsts un pašvaldību iestāžu darba uzlabošanai. Būvniecības nozares mērķtiecīgai vadīšanai Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām ir jāizstrādā būvniecības politikas plānošanas dokuments tuvākajiem gadiem. Jāizstrādā un jāpieņem grozījumi Būvniecības likumā, pastiprinot prasības būvprojektu ekspertīzei un būvju ekspluatācijas drošībai, kā arī palielinot būvniecības procesa dalībnieku atbildību visā būvniecības procesā.

Deputāti rosina Būvniecības likumā un tam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos precizēt publiskas ēkas jēdzienu, noteikt pienākumu informēt sabiedrību par būvatļaujas nosacījumu izpildi, novērst terminoloģiskas neprecizitātes, kā arī veikt vairākus citus uzlabojumus. Deputāti izteikuši vēl vairākus citus ierosinājumus.

    Zolitūdes traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī, kad, iebrūkot lielveikala «Maxima» jumtam, gāja bojā 54 cilvēki. Tā ir lielākā traģēdija Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

    Uz augšu
    Back