Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9070381t1h3852.jpg)
Amerikā par prezidenta vēlēšanām droši zināms vien tas, ka valsts galvas izraudzīšana tradicionāli notiek ik pēc četriem gadiem novembra pirmajā otrdienā, un kandidātiem jāpārvar priekšvēlēšanu siets visos 50 štatos.
Krievijā pirms 2. martā paredzētajām valsts galvas vēlēšanām, kuras drīzāk var dēvēt par iepriekšējā valdnieka izraudzītā pēcteča "tautisku apstiprināšanu", nenotiek kandidātu sacensība par vēlētāju balsīm, jo līdzšinējais prezidents Vladimirs Putins ir jau kronējis savu pēcteci – vicepremjeru Dmitriju Medvedevu, kuram aptaujas sola vismaz 60% balsu.
Pārējie kandidāti – kompartijas vadonis Genādijs Zjuganovs un liberāldemokrātu līderis Vladimirs Žirinovskis – varētu savākt attiecīgi desmit un septiņus procentus balsu. Mazpazīstamās Demokrātiskās partijas kandidātu Andreju Bogdanovu aptaujā atbalstījuši mazāk par vienu procentu vēlētāju, bet opozīcijas pārstāvjiem – kustības "Cita Krievija" līderim Garijam Kasparovam un ekspremjeram Mihailam Kasjanovam – tika liegts kandidēt "tehnisku iemeslu" dēļ (esot viltota daļa iesniegto vēlētāju parakstu).
Kremlis cenšas visu kontrolēt
Tomēr Kremļa polittehnologi neko negrib atstāt pašplūsmā. No astoņiem varbūtējiem opozīcijas kandidātiem pieci ar dažādiem paņēmieniem ir "noraidīti no laukuma". Visi valsts televīzijas kanāli ar aizturētu elpu seko katram Kremļa favorīta Medvedeva solim: rūpnīcās, bērnudārzos, šahtās, skolās, karakuģos. Ja kāds vēlētājs būtu piemirsis, vēlēšanu iecirkņu vadītājiem atgādināts izkārt plakātus, kur Medvedeva trīs atlikušie sāncenši apsūdzēti nepatiesu ienākuma deklarāciju iesniegšanā. Pirms Valsts domes vēlēšanām decembrī apgabalu gubernatori esot saņēmuši Kremļa rīkojumu sagādāt vismaz 65 procentus balsu valdošajai partijai "Vienotā Krievija", un ir arvien vairāk liecību, ka šāds spiediens turpinās.
Kāpēc Kremļa komanda tā cenšas visu kontrolēt, ja Putina atbalstītais kandidāts, kura rīcībā ir visi milzīgie administratīvie resursi, ir pietiekami populārs, lai uzvarētu bez palīdzības no malas? Milzīgie ienākumi no naftas un gāzes eksporta devuši iespēju Putina valdībai trīskāršot algas un pensijas, kas ir visdrošākā garantija Medvedeva uzvarai. Tad kāpēc Kremlis dara vai visu iespējamo, lai iedragātu uzticamību vēlēšanām, kurās tā kandidāts ir nolemts uzvarai?
Daži Krievijas analītiķi uzskata, ka tā ir paranoja. Grūti noticēt, ka Kremļa darboņi patiešām uzskata, ka opozīcijas kandidāti Garijs Kasparovs vai Mihails Kasjanovs varētu uzvarēt, ja viņiem atļautu piedalīties atklātā sacensībā.
Acīmredzot KGB skolotie prezidenta administrācijas kadri ir tā pieraduši pie aizkulišu spēlēm, ka nespēj no tām atteikties. Cits izskaidrojums Kremļa priekšvēlēšanu intrigām varētu būt sāncensība starp Krievijas spēka struktūrām, kam Rietumu gānīšana ir goda lieta. Kremlis ir gatavs aptraipīt valsts starptautisko reputāciju, neielaižot ārzemju novērotājus.
Daži analītiķi uzskata, ka Kremļa polittehnologu uzmācīgā aktivitāte var izdarīt lāča pakalpojumu oficiālajam favorītam Medvedevam. Uzvarējis godīgās vēlēšanās, viņš to varētu uzskatīt par personīgu uzvaru un cilvēku uzticības apliecinājumu. Medvedeva aizbildņu interesēs ir turēt viņu atkarībā, lai pretendents uz augstāko amatu valstī nekļūtu pārāk patstāvīgs. Stratēģiskais mērķis varētu būt visu varbūtējo opozīcijas kandidātu diskreditācija, jau laikus gatavojoties 2012. gada vēlēšanām. Putina aprindu darboņu virsuzdevums ir pēc iespējas agrāk privatizēt sagrābtos valsts īpašumus, un to visērtāk var paveikt "vadāmas demokrātijas" apstākļos, kontrolējot gan vēlēšanas, gan to atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos.
Aizkulišu cīņās
Padomijas laikos Rietumu analītiķi mēģināja izteikt pieņēmumus par iespējamām pārmaiņām Kremļa politikā, vadoties no tā, kurš kompartijas politbiroja loceklis teica runu svarīgā saietā vai vadīja iepriekšējā vadoņa bēru ceremoniju. Deviņdesmitajos gados iestājoties korumpētu oligarhu ērai, kremlinologos neklausījās, bet, Medvedevam gatavojoties stāties Putina vietā, kremļziņi atkal ir cieņā.
Astoņos prezidentūras gados Putins prasmīgi kontrolēja Kremļa dažādos grupējumus, pretstatot vienu otram un piešķirot labumus, galvenokārt ienesīgus amatus valsts uzņēmumos, noderīgiem cilvēkiem. Pēc Medvedeva izraudzīšanas par troņmantnieku Kremlī izvērsusies asa aizkulišu cīņa par ekonomiskajām un politiskajām pozīcijām pēc varas maiņas.
Medvedevs izteicies, ka vēlas Krievijas ekonomikas patiesu modernizāciju, stiprinot privāto sektoru un mazinot valsts korporāciju ietekmi. Viņš izteicies par tā saucamo spēka struktūru, kam bija liela ietekme Putina administrācijā, iejaukšanās mazināšanu ekonomisko lēmumu pieņemšanā. Tomēr Medvedevs ir Putina atbalstīts kandidāts un ilggadējs gāzes lielfirmas "Gazprom" valdes priekšsēdētājs. Tāpēc nav skaidrs, cik nopietns ir Medvedeva nodoms saraut sakarus ar Kremļa veco gvardi. Viņam būs jārēķinās ar premjera vietnieku Sergeju Ivanovu, kas atbild par ekonomisko politiku un kādu laiku tika uzskatīts par varbūtēju Putina pēcteci prezidenta amatā.
Ivanova viedoklis par Krievijas ekonomikas nākotni ir tuvāks spēka struktūru nostājai. Runājot drošības konferencē Minhenē, Ivanovs atbalstīja jaunu valsts korporāciju veidošanu lidmašīnu un kuģu būvē, atomenerģētikā, kosmosa izpētē un nanotehnoloģiju jomā, kas saņemtu vismaz 40 miljardus dolāru no valsts budžeta.
Medvedevs, inteliģents birokrāts, kurš nekad neesot pacēlis balsi uz padotajiem, uzskata, ka ir jāstiprina infrastruktūra un jāattīsta jaunās tehnoloģijas, piesaistot arī privāto kapitālu. Viņš grib modernizēt un dažādot ekonomiku, lai mazinātu valsts ienākumu atkarību no naftas un gāzes eksporta. Medvedevam Kremlī ir sabiedrotie, piemēram, premjera vietnieks un finanšu ministrs Aleksejs Kudrins, kurš atklāti kritizējis Krievijas uzbrūkošo ārpolitiku, kas kaitē valsts saimnieciskajām interesēm. Taču Medvedevam vajadzēs daudz plašāku atbalstu, ja viņa nodoms ir salauzt valsts korporāciju žņaugus.
Medvedevs lauž Kremļa tabu
Runājot par administratīvo barjeru likvidēšanu un nodokļu samazināšanu, Medvedevs pat atļāvies pārkāpt vienu Kremlī aizliegto tēmu: viņš ierosinājis aizvietot valsts uzņēmumu valdēs un padomēs sēdošos valdības ierēdņus ar "patiesi neatkarīgiem direktoriem". Lai turētu vārdu, viņam būtu jāaiziet no "Gazprom" valdes priekšsēža amata, un līdzīgi būtu jārīkojas daudziem ietekmīgiem Kremļa administrācijas ierēdņiem. Šajā sarakstā ir Viktors Ivanovs, prezidenta personāla daļas vadītājs un amatu savienošanas kārtībā bruņojuma firmas "Almaz-Antei" un nacionālās aviosabiedrības "Aeroflot" valdes priekšsēdis, Andrejs Fursenko, izglītības ministrs un nesen izveidotās nanotehnoloģiju firmas "Rosnanotekh" vadītājs. Kremļa administrācijas padomnieks Sergejs Čemizovs, bijušais KGB virsnieks, kurš strādājis kopā ar Putinu astoņdesmitajos gados Drēzdenē, ir bruņojuma eksporta firmas "Rosoboronexport" vadītājs.
Visus šos ierēdņus amatā iecēla Putins, un viņu vairākums ir no prezidenta dzimtās Sanktpēterburgas. Atbalstot Medvedevu kā savu pēcteci, Putins var likt viņiem justies apdraudētiem un bažīties par savas labklājības zaudēšanu. "Ja Medvedevs ar laiku centīsies iedibināt pats savu autoritāti kā valsts galva un ieviest ekonomikā jaunas vadlīnijas, viņš varētu sadurties ar Krievijas vadības spēka struktūru pārstāvju asu pretestību," uzskata Apvienotās Karalistes Aizsardzības akadēmijas Krievijas eksperts Marks Smits.
Rietumu analītiķi atzīst, ka pēc politiskā pazemojuma Kosovas jautājumā ir maz cerību uz Krievijas pretimnākšanu tādā stratēģiski svarīgā jautājumā kā Irānas kodolprogramma vai kompromisu par ASV pretraķešu aizsardzības elementu izvietošanu Austrumeiropā.
Nav šaubu, ka Krievija turpinās knābāt Latviju par "krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju", taču saimnieciskajos jautājumos Maskavas attiecībās ar Rīgu virsroku varētu gūt pragmatiska attieksme.
Maina politiskās sacensības noteikumus
"Labāk brīvība nekā nebrīvība," tā īsi savu liberālo doktrīnu formulējis 42 gadus vecais tieslietu doktors Medvedevs, kurš grib atbrīvot no administratīvajiem žņaugiem tiesas, plašsaziņas līdzekļus un pieveikt korupciju. Novērotāji pieļauj, ka var tikt samazināts nodokļu slogs, bet brīvības diez vai kļūs vairāk, jo pretendents apņēmies turpināt sava priekšgājēja stingro kursu. Daži politologi iecietīgi piebilst, ka Medvedevam neesot citas izejas kā būt stingram, jo spēks un resursi esot vienīgie argumenti starptautiskos strīdos.
Vēl pirms četriem gadiem Krievijā gubernatorus ievēlēja vispārējās vēlēšanās. Šo praksi varētu atjaunot, ja būtu politiskā griba.
Atceltas ir ne tikai gubernatoru vēlēšanas, ir izmainīti politiskās sacensības noteikumi par labu valdošajai Kremļa partijai "Vienotā Krievija", lai panāktu varai vajadzīgo rezultātu. Vēlēšanas pārstāj būt pilsoņu brīvas gribas izpausme, bet kļuvušas par lojalitātes apliecinājumu varai. Cilvēkiem nākas uzdot sev jautājumu: kas notiks ar mani, manu ģimeni, manu biznesu, ja es nobalsošu "nepareizi"? Bieži cilvēkus pat nevajag iebiedēt, viņi paši nobalso "pareizi". Vēlēšanu tehnoloģija noslīpēta tiktāl, ka varas kandidātam nav jāielaižas debatēs ar opozīcijas kandidātiem, kurus vai nu diskvalificē, vai viņi paši izstājas.
Putina iedibinātās "varas vertikāles" stabilitāte tiek uzskatīta par sasniegumu, bet politiskas debates sabiedrībā – par krīzes iezīmi. Tāpēc par vēlēšanu tuvošanos Krievijā liecina tikai oficiālā kandidāta ņirbēšana visos televīzijas kanālos, ja par "debatēm" neuzskata nacionālistu klaigas par Medvedeva "ebrejisko izcelsmi" un liberāldemokrāta Žirinovska kārtējo sakaušanos ar politisko sāncensi.
Putina kurpes Medvedevam par lielām?
Pēdējā preses konferencē, apkopojot savas astoņu gadu prezidentūras rezultātus, Putins iezīmēja valsts stratēģiju līdz pat 2020. gadam, atstājot iespēju savam pēctecim Medvedevam to "papildināt". Negaidot uzaicinājumu, Putins jau pieteicies uz premjerministra amatu Medvedeva administrācijā. Lai gan konstitūcija paredz, ka Krievijas ārējās un iekšpolitikas pamatvirzienus nosaka prezidents, kuram premjers atskaitās par valdības darbu, Medvedeva un Putina gaidāmajā tandēmā šī kārtība, visticamāk, tiks izjaukta.
Ja notiks pēc Putina prāta, viņš arī premjera amatā paturēs tiesības noteikt valsts ārējo un drošības politiku, uzdodot Medvedevam risināt ekonomiskos un sociālos jautājumus.
Kā atzīmē Kārnegi fonda Maskavas nodaļas analītiķe Lilija Ševcova, Putina – Medvedeva tango soļus vadīs Putins, bet Medvedevam atstāta pakārtota "tehniskā prezidenta" loma. Medvedevs izteicies par "brīvību visās tās formās", taču analītiķi atgādina, ka Putins pirms savas otrās prezidentūras runāja par "brīvības prioritāti", bet rīkojās pavisam citādi.