Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Aprunāts, slavēts un pelts, atjaunotais Latvijas lats spītīgi mūs pavada ciešā kopdzīvē nu jau piecpadsmit gadus. Nacionālā nauda ir arī viens no mūsu valstiskuma simboliem, kura atjaunošana ilgajos padomju okupācijas gados daudziem šķita nesasniedzams sapnis.
Bet ar ko tad viss sākās? Ar vīzijām un fantāzijām – laikā, kad daudzi nemaz tā īsti vēl neticēja Latvijas neatkarības atdzimšanai. – Sabiedrības iniciatīvu toreiz pārņēma Kultūras fonds, 1990. gada februārī izsludinot konkursu par lata sižetisko risinājumu, – stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja numismātikas nodaļas vadītāja, vēstures doktore Kristīne Ducmane, kura pati aktīvi 90. gados piedalījās jaunās Latvijas naudas koncepcijas izstrādē. Konkursā piedalījušies profesionāli mākslinieki un amatieri gan no Latvijas, gan no ārvalstīm. – Daudzi uzskatīja, ka arī mūsu jaunajai naudai ir jābūt ļoti līdzīgai starpkaru Latvijas naudai. Mākslinieku piedāvātās jaunās koncepcijas vai nu ļoti patika, vai arī tika vērtētas nievājoši. Lielākā daļa pretendentu tiecās atdarināt kādreizējos divdesmito trīsdesmito gadu latus, attēlojot bijušos valsts prezidentus, Brīvības pieminekli, izcilos kultūras darbiniekus – Raini, Aspaziju, Krišjāni Baronu. Zīmīgas bija arī projektu devīzes – piemēram, "Kultūra", "Vienība", "Lauksaimniecība", "Par brīvu Latviju", "Strādāsim Latvijai", "Bruno", "Ad rem", "282434", "LR–91–AP", – atceras Kristīne Ducmane. Dažkārt naudaszīmju projekti drīzāk atgādinājuši spilgtas preču zīmes vai etiķetes, nevis naudu. Žūrija pēc ilgām pārdomām un diskusijām nolēmusi pirmo vietu nepiešķirt, bet otro vietu ieguvis Aivars Plotka, kas pārstāvējis tā saukto nacionālā romantisma virzienu. Trešā vieta piešķirta Elitai Viliamai (devīze: "Baidies vilka, mežā neej!"), atzīstot, ka viņai ir dizainiski visizstrādātākie darbi. Veicināšanas prēmiju piešķīruši Valdim Ošiņam un Imantam Žodžikam par neparastu improvizāciju ideju līmenī, ieskicējot kopainu, kāda varētu izskatīties nākamā Latvijas nauda. Šī jaunā, netradicionālā pieeja naudas tēmas risinājumam tūdaļ piesaistīja vērtētāju uzmanību, un to izvēlēja arī kā pamatu turpmākajām diskusijām par atjaunotā lata ārējo "ietērpu".
Izņēmums – Barona portrets
Izstrādājot pirmo piecu latu naudaszīmi, Valda Ošiņa un Ilmāra Žodžika ideju īstenošanā iesaistījās arī mākslinieki Jānis Reinbergs, Ilmārs Blumbergs, Jānis Krievs un Juris Petraškēvics. – Uzreiz atteicāmies no vēsturisko personu attēlojuma uz naudaszīmēm, kā izņēmumu un simbolu atstājot vien Krišjāņa Barona portretu uz simts latu zīmes, kas nodēvēta arī par sarkano, jo naudaszīmes reversā ir attēlots Lielvārdes jostas rakstu fragments. Pārējās naudaszīmes rotā latviskās vides un garīgās kultūras simboli un krāsas – zaļais ozols, violetos toņos iekrāsotā Daugava, brūnganos toņos niansētā latviešu sēta, zilais burukuģis un latvju jaunavas profils zeltainā krāsojumā. Pēdējā naudaszīmē atveidots Riharda Zariņa darinātais piecu latu monētas reversa attēls. Šis profils redzams arī visu 1992. gada un vēlāko izlaidumu banknošu ūdenszīmēs, – stāsta Kristīne Ducmane.
Strīds par tautumeitu
"Uzticēšanos rada drošības sajūta. Drošības sajūtu sniedz pieredze" – šādu devīzi savulaik bija izvēlējusies 1852. gadā dibinātā Vācijas firma "Giesecke & Devrient", kuru izraudzīja iespiest ne vien jaunās Latvijas pases, bet arī atjaunoto Latvijas naudu. Kopējo naudaszīmju daudzumu – 150 miljonus – vācieši piedāvāja izgatavot par 5 208 165 ekijiem. Naudas papīru gatavoja Vācijas fabrikā Luizentālē ("Papierfabrik Louisenthal GmbH"), kas atrodas gleznainā vietā pie Tengerna ezera piecdesmit kilometru attālumā no Minhenes. Tā izejmateriāls bija īpaša Turcijā un Grieķijā iepirkta simtprocentīga kokvilna (Latvijas naudas iespiešanai patērēja 130 tonnas papīra). Tomēr sadarbībā ar vāciešiem drīz radās arī pirmās grūtības. "Vainīga" izrādījās Riharda Zariņa veidotā tautumeita, kas savulaik bija lepni gozējusies uz starpkaru Latvijas laika pieclatnieka un kurai nu bija jākļūst par jaunās papīra naudas ūdenszīmi. Augstākās padomes Naudas zīmju sižetiskā risinājuma komisijas loceklis Laimonis Šēnbergs, kurš bija Latvijas Bankas un komisijas pilnvarotā persona, kas uzraudzīja naudas izgatavošanas procesu kopumā, vēstulē uzņēmumam pauda pretenzijas: "Latvijas naudaszīmju papīra izgatavošanas procesā jūtami izmainījusies ūdenszīme – latviešu meitenes "Mildas" attēls."
Galvenais nesaprašanās objekts esot bijusi "Mildas" zoda un profila līnija. "Giesecke & Devrient" pārstāvji "Latvijas Jaunatnes" žurnālistei Laimai Žiharei – viņa bija pirmā latviešu rakstošās brālības pārstāve, kura naudas gatavošanas procesā apmeklēja šo Vācijas firmu –, vēlāk atzina: "Tas nav nekas neparasts, uz desmit māksliniekiem parasti ir vienpadsmit viedokļi." Tā ir gaumes lieta. Ūdenszīmes jautājumā tomēr izdevās rast vienošanos.
– Vācijas firma veica gravējumus pēc tradicionālajām metodēm, tādēļ var teikt, ka galarezultātā jaunie Latvijas lati ir kompromisa variants starp tradicionālo un moderno, – uzsver Ducmanes kundze.
"Latam šodien liela diena…"
Ar kādām noskaņām un emocijām Latvijas vēsturē iekrāsojies 1993. gada 5. marts? "Šī diena noteikti ieies Latvijas vēsturē, jo apgrozībā tiek laista jauna naudaszīme – 5 lati. Tās vērtība – 1000 Latvijas rubļi," – vēstīja Latvijas prese. Bet Latvijas Bankas prezidents Einars Repše televīzijā rādītajā preses konferencē bija iedrošinājis tautu: "Visi ar naudas reformu saistītie lielie satricinājumi ir jau garām. Tos pārcietām, kad ieviesām Latvijas rubli. Tagad tikai pārejam uz jaunām, daudz rūpīgāk izstrādātām naudaszīmēm ar jaunu, sirdij tuvāku nosaukumu. Lats jau ir tas pats Latvijas rublis, tikai citā izskatā." Reakcija uz paziņojumu par lata ieviešanu tomēr bija garās dolāru gribētāju rindas, jo daudzi, it sevišķi pēc Krievijas premjera Pavlova naudas reformām – faktiski rubļa devalvācijas, kad tika pavēlēts izņemt no apgrozības 50 un 100 rubļu zīmes, toreiz neticēja nevienam un nekam, atsaucīgi uztverot runas par Latvijas naudas mazvērtīgumu un neapturamo devalvāciju. 1993. gada martā iedzīvotāji turpināja saskarties ar ārkārtīgi augstu inflāciju, valsts budžeta maks bija tukšs, bet valsts finanšu inspekcija katrā ceturtajā pārbaudē atklāja pārkāpumus. "Kāpēc bija nepieciešams noteikt tik augstu lata vērtību attiecībā pret Latvijas rubļiem?" – šis ir tikai viens no jautājumiem, kas izskanēja tūlīt pēc karstās ziņas par lata ieviešanu. Neraugoties uz Einara Repšes solīto, ka ietaupījumu reālā vērtība nemainīsies, daudzi tomēr zaudēja savus ietaupījumus un noguldījumus krājkasēs, kuru vērtība gan bija katastrofāli kritusies arī pirms tam.
Ja ne augstā inflācija un citas ekonomiskās nepatikšanas, lata jubileja šodien mums varētu būt gana labs iemesls paslavēt pašiem sevi un savu valsti. Jo lai vai kā – kopš atjaunotnes 1993. gada 5. martā lats ir pasaulē atzīta, par spīti dažu starptautisko ekspertu pirms kāda laika paustajiem kritiskajiem atzinumiem – arī uzticama un stabila naudaszīme. Lata segums ārvalstu valūtās un zeltā ir vairāk nekā simtprocentīgs, kam vismaz teorētiski būtu jāgarantē stabilitāte arī turpmāk…
***
Fakti par Latvijas naudu:
1993. gada marta sākumā apgrozībā bija apmēram 87 miljoni latu, 2008. gada 1. janvārī – LB papīra naudaszīmes un monētas par kopējo vērtību 1 049,5 miljoni latu. No tiem – 22,9 miljoni Ls 20; 14,8 miljoni – Ls 5; 7,8 miljoni – Ls 10; 1,7 miljoni – Ls 100; 1,4 miljoni – Ls 50 un 287 tūkstoši – Ls 500 banknotes.
Apgrozībā visvairāk ir maza nomināla – viena un divu santīmu monētas – attiecīgi 150 un 97 miljoni, bet, piemēram, 50 santīmu monētas – 14,7 miljoni, Ls 1 – 27 miljoni, Ls 2 – 4,4 miljoni.
2006. gadā Latvijas Banka izņēma no apgrozības 26,8 miljonus banknošu, kurām bija konstatēti bojājumi vai nolietošanās. Visātrāk nolietojas 5 latu banknotes. 2006. gadā no apgrozības izņēma 16,6 miljonus šī nomināla naudaszīmju.
1994. gadā bija konstatētas 939 viltotas naudaszīmes – naudas izteiksmē par 1433 latiem, 2006. gadā – 4979 – par 9040 latiem.
Lata banknošu dizaina autori ir mākslinieki Imants Žodžiks un Valdis Ošiņš.
Lata un santīma monētu dizaina autori ir mākslinieki Gunārs Lūsis un Jānis Strupulis.
Avots Latvijas Banka