Nupat aizvadījām kārtējos jaunos latviešu svētkus – Valentīndienu. Jau šonedēļ gaidāmi nākamie, kurus, lai gan tie nav mūsu, gribi vai negribi, kāds atkal svinēs. Runa ir par tā saukto vīriešu dienu – 23. februāri.
Sieviešu diena, vīriešu diena... (55)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijā Sarkanās un pēc tam padomju armijas diena bija obligātie svētki visos padomju varas gados un pat vēl pirms okupācijas sāku ma – jau 1940. gada 23. februārī Latviešu biedrības namā ticis sarīkots svinīgs akts un mielasts PSRS un Latvijas augstākajai virsniecībai. Tas tādēļ, ka1939. gadā bija noslēgti PSRS un Baltijas valstu savstarpējās palīdzības līgumi un Latvijā tāpat kā kaimiņvalstīs atradās Sarkanās armijas vienības. Toreiz, kā runā, krievu virsnieki krietni pietempušies, kas mūsu ļaudīm droši vien bija varens pārstei gums – Latvijas armijas virsnieki tolaik bija korektuma etalons.
«Iemešanai iemeslu nekad nevar būt par daudz,» tā uzskata daudzi, un sestdien gan jau izmantos arī šo datumu. Tomēr vai brīvā Latvijas valstī būtu jāsvin diena, kas nav nekas cits kā Sarkanās armijas svētki, armijas, kas mūsu valsti okupējusi divas reizes? Tas būtu kas līdzīgs Uļjanova-Ļeņina vai varbūt Staļina dzimšanas dienas svinēšanai. Teiksiet, tas nav viens un tas pats? Kāda atšķirība? Arī šie vīri savu roku Latvijas vēstures melnāko brīžu radīšanai pielikuši tāpat kā viņu izlolotā Sarkanā armija.
Līdzsvaram dabā jābūt. Ja esam pamazām 8. martā atsākuši svinēt Sieviešu dienu, kam tāpat izcelsme tāda sarkanīga, vai nevajag arī speciālu dienu vīriešiem, jo stiprajam dzimumam dzīve jau tā grūta un bez maziem prieciņiem nevar? Ja noteikti vajag, mans ieteikums – vīriešus sveikt mūsu valsts armijas svētkos – Lāčplēša dienā, ko svinam 11. novembrī. Kas par to, ka tikai neliela daļa mūsu vīru ir dienējusi Latvijas armijā, jo cits par jaunu, bet vēl cits – par vecu? Tas taču nekas, jo liela daļa ir armijas rezervisti, lai gan paši to varbūt nemaz neapzinās. Citādi kādā brīdī var pazust līdzsvars starp mūsu tautas pašas svētkiem un tādiem, kas ievazāti un ieviesti, mainoties varām, laikiem un modei.